Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Ievadot Patriotu mēnesi, aktuāls arvien ir pieminekļu jautājums.

Vārds „piemineklis“ izsaku visu būtību – objekts, kas kaut ko piemin. Dažus cilvēkus vai notikumus vēlamies pieminēt, un citus ne. Ja neiet runa par tīri mākslinieciskiem veidojumiem, tad neizbēgami pieminekļu izveidošanu vai pastāvēšanu nosaka katra laika vai laikmeta valdošās varas vēlmes. Demokrātiskā valstī šīm vēlmēm vajadzētu atspoguļot sabiedrisko domu. Citās valsts iekārtās tās varētu būt tieši pretēji sabiedriskai domai.

Atcerēsimies, ka pieminekļi ir, principā, „kustamā manta“, un tos var uzcelt, pārvietot, novākt vai aizvietot.

Blaumaņa pieminekli Kanālmalas apstādījumos atklāja 1929. gadā, bet ne šodienas tā atrašanās vietā. 1939. gadā to pārvietoja uz skvēriņu Blaumaņa un Barona ielas stūrī. Un pacelts uz daudz augstākas pamatnes. Tad Padomju okupācijas laikā 1947. gadā tas slepus naktī aizvests atpakaļ uz Kanālmala apstādījumiem un uz zemāku pamatni. Trešo reizi Blaumanis tika pārvietots 2001. gadā, uzstādot tuvāk kanālam.

Baumaņa (ne „Blaumaņa“) skvērs atrodas Brīvības un Tērbatas ielas stūrī, pretī Rīgas apgabaltiesai. Pirms 100 gadiem tur stāvēja koka piemineklis. To 1918. gada 3. septembrī atklāja kārtējie Rīgas iekarotāji – šoreiz vācieši, un tas attēloja vācu karavīru. Piemineklim bija iesauka „Koka Fricis“. Bija paredzēts, ka katrs, kurš atbalstīja Rīgas pievienošanu Vācijai varēja iesist nagliņu koka postamentā.

Ir versija, ka 1918. gada novembrī studentu korporācijas Selonija studenti nogāza Koka Frici. Katrā ziņā, 1919. gada 1. maijā Pētera Stučkas valdība atklāja Kārļa Marksa krūšutēlu, izmantojot to pašu Koka Friča pamatni, bet izslejoties vēl augstāk par savu tautas brāli, Frici. Markss neizturēja pat mēnesi – jau 21. maijā Rīgu atbrīvoja vācu un latviešu karaspēks, un Marksa pieminekli iznīcināja.

Visbeidzot (?) 2022. gadā tajā pašā skvērā uzstādīja pieminekli Latvijas neatkarības aizstāvim Gunāram Astram.

Pieminekli Krievijas Impērijas karavadonim Barklajam de Tolli, Esplanādē, Rīgā uzcēla cara vara, un, vācu karaspēkam tuvojoties Rīgai Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, tā paša cara vara to demontēja un aizveda. Demokrātiskā Rīgas vara 2002. uzstādīja pieminekļa atdarinājumu, un demokrātiskā Rīgas vara to 2024. gadā novāca.

Sic transit gloria mundi!

GN
2024. g. 7. nov.