|
|
Laiks Latvijā: |
Koris „Dziesmu laiva“ svin 75 gadu jubileju
Dziesmai patiešām bija liela diena Adelaidē
Laikraksts Latvietis Nr. 898, 2026. g. 23. jūlijā
Rudīte Bērziņa -
Ieteikt draugiem.lv
Koris „Dziesmu laiva“ diriģenta Matīsa Reinharda vadībā. FOTO Pēteris Strazds.
Kira Skābe, Emilīja Jaudzema un Matīss Reinhards. FOTO Pēteris Strazds.
Adelaides latviešu skolas audzēkņu priekšnesums. FOTO Rudīte Bērziņa.
Koklētāju grupa „Ausma“. FOTO Rudīte Bērziņa.
Dzūlija Folija un Matīss Reinhards. FOTO Pēteris Strazds.
Koris „Dziesmu laiva“ 2018. gadā Rīgā, Dziesmu svētkos. FOTO no Rudītes Bērziņas personīgā arhīva.
Sestdien, 11. jūlijā Adelaides Latviešu biedrības (ALB) jauktais koris „Dziesmu laiva“ pienācīgi nosvinēja savu 75 gadu jubileju ar skaistu koncertu „Manas tautas stāsti“ Adelaides latviešu namā Tālavā. Lielā zālē pulcējās ap 200 apmeklētāju, gan koristu radi un draugi, gan latviešu dziesmu cienītāji. „Dziesmu laivai“ ir vienmēr bijis liels sabiedrības atbalsts, un koris ir bijis kā mūsu latviešu kopienas sirds un dvēsele.
Kad pēc otrā pasaules kara no Eiropas bēgļu nometnēm Austrālijā ieradās latvieši un sāka dibināt draudzes, skolas, tautas deju kopas un korus, tad arī Adelaidē jaukto kori nodibināja 1951. g. 28. martā, kad 32 dziesmu mīlētāji sanāca kopā ar diriģentu Kasparu Svenni. Jau mēnesi vēlāk koris pirmo reizi dziedāja St Stephens luterāņu baznīcā, kad mācītāju Verneru Voitkus ieveda amatā. Kopš tā laika, protams dažnedažādos sastāvos un ar dažādiem diriģentiem, koris ir uzstājies neskaitāmas reizes, ne tikai Adelaides pasākumos bet arī Austrālijas latviešu Kultūras dienās. Dibinātāji droši vien nevārēja iedomāties, ka koris pēc 75 gadiem vēl pastāvēs, un nāksies dziedāt Latvijā. Kora sastāvā ir tautieši, kuri ir vienmēr ņēmuši aktīvu dalību latviešu sabiedrībā, dziedātāji, kuri ir vēlāk atklājuši savu piederību Latvijai un pievienojušies korim, kā arī dziedātāji, kuriem pašiem nemaz nav latviešu saknes, bet tomēr piedalās blakus radiem vai draugiem, sirsnīgi dziedot un baudot mūsu kultūru. Prieks arī redzēt, ka korī netrūkst jaunas balsis. Ievēroju jauniešus, kuriem pat vecvecvecāki kādreiz dziedāja korī.
Koris ir ne tikai noturējies visu šo laiku, bet noturējies galīgi braši, un par to liela pateicība pienākas ilggadīgajiem diriģentiem un kora priekšniekiem un priekšniecēm. Kaspars Svenne vadīja kori 28 gadus pirms pārcelšanās uz Kanberu, ģimenes apstākļu dēļ. Astra Kronīte pārņēma kora vadību uz nākamajiem 23 gadiem. Pēdējos 22 gadus kori ir diriģējusi Lilita Daenke, sākuma posmā kopā ar Inesi Laini un Mariju Perejmu. Pa šiem pēdējiem 75 gadiem, talkā īslaicīgi nākuši ir arī citi diriģenti, kad ir radusies vajadzība, un paldies viņiem par to! Šī gada sākuma kora vadība pārgāja Matīsam Reinhardam, kurš ilgāku laiku dziedājis „Dziesmu laivā“ un pa reizēm diriģējis kori blakus Lilitai. Matīsa spējas jau esam piedzīvojuši caur viņa darbu ar Daugavas Vanagu vīru kori, un spriežot no šī jubilejas koncerta, „Dziesmu laivas“ nākotne ir drošās rokās. Matīsam ir manāms prieks un enerģija diriģēt kori, un koristi ir atsaucīgi!
