Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Jaunākā modes lieta ir mākslīgais intelekts, jeb MI – angliski „artificial intelligence“, jeb AI. Tas esot brīnumrīks, kas pielietojams gandrīz visur un vienmēr.

Redzamā sajūsma par MI liek apšaubīt, vai ir patiešām izvērtētas visas iespējamās problēmas ar paļaušanos uz šādiem rīkiem.

Pirmkārt ir jautājums par datu drošību. MI programmas fiziski atrodas ārkārtīgi lielos datu centros, un visi ievadītie dati tajos nokļūst, lai tiktu apstrādāti. MI rīkus piedāvā lielie uzņēmumi, kā Microsoft un Google, un katrs apgalvo, ka lietotāju dati ir droši. Nav grūti izpētīt, cik droši patiesībā līdz šim ir bijuši „mākonī“ nodotie dati.

Lielākā problēma ir tāda, ka MI nav nekādas atbildības sajūtas. Eksperti teiks, ka mākslīgam intelektam dažreiz uznāk „halucinācijas“, bet pareizāk būtu teikt, ka tas dažreiz vienkārši melo. Un melo ļoti pārliecinoši, pat uzrādot autoritatīvas vēres.

Piemēram, uzdevu šādu darbu populāram MI rīkam: „Uzraksti 1000 vārdu garu biogrāfisku rakstu par ģenerāli Bangerski ar vērēm.“ Biogrāfija saturēja daudzus melus, piemēram: „Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gadā, Bangerskis kļuva par Latvijas armijas virspavēlnieku. Viņa vadībā Latvijas armija uzsāka smagas cīņas pret daudz spēcīgākiem iebrucējiem – Bermonta armiju un Sarkanarmiju. Bangerskis demonstrēja izcilas vadības spējas, veiksmīgi organizējot aizsardzību un uzbrukumus. Viņa militārais ģēnijs un spēja motivēt karavīrus bija izšķiroši Latvijas uzvarai brīvības cīņās.“

Patiesībā Bangerskis vispār nepiedalījās Latvijas Brīvības cīņās – viņš tajā laikā dienēja Sibīrijas pretlielinieciskajā armijā, un tikai 1921. gada novembrī atgriezās Latvijā. Uzdotās vēres šai informācijai ir visai autoritatīvas: Latvijas Kara muzejs un Latvijas Nacionālā enciklopēdija. Kur MI patiesībā atrada tās izdomātos melus paliek mīkla.

Mākslīgais intelekts var būt laba lieta, bet tas jāizmanto ļoti uzmanīgi.

GN
2024. g. 30. okt.