LAAJ atzīmē 75 darbības gadus

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Pirmdien, 13. jūliijā ārlietu ministre Baiba Braže pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus tām latviešu centrālajām organizācijām, kuras svin zīmīgas jubilejas. Atzinības rakstus saņēma organizāciju vadītāji. No kreisās: Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze, Mārtiņš Andersons (Amerikas Latviešu apvienība (ALA)), Fritz Traugott-Kristbergs (Latviešu nacionālā apvienība Kanādā (LNAK)), LR ārlietu ministre Baiba Braže, Justīne Dace Krēsliņa (Eiropas Latviešu apvienība (ELA)), Pēteris Blumbergs (Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA)), Anita Andersone (Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ)). FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: LAAJ Jaunatnes nodaļas vadītāja Ingrīda Dārziņa, LR ārlietu ministre Baiba Braže, LAAJ prezidija priekšsēde Anita Andersone ar nupat pasniegto Ministru kabineta Atzinības rakstu. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Latviešu apvienība Austrālijā (LAA) tika dibināta 1951. gada 22. jūlijā Melburnā kā jumta organizācija Austrālijas latviešu kopienās dibinātām organizācijām. Pirmā sapulcē bija pārstāvētas 17 organizācijas. Laika gaitā LAA saimei pievienojas Jaunzēlandes tautieši un Apvienība tika pārdēvēta par „Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē“ – LAAJ.

Pēc Otrā pasaules kara ap 20 000 latviešu bēgļu bija iebraukuši Austrālijā un Jaunzēlandē no pārvietoto personu nometnēm Eiropā. LAAJ uzdevums bija apvienot šos nule iebraukušos latviešus, saglabāt latvisko identitāti un iestāties pret padomju okupāciju dzimtenē.

Pie LAAJ tika uzstādīts Kultūras fonds, lai atbalstītu latviešu valodas skolas, korus, tautas dejas, jauniešu nometnes un sporta pasākumus. Aukstā kara laikā LAAJ bija aktīva politiska loma, bieži atgādinot Austrālijas un Jaunzēlandes valdībām par komunisma radītajiem draudiem. Reizēm izdevās pozitīvi ietekmēt Austrālijas ārpolitiku attiecībā uz demokrātijas principu un cilvēktiesību saglabāšanu.

Kopš pēckara imigrācijas, latviešu sabiedrībā ir aktīvi darbojušies bēgļu bērni, mazbērni un turpmākie pēcnācēji, bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, sabiedrību ir kuplinājuši un bagātinājuši arī tautieši no Latvijas ar savām ģimenēm.

Šodien LAAJ arvien veicina latviskās identitātes saglabāšanu caur izglītības programmām un kultūras pasākumiem, kā arī iesaistās politiskos jautājumos. Apvienības prezidijs ik pa trim gadiem rotē starp Austrālijas lielākajiem latviešu centriem Adelaidē, Melburnā un Sidnejā, un piesaista plašāku pārstāvniecību no visām latviešu kopienām Austrālijā un Jaunzēlandē.

Apvienība ir neatņemama saikne starp Latvijas valdību un tās diasporu, jo īpaši LAAJ pārstāvjiem piedaloties Latvijas Ārlietu ministrijas Diasporas konsultatīvajā padomē. LAAJ ir arī aktīvs biedrs un dalībnieks Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) darbībā kopā ar citām latviešu jumta organizācijām no Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas.

Šī gada aprīlī, Latvijas Republikas Ministru kabinets piešķīra Atzinības rakstu LAAJ „par ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā“, kuru svinīgā ceremonijā Ārlietu ministrijā 13. jūlijā pasniedza ārlietu ministre Baiba Braže, pieminot organizācijas ilggadējo pastāvēšanu. Līdzīgu atzinību saņēma vēl Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Amerikas Latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība un Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā.

Lai atzīmētu savu lepno 75 gadu vēsturi, ir paredzēts no šī gada jūlija līdz decembrim publicēt rakstu sēriju par LAAJ izveidi, tās vadītājiem un sasniegumiem savā darbības laikā.

Rakstus gatavos Valda Liepiņa. Valda ir dzimusi un uzaugusi Austrālijā un ļoti aktīvi darbojusies Austrālijas latviešu sabiedrībā. 1989. gadā Valda bija līdzdibinātāja Latvijas Tautas frontes Austrālijas nodaļai, kuru viņa arī vadīja. Vēlāk tajā pašā gadā tika izkārtota vizīte uz Austrāliju LTF priekšsēdētājam, Dainim Īvānam. Kopš 1999. gada Valda ir dzīvojusi Latvijā/Luksemburgā un no 2024. gada Valda ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde. 2025. gadā Valda bija LAAJ Valsts svētku runas teicēja, apmeklējot visas 8 Austrālijas galvaspilsētās un Kraistčērču, Jaunzēlandē. Valda regulāri rakstījusi trimdas laikrakstiem.

Mēs Valdai esam ļoti pateicīgi, ka viņa ir piekritusi vadīt šo projektu, lai popularizētu LAAJ vēsturi 75. jubilejas gadā.

Anita Andersone
LAAJ prezidija priekšsēde