Austrālijas skolotāju tiešsaistes semināri

Palielināt / Enlarge

Semināra dalībnieki no Adelaides, Sidnejas, Melburnas, Kanberas un Latvijas. FOTO Ekrānuzņēmums.

Palielināt / Enlarge

Ēriks Zeps un Julgī Stalte 3x3 Austrālijā, 2023. FOTO Aija Vindsora (Windsor).

Ceturtdien, 31. oktobrī notika LAAJ un Latviešu valodas aģentūras (LVA) kopīgi organizētais tīmekļseminārs „Gadskārtu riti un tradīcijas: Ziemassvētki“, kas semināru ciklā jau ir trešais pēc kārtas. Pie mums virtuālajā telpā ciemojās folkloras kopas Skandinieki vadītāja, lībiete Julgī Stalte un mūziķis, etnomuzikologs Ēriks Zeps, kurš dzimis Varakļānos, Latgalē. Kad Ēriks un Julgī atgādināja, ka Latvijā ir iestājies aukstais laiks, mums nācās krietni pielietot iztēli, lai pārslēgtos no skaistā Austrālijas pavasara uz tumšo Latvijas ziemas sākumu.

Semināra ievadā Julgī stāstīja, ka latviešu Ziemassvētku tradīcijas palīdz mums noturēt gaismu sevī. Tas ir miera laiks, kad mēs norimstam pēc ražīgās vasaras un spraigā rudens cēliena.

Neatņemama Ziemassvētku tradīcija ir ar ēdieniem piepildīts galds. Tam ir jābūt bagātīgam un skaisti izrotātam. Tāds galds Ziemassvētku gaidīšanas laikā tiek klāts arī veļiem. Ja tas ir bagātīgs, tie jūtas gaidīti un ar prieku pievienojas mājas saimei. „Laimīt' galdu uzklājusi, uzliek goda mielastiņu, mīļās Māras devumiņu,“ skanēja Julgī dziesma.

Runājot par ēdienu, mums bija jāatbild, kādi ir galvenie Ziemassvētku ēdieni. Bez piparkūkām un pīrāgiem, tie ir arī zirņi un pupas, kas simbolizē asaras. Ja visas apēd, pa div' kopā lasot, tad visas bēdas var izcilāt, nolikt maliņā un mierīgi gaidīt nākamo gadu.

Izrādās, labi pazīstamais piedziedājums „kaladū“ Ziemassvētku dziesmās nav vienīgais. Mūsu viesi nodziedāja tautas dziesmas ar dažādiem variantiem – olilo, tigdaidū, tātari, totari, kaļadā, toldarā un kūčo.

Semināra otrajā daļā Julgī dalījās ar savas ģimenes tradīcijām – ģimene sanāk kopā, izrotā māju un kopīgi klāj svētku galdu. Ilze no Kanberas gremdējās atmiņās par īstām svecītēm eglītēs zaros un dzejoļu mācīšanos. Sarma no Sidnejas atcerējās, ka eglīte tika turēta pagraba vēsumā līdz pēdējam brīdim un vecmāmiņa sēdēja blakus ar lejkannu, lai karstajā laikā sargātu eglīti no svecīšu liesmiņām. Savukārt Zinta pastāstīja, kā viņas ģimenes tradīcija tiek nodota nākamajai paaudzei. Viņas Austrālijā izaugušie latviešu bērni saviem austrāļu dzīvesbiedriem māca Ziemassvētku dzejoļus latviešu valodā.

Šis bija tikai īss ieskats visā, ko pārrunājām un izdziedājām. Semināra materiāli būs pieejami diasporas skolām turpmākai izmantošanai. Drīzumā taps noderīgu materiālu apkopojums arī par citām gadskārtām.

Atgādinu, ka Julgī un Ēriks pavisam drīz būs pie mums, Austrālijā! Viņi piedalīsies gan Sidnejas Jaunatnes dienās, gan 3x3 saietā. Gaidām!

Semināru ciklu finansē LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde“.

Iveta Leitase
LAAJ Izglītības (Skolu un Ārpusskolas) nozares vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“