Koris ir daudz arī ieguvis no diriģentiem no Latvijas – nāk prātā Ints Teterovskis, Ivars Cinkuss, Gints Ceplenieks un Edgars Vītols. Pēdējos 75 gadus vairāki solisti un pavadītāji ir papildinājuši kori koncertos. Šajā jubilejas koncertā Džūlija Folija (Julia Foley) teicami izpildīja koncertmeisteres pienākumus. Džūlija, Matīsa līgava, ir jau vairākus gadus pavadījusi kori, un tagad viņas māsa Anna Folija (Anna Foley) ne tikai dzied korī, bet arī bija šī koncerta menedžere.
Sākuma gados dzirdējām dziesmas, kuras mūsu vecāki un vecvecāki bija paņēmuši līdzi no pirmskara Latvijas. Pēc 1991. g. sekoja brīnišķīgas kultūras izmaiņu iespējas starp Latviju un diasporu, un tā mēs arvien vairāk esam varējuši baudīt mūsdienas Latvijas komponistu darbus. Tādi šajā jubilejas programmā bija pārsvarā.
Kopš 2008. gada kora dalībnieki ir piedalījušies Dziesmu svētkos Rīgā. Tomēr nozīmīgs pagrieziens korim notika 2018. gadā, Latvijas valsts simtgadē. Pirmo reizi koris piedalījās zem sava vārda „Dziesmu laiva“ un ar savu vairogu, XXVI Vispārējos Dziesmu svētkos Latvijā. Tas dalībniekiem bija dziļi emocionāls piedzīvojums, jo viņi ne tikai ņēma līdzdalību svētkos, bet lai to panāktu, koris bija sekmīgi izturējis atskaiti, tā izpelnot savu vietu Mežaparka estrādē kopā ar Latvijas vietējiem koriem. „Dziesmu laiva“ arī piedalījās XXVII Dziesmu svētkos 2025. gadā. Nešaubos, ka šī tradīcija turpināsies nākotnē, jo kora rindās redzami jaunieši ar manāmu vēlmi un degsmi dziedāt. Šie jaunieši pagājušā gadā piedalījās Skolas dziesmu svētkos Rīgā.
Ienākot koncerta zālē, uz galdiem bija izliktas ne tikai glītas programmas grāmatiņas, bet arī fotogrāfijas un avīžu izvilkumi, kuri atspoguļoja kora pēdējos 75 gadus. Bija interesanti tos apskatīt un pakavēties atmiņās. Pirms koncerta bija iespēja pamieloties pie bagātīga un garda kafijas galda, un pie bāra varējām iegādāties atspirdzinājumus. Koncertu atklāja ALB priekšsēde Ilze Radziņa ar vārdiem „dziesmai šodien liela diena Adelaidē“, un sveica bijušos diriģentus kuri bija ieradušies – Astru Kronīti, Mariju Perejmu, Lilitu Daenke un kora goda diriģentu Aldi Silu.
Koncerta programma bija labi sastādīta. Pirmo daļu koris iesāka ar savu moto: „No dziesmām laivu taisām, Skaņām vēju: Ar ilgu brāļiem kopā sasēduši, uz tēvu sapņu mājām aizlidojam.“ (Rainis, Norvilis). Sekoja skaista dziesmu izvēle, ieskaitot Pūces „Latvijai“ un Kaminska „Dziesma pie Daugavas“. It sevišķi izcēlās Raimonda Tiguļa „Rīta un vakara dziesma“ un „Kā tu mani mīli“. Koris droši nodziedāja Ausekļa/Vītola „Beverīnas dziedoni“, un izjusti izpildīja Skujenieka/Im Kalniņa „Lūgšanu“. Šo daļu nobeidza ar Zigmara Liepiņa „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas“. Solistu daļu prasmīgi izpildīja 16.g.v. Kira Skābe.
