Austrālijas himna pie Latvijas Brīvības pieminekļa

Palielināt / Enlarge

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa iepazīstina Austrālijas ģenerālgubernatori Semu Mostinu ar Okupācijas muzeja ekspozīciju. Viņiem blakus Latvijas vēstniece Austrālijā Semija Šerifa, Austrālijas vēstniece Latvijā Francisa Sagala un Austrālijas goda konsuls Latvijai Tobijs Mūrs. FOTO Aivars Reinholds, Latvijas Okupācijas muzejs.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa iepazīstina Austrālijas ģenerālgubernatori Semu Mostinu ar Okupācijas muzeja ekspozīciju. FOTO Aivars Reinholds, Latvijas Okupācijas muzejs.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Austrālijas goda konsuls Latvijā Tobijs Mūrs, Austrālijas vēstniece Latvijā Francisa Sagala, Austrālijas ģenerālgubernatore Sema Mostina, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa, Latvijas vēstniece Austrālijā Semija Šerifa. FOTO Aivars Reinholds, Latvijas Okupācijas muzejs.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Austrālijas ģenerālgubernatore Sema Mostina un Valda Liepiņa pie Brīvības pieminekļa. Centrā Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. FOTO no Valdas Liepiņas personīgā arhīva.

Cik bieži Latvijas himna dziedāta Austrālijā, bet tagad Latvijā pie mūsu Brīvības pieminekļa Rīgā, dzirdēt Austrālijas himnu un dziedāt līdz – tās bija emocijas, kuras nevarējām iedomāties. Lai gan Austrālija atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju pirms teju 35 gadiem, šāds gadījums vēl nebija noticis. Kādēļ tagad – jūs jautāsit. Jo...

Jūlija beigās Austrālijas Savienības ģenerālgubernatore Sema Mostina (Sam Mostyn) trīs dienas viesojās Latvijā un šo dienu ietvaros pie Brīvības pieminekļa notika īpaša tikšanās ar Austrālijas pilsoņiem – gan latviešiem, gan cittautiešiem. Skanēja abas himnas un gaisotne bija mazliet elektrizēta. Debesis aiz mūsu skaistās „Mildas“ bija dzidri, dzidri zilas. Acīmredzot daba arī saprata, ka šī Austrālijas augstākās amatpersonas viesošanās Latvijā ir īpašs notikums. Pēc himnu atskaņošanas un ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa Ģenerālgubernatore Mostina un Prezidents Rinkevičs devās mazliet aprunāties ar sanākušajiem. Tā kā es ar Semu Mostinu biju iepazinusies iepriekšējā dienā Okupācijas muzejā (par to tālāk), viņa pienāca un palepojās ar sarkanbaltsarkanajām rotām, ko bija iegādājusies iepriekšējā dienā. Viņai arī bija iespēja sasveicināties ar vairākiem Austrālijas latviešiem, kas atgriezušies Latvijā – Sandru Kļaviņu, Kristīni Saulīti, Inesi un Franci Svilānu. Īpaši aizkustinoši bija arī tas, ka Svilānu atvase Aleksandrs tagad strādā Austrālijas ārlietu dienestā un bija Mostinas pavadošajā komandā. Varu droši teikt, ka mums visiem bija liels gandarījums par to, ka Austrālijas ģenerālgubernatore izvēlējusies tieši Latviju, kā savu Baltijas valstu iepazīšanos valsti!

Pagriežam pulksteni atpakaļ. Otrdienas pēcpusdienā Ģenerālgubernatore Sema Mostina, Austrālijas vēstniece Latvijai Francisa Sagala (Frances Sagala), Latvijas vēstniece Austrālijai Semija Šerifa un Austrālijas goda konsuls Latvijai Tobijs Mūrs (Toby Moore) ar diezgan lielu pavadošu komandu apciemoja Latvijas Okupācijas muzeju (LOM). (Te lieti atgādināt, ka Okupācijas muzeju iekļauj t.s. protokola vizītēs oficiāliem ārvalstu viesiem, bet šajā gadījumā Sema Mostina bija izteikusi īpašu vēlmi apmeklēt Okupācijas muzeju).

