|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 264, 2013. g. 4. jūlijā
GN -
„Nakts sēta“ Krastmalā