|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 820, 2024. g. 7. nov.
Gunārs Nāgels -
Lāpu gājiens no autotanku pulka pieminekļa līdz Sudrabkalniņam. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.
Lāpu gājiens no autotanku pulka pieminekļa līdz Sudrabkalniņam. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.
Lāpu gājiens no autotanku pulka pieminekļa līdz Sudrabkalniņam. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.
Pasākuma dalībnieki. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.
Pasākuma dalībnieki. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.
Svinīgais pasākums Sudrabkalniņā. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.
Piemiņas pasākums Sudrabkalniņā. No kreisās: Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Marija Luīze Ratniece, Gunārs Nāgels, Rita Našeniece. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.
Piemiņas pasākums Sudrabkalniņā. Nacionālo bruņoto spēku orķestra muzikanti. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.
Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pieminekļu aģentūra“ pirms diviem gadiem iedibinātā tradicionālā lāpu gājienā uz Sudrabkalniņu 31. oktobrī piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, vicemērs Edvards Ratnieks, un daudzi citi.
„Patriotu mēneša“ priekšvakarā gājiens sākās pie pieminekļa autotanku pulkam Pārdaugavā, Slokas un Pulka ielas krustojumā. Dziedot patriotiskas dziesmas, 2,3 kilometru garais gājiens pagāja pacilātā garastāvoklī. Gājienu pavadīja policijas ekipāžas, kuras arī nodrošināja netraucētu lielāku ielu šķērsošanu.
Gājiena galapunkts bija piemineklis 6. Rīgas pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā Sudrabkalniņā, Slokas ielā pie Kurzemes prospekta, kur arī notika svinīga ceremonija ar uzrunām un Nacionālo bruņoto spēku orķestra muzikāliem priekšnesumiem.
Piemineklis piemin 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjus, kuri 1919. gada novembrī cīnījās pret bermontiešiem Anniņmuižā. No 1919. gada 3. līdz 11. novembrim pulks cieta vislielākos zaudējumus. Krita 41 karavīrs – līdz 1929. gadam tie pārapbedīti Rīgas Brāļu kapos. Piemineklim ir tas pats tēlnieks, kā Brīvības piemineklim – Kārlis Zāle, un arī tas pats arhitekts – Ernests Štālbergs.
Pieminekli Sudrabkalniņā atklāja 1937. gada 31. oktobrī ar grandiozu pasākumu, uz kuru ieradās, starp citu, valsts prezidents K. Ulmanis, kara ministrs ģen. J. Balodis, armijas komandieris ģen. K. Berķis un vēl 6 citi ministri. Tik svarīgs bija šis piemineklis.
Pēc Otrā pasaules kara bronzas plāksne ar 54 kritušo karavīru vārdiem, pulka zīme un desmit granīta bluķi bija zuduši. 2003. gadā tika restaurēta pieminekļa akmens daļa, bet 2008. gadā atjaunoja un uzstādīja pulka krūšu nozīmi (pēc tēlnieces Olitas Nigules ģipša modeļa to izkala akmeņkalis Ivars Feldbergs) un atjaunoja zudušo bronzas plāksni ar karavīru vārdiem (veidoja SIA „KALUMS V” un tēlnieks Kārlis Alainis). Rīgas pieminekļu aģentūra veica kārtējos restaurācijas darbus 2022. gadā.
Svinīgās uzrunas atgādināja, ka 31. oktobra vakarā, un visu nākamo mēnesi – tā dēvētā „Patriotu mēnesī“ mēs atcerēsimies un pieminēsim notikumus, kuri noveda pie neatkarīgās Latvijas valsti. Pazīstamākie datumi ir Latvijas Republikas Proklamēšanas diena – 18. novembris, un Lāčplēša diena – 11. novembris, kura atzīmē uzvaru pāri Bermonta armijai gandrīz gadu vēlāk.
Gunārs Nāgels
Laikrakstam „Latvietis“