Šo divarpus gadu laikā, kopš esmu LOM biedrības valdes priekšsēde, man ir bijis gods satikt un pavadīt vairākus nozīmīgus viesus, bet laikam jau bērnības un vides saites, kā arī kāda netverama īpašība Austrālijas iedzīvotājos, allaž parādās, pavadot Austrālijas viesus pa muzeju. Tā arī bija ar Ģenerālgubernatori – sarunas bija vieglas un nepiespiestas. Pieredze SBS Radio un televīzijā, līdzīgas skolas programmas (pat mazliet pārrunājām lasāmvielu – Solžeņicina Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē un Džermaines Grīras The Female Eunuch). Mostina ar lielu interesi klausījās par notikumiem mūsu valsts trīs okupāciju laikā.

Mazliet vairāk laika pavadījām pie sadaļas par nepārtrauktajiem diplomātiskajiem sakariem ārzemēs un pie sienas, kur redzamas tās valstis, kuras nemainīja savu de facto atzīšanas statusu pret Baltijas valstīm. Neskatoties uz Austrālijas pusotra gada atkāpi no morāli pareizās stājas, muzejā tā parādās pie šīs goda sienas. Diezgan ilgi mēs te pakavējāmies, kopā Mostinu, vēstniecēm un goda konsulu, apsverot, ko gan Vitlams toreiz 1974. gadā bija domājis!

Īpaši interesanti Mostinai bija uzzināt par Austrālijas baltiešu neatlaidību visus okupācijas gadus un it īpaši starp 21. augustu un 27. augustu, kad tā laika premjerministrs Bobs Hoks (Bob Hawke) paziņoja par Austrālijas un Baltijas valstu diplomātisko sakaru atjaunošanu.

Ziniet – man ir tāds prieks un lepnums, kad mūsu augstie viesi izsaka īpašu uzslavu par LOM ekspozīciju un tajā iepīto emocionālo stāstījumu. Es varu droši piekrist, jo ekspozīciju izveidoja pirms manas ienākšanas šajā amatā un varu droši slavēt ekspozīcijas veidotājus! Ģenerālgubernātore teica, ka viņai nācies apmeklēt daudzus pasaules muzejus, bet šis esot viens no iespaidīgākajiem! Nobeidzot savu muzeja apciemojumu, Mostina muzejam uzdāvināja fotogrāfijas no Austrālijas Augstākās tiesas foajē Kanberā, kur goda vietā izstādīta īpaša gleznu virkne latvieša Jāņa Šēnberga izpildījumā.

Vakarā pēc lielā notikuma pie Brīvības pieminekļa, Prezidents Rinkēvičs rīkoja oficiālas vakariņas par godu Austrālijas Savienības Ģenerālgubernatorei Semai Mostinai. Man bija liels gods, ka arī es biju aicināto vidū. Vēlreiz atskanēja abu valstu himnas. Klātesošos uzrunāja gan Prezidents, gan Ģenerālgubernatore. (Prezidenta uzrunu lasījāt iepriekšējā Latvietis izdevumā). Sema Mostina mazliet pakavējās vēsturē par latviešu ierašanos Austrālijā un vēlreiz slavēja Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju un izteica gandarījumu par to, ka tās vadībā esot Austrālijas latviete. Man, protams, par šiem vārdiem bija īpaši silti ap sirdi, bet man liekas, ka mēs ikkatrs Austrālijas latvietis, kas visus gadus turēja dzīvu Latvijas brīvības sapni var lepoties, ka šodien 2026. gada augustā vēl joprojām esam.

Esam. 2026. gada 21. augustā Latvija atzīmēs savu Neatkarības (de facto) atjaunošanu. Nedēļu vēlāk Austrālija atjaunoja diplomātiskos sakarus. Taču ir bezgala skumji, ka vēl joprojām Latvijā 21. augusta datums aizslīd kā parasta diena. Jā, karogi ir izlikti, bet vai cilvēki atceras?

Izšķirošais pavērsiens mūsu Latvijas liktenī notika 21. augustā, kad plkst. 13.10 Latvijas Republikas Augstākā padome ar 111 balsīm par un 13 pret pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“, atjaunojot Latvijas neatkarību de facto. Lēmums tika pieņemts brīdī, kad OMON bruņutransportieri virzījās uz parlamenta ēku.

Latvija atgriezās starptautiskajā apritē! Un 35 gadus vēlāk Austrālijas Savienības augstākā amatpersona viesojas Latvijā!

Valda Liepiņa
Laikrakstam „Latvietis“