Koncertu pakuplināja koklētāju ansamblis „Ausma“, Mičela Makmalena (Mitchell McMullen) vadībā. Prieks redzēt, ka grupas skaits pieaudzis, un tagad piedalās 10 koklētāji. Sekoja Adelaides latviešu skolas audzēkņi ar tautas dziesmu „Dziedat meitas vakarā“, kas izpelnīja lielus aplausus. Tā pat arī sirsnīgi aplausi sekoja Emīlijas Jaudzemes un Kiras Skābes droši nodziedātai Prāta Vētras „Mana dziesma“. Tad publiku pielika pie darba, un mēs skanīgi nodziedājām kopdziesmas „Jūriņ' prasa smalku tīklu“ un „Še, kur līgo priežu meži“.
Pirms atgriezās koris, noklausījāmies Kaupera „Mazu bilžu rāmīti“ un Rutuļa „Nekur nav tik labi kā mājās“ Džūlijas Folijas un Matīsa Reinharda izpildījumā, un t.dz „Es atnācu uguntiņu“, kurai pievienojās Anna Folija. Viņiem balsis ļoti labi saderēja kopā un šī starpspēle bija ļoti patīkama.
Koncertu nobeiguma daļā dzirdējām divas jautras Lauras Jēkabsones dziesmas, Konauta „Ar bāliņu dancot gāju“, un Zālītes, Lūsēna samērā lielo opusu „Sidraba birzs“. Iemīļotā Raimonda Tiguļa „Lec, saulīte“ ir kļuvusi par mūsdienu klasiku un to dzirdējām kā priekšpēdējo dziesmu. Noslēgumā Lilita Daenke nodiriģēja skaisto Ē Ešenvalda/A Kārkliņas „Dvēseles dziesmu“, kura tagad arī var uzskatīt par kora klasiku. Solo daļas droši dziedāja Aldis Sils un Emīlija Jaudzema. Aizverot acis pārcēlos uz Mežaparka estrādi, jo koris un solisti šo tik izjusti un jaudīgi nodziedāja, ka tas atgādināja Dziesmu svētku izpildījumu. Koncerta apmeklētāji apliecināja savu pateicību par patiešām labi koncertu ar skaļiem un ilgstošiem aplausiem.
Sekoja rakstiski apsveikumi no bijušās diriģentes Ineses Laines, un no Sidnejas apvienotā un vīru koriem. Ar ziediem kori apsveica Tālavas kooperatīva priekšsēdis Andis Bērziņš, pateicoties korim par neskaitamām skaistajām dziesmām kuras ir izskanējušas ik nedēļu mēģinājumos un regulāros koncertos kopš 1966. g., kad korim par mājām kļuva Tālava, un novēlot vēl vismaz 75 gadus tā turpināt!
Koncertu noapaļoja ar tradicionālā „Pūt, vējiņi“, ko visi kopīgi nodziedāja.
Un kas būtu latviešu sarīkojums bez loterijas? Pirms publika izklīda, sarīkojuma menedžere veiksmīgi paziņoja loterijas veiksminiekus.
Liels paldies koncerta rīkotājiem un dalībniekiem! Dziesmai patiešām bija liela diena Adelaidē. Koristi bija cītīgi iemācījušies savu repertuāru, un rīkotāji bija sagādājuši interesantu programmu. Par apmeklētāju labklājību viss bija padomāts. Īpašu prieku sagādāja jaunatnes līdzdalība un diriģents, kurš ir vēl samērā jauns gados! Pēc koncerta zālē bija manāma priecīga gaisotne un izskanēja ļoti pozitīvas atsauksmes. Lai „Dziesmu laiva“ turpina ziedēt un zelt, un mūs iepriecināt vēl ilgus gadus!
Rudīte Bērziņa
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
