Valoda, valodiņa...

Sanita Dāboliņa.

ATBILDU UZ JAUTĀJUMU: Kuru uzvārdu rakstīt uz pieminekļa?

Gadu desmitu laikā vienas dzimtas locekļi dažādu birokrātisku vai sociālpsiholoģisku peripetiju dēļ tikuši pie dažādiem uzvārdiem: Biksis un Bikše; Pelsis un Pelše; Laksis un Lakše; Duksis un Dukše, Riksis un Rikše. Vija dzimtas ļaužu piemiņu vēlas iemūžināt kopīgā piemineklī viņu kapavietā un jautā, vai būtu pareizi uz pieminekļa rakstīt „Bikšu (Pelšu, Lakšu, Dukšu, Rikšu) ģimene“.

Jā, jo abu uzvārdu daudzskaitļa ģenitīva forma sakrīt – Bikšu, Pelšu, Lakšu, Dukšu, Rikšu.

Atgādināšu, ka uzvārdus loka pēc kādas lietvārdu deklinācijas parauga (lietvārdi ir iedalīti deklinācijās atbilstīgi dzimtei un locīšanas paradigmai). Lai būtu vienkāršāk, var izvēlēties labi zināmu sugas vārdu un uzvārdu locīt paralēli tam (nereti arī uzvārds ir identisks sugas vārdam, kā tas ir Lakšiem, Rikšiem):

vsk. N. breksis, valsis, Laksis, Riksis, Biksis, Pelsis u. c.;
vsk. Ģ. brekša, valša, Lakša, Rikša, Bikša, Pelša;
dsk. N. brekši, valši, Lakši, Rikši, Bikši, Pelši;
dsk. Ģ. brekšu, valšu, Lakšu, Rikšu, Bikšu, Pelšu;

vsk. N. roze (lēkše, talše – mazzināmi apvidvārdi, kuru vārda beigas tuvākas minētajiem uzvārdiem), Lakše, Rikše, Bikše, Pelše u. c.;
vsk. Ģ. rozes (lēkšes, talšes), Lakšes, Rikšes, Bikšes, Pelšes;
dsk. N. rozes (lēkšes, talšes), Lakšes, Rikšes, Bikšes, Pelšes;
dsk. Ģ. rožu (lēkšu, talšu), Lakšu, Rikšu, Bikšu, Pelšu.

Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda #dzimtāvaloda
#raksti #rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu #valodairkāupe