Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Festivāla izstādes kopskats. Priekšplānā Kārļa Īles darbs „Tad un tagad“, kurš ieguva 3. vietu. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Oleksijs Poda. Ukraina. „Savas Juras laikmeta radīšana“. 1. vieta. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Tautvils Paviļonis. Lietuva. „Tā ir mana izvēle“. 2. vieta. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Agnese Rudzīte-Kirillova (Latvija), Roger Ferralla (Spānija). „Dinozauru sanāksme“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Zīle Ozoliņa-Šneidere. Latvija. „Drošās rokās“. Žūrijas simpātija. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Artems Samoilovs. Ukraina. „Viens otra meklējumos“. Žūrijas simpātija. FOTO Māris Brancis.

Šovasar, precīzāk kopš 23. maija, Pasta salā skatāmi 20. starptautiskā smilšu skulptūru festivāla darbi. Ja tos lietus neapskādēs, skulptūras varēsim aplūkot līdz septembrim.

Smilšu tēlus šogad radīja 10 valstu – Turcijas, ASV, Ukrainas, Spānijas, Bulgārijas, Polijas, Nīderlandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas – 15 tēlnieki. Viņi (neskaitot trīs māksliniekus, kuri radīja demo tēlus un konkursā nepiedalījās) strādāja pie konkursa darbiem par tēmu „Juras laikmets“, mēģinot radīt izteiksmīgus un pārliecinošus šī tālā un nezināmā laikmeta tēlus.

Te nav lieki atgādināt, ka Juras laikmets, ko tā nodēvēja vācu dabas pētnieks Aleksandrs fon Humbolts, kurš Juras kalnos Šveicē un Francijā atklāja neparastus iežus, piesaistot tos mezozoja periodam zemes ģeoloģiskajā vēsturē. Tas sācies, kā tiek apgalvots, pirms 201 miljoniem gadu un ildzis 56 miljonus gadus. Mums, vismaz man, nav īstas izpratnes, ko nozīmē 201 vai 56 miljoni gadu, taču varam tik aplēst, ka tas tuvojas bezgalībai. Šajos 56 miljonos gados sadalījās superkontinents, kāds pastāvēja uz zemes, ja zinātniekiem ir taisnība, un siltuma dēļ uz tās dominēja dinozauri un evolucionēja dzīvā daba, parādoties pirmajiem putniem un zīdītājiem.

Acīmredzot festivāla rīkotājus iedvesmoja 2015. gadā ASV zinātniskās fantastikas filma „Juras laikmeta pasaule“ (Jurassic World), aicinot māksliniekus sagādāt mums savas šī tālā laika vizuālās versijas tēlniecības formās.

Jau tuvojoties festivāla darbu izstādes vietai, skatītājus sagaida no interneta dzīlēm izkopēti visādi monstri, kas it kā tajā periodā eksistēja. Tie brīdina tālāk nespert ne soli, taču cilvēks ir ziņkārīga būtne un bezbailīgi dodas tālāk. Aiz pagrieziena parādās milzu smilšu dinozaurs, lielāks par apmeklētāju, tālāk no smilšu kaudzes galvu izbāzis galvu cits tā laika zvērs ar asiem zobiem un izvalbītām acīm. Ar laiku aprodam ar mākslinieku fantāziju tēliem un iedziļināmies smilšu tēlniecības darbiem, pat sākam piedāvāto analizēt.

Tad pamanām, ka ukraiņu skulptors Artems Somoilovs uzbur ainas ar Juras laikmeta būtņu sapazīšanās un sadzīvošanas skatiem. Viņa kolēģis ukrainis Bogdans Kucevičs iztēlojas, ka cilvēki jau tālajā miljardgadē dzīvoja un kā viņi reaģēja, negaidot ieraugot kādu no dinozauriem. Mūsu pašu tēlniece Zīle Ozoliņa-Šneidere savukārt domā, ka arīdzan dinozauri sargāja savas olas un bērnus tāpat kā mēs un mūsdienu dzīvnieki. Arī ASV māksliniece Morgana Rudlofa (Morgan Rudloff) uzskata, ka mātes instinkts piemīt ikvienai dzīvai būtnei, lai kurā laikmetā tā eksistētu. Savukārt Spānijas tēlniece Nuria Vallverdu Vilagines mēģina parādīt dzīvības attīstības spirāli.

Kā zināms, arī smilšu skulptūras ir jāveido tāpat kā no jebkur cita materiāla, jo tēlniecība ir māksla telpā un to jāaplūko no visām pusēm. Apejot tēlniecības darbus, atklājas līdz tam nepamanītas vai paslēptas detaļas vai saturiskais vēstījums.

No iepriekšējiem Jelgavas festivāliem atceramies ukraiņu skulptora Aleksija Podas veikumu, kas allaž izceļas ar izcilu profesionalitāti tēlniecības formas veidojumā. Izņēmums nav arī jaunākais darbs „Savas Juras laikmeta pasaules radīšana“, kas ieguva konkursa žūrijas augstāko vērtējumu, piešķirot tam 1. vietu. Tas pirmajā mirklī var izlikties pārlieku vienkāršs. Tikai tad, ja iedziļināmies autora pamatdomā, atklājas, ka mākslinieks arī šādā ar tāltāla laikmeta atveidojumu domā par notiekošo viņa dzimtenē šajā brīdī, par karu. Kā šis zēns skulptūrā, tā nākotnē detaļu pēc detaļas tautiešiem būs jāatjauno kara izpostītā tēvzeme. Kad šo domu pieņemam, tad sākotnēji miermīlīgais sižets iegūst dramatisku vēstījumu.

2. vietu festivālā ieguva lietuviešu mākslinieks Tautvils Paviļonis, kurš ir biežs viesis Jelgavā. Viņš savā darbā „Tā ir mana izvēle“ rāda skatu no leļļu teātra izrādes, kurā kāds vīrs vada marionetes, atainojot dinozauru tuvošanos cilvēku pasaulei. Kāds būs iznākums, mēs nezinām, tik liek padomāt par sastaptām briesmām vai citiem notikumiem, vai tie ir tik dramatiski, kā sev iztēlojamies.

Savukārt Jelgavai labi zināmais tēlnieks Kārlis Īle, kurš ar savu meistarību ir iepriecinājis kā smilšu, tā ledus skulptūru festivālu apmeklētājus, ieguvis 3. vietu ar darbu „Tad un tagad“. Tas noteikti ir jāapskata no visām pusēm, jo katra no tām atklāj īpašu niansi skulptūras idejā.

Aicinot katram pašam aplūkot tēlnieku tēlus, jāatzīst, ka Jelgavas starptautiskie smilšu un ledus skulptūru festivāli pulcina plašu skatītāju loku, apliecinot ka Jelgava ir ne tikai Latvijas, bet lielā mērā ir kļuvusi arīdzan par nozīmīgu Eiropas smilšu un ledus skulptūru festivālu un konkursu centru.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“