Notiks saruna par latviešu bēgļu pieredzi 1944. g.

Palielināt / Enlarge

Foto: Bēgļu laiva Baltijas jūrā 1944. gada novembrī. Foto no muzeja „Latvieši pasaulē“ krājuma.

Ceturtdien, 31. oktobrī plkst. 18.00 muzejā un pētniecības centrā Latvieši pasaulē notiks saruna „Pēdējā iespēja: Atmiņas par bēgļu laivām uz Gotlandi 1944. gadā“, kurā pirmoreiz būs dzirdami unikāli interviju fragmenti un tiks sniegts Zviedrijas oficiālajos dokumentos atrodamais skats uz baltiešu bēgļiem. Sarunā piedalīsies Stokholmas universitates docente Maija Runce un žurnāliste Gunta Enerūta, un to vadīs muzeja Latvieši pasaulē kuratore Marianna Auliciema.

„Zviedrijas dokumentos par baltiešu bēgļiem var lasīt pārsvarā kā par padomju pilsoņiem. Šajos rakstos nevar izlasīt par atsevišķiem indivīdiem, kas bēga no savā laikā neatkarīgām, tagad okupētām valstīm,“ uzsver Maija Runce, Stokholmas universitātes docente.

Gunta Enerūta, dokumentālo stāstu „Glābšanās rītausmā“ autore, atzīmē: „Dokumentālo interviju mērķis ir kaut mazliet sniegt ieskatu atsevišķu latviešu bēgļu dzīves pieredzē. Intervijās viņi stāsta, kāpēc un kā viņi atstāja savas mājas Latvijā un ar kādiem izaicinājumos viņi saskārās, uzsākot dzīvi svešā zemē.“

Sarunu bagātinās biedrības RaDi Latvieši veidotu Zviedrijas latviešu interviju fragmenti, kā arī attēli no muzeja Latvieši pasaulē krājuma.

Saruna „Pēdējā iespēja: Atmiņas par bēgļu laivām uz Gotlandi 1944. gadā“ notiks ceturtdien, 31. oktobrī plkst. 18.00 muzejā un pētniecības centrā Latvieši pasaulē. Ieeja brīva. Saruna tiks raidīta arī tiešraidē muzeja Facebook lapā: https://www.facebook.com/LatviansAbroad

Informācija

Šoruden aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara laikā – 1944. gadā – tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās, lai glābtos no kara briesmām un atkārtotas padomju okupācijas. Daļu bēgļu vācu armijas evakuācijas kuģi aizveda uz Vāciju. Citi palika Kurzemē vai ar varu tika atgriezti nu jau okupētajā padomju Latvijā. Vairāki tūkstoši zvejnieku laivās nelegāli tika pārcelti pāri jūrai uz Zviedriju. Riskantajā ceļā viņi devās ar cerību drīz atgriezties Latvijā, bet atkārtotās padomju okupācijas dēļ tas nebija iespējams.

Muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē galvenais uzdevums ir apkopot liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā. Muzejs dokumentē Otrā pasaules kara bēgļu izceļošanas stāstus un glabā priekšmetus, kas bijuši bēgļu gaitu liecinieki.

RaDi Latvieši ir vēstures un kultūras projekts, kura mērķis ir apkopot Zviedrijas latviešu stāstus, veidojot mutvārdu vēsturi. RaDi Latvieši kontā ir videofilma Latvieši Stokholmā.

Maija Runce ir Stokholmas universitātes asociētā profesore. Viņa ir latviešu izcelsmes vēsturniece, kas dzimusi un augusi Jerfāllā, Zviedrijā. Pēdējos desmit gadus M. Runce pievērsusies mutvārdu vēsturei, tai skaitā Zviedrijas latviešu vēsturei.

Gunta Enerūta ir žurnāliste un sabiedriskā darbiniece. G. Enerūta ir aktīvi organizējusi vairākus kultūras pasākumus un sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Zviedrijā ir divu nozīmīgu projektu vadītāja – Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita video tikšanās ar latviešiem Zviedrijā un diasporas koncerta Pateicība Gotlandē. Gunta Enerūta ir Latvijas Avīzes korespondente Zviedrijā un raksta par iekšpolitiku, drošības jautājumiem, noziedzības apkarošanu un sabiedrības aktualitātēm.

Danute Grīnfelde
muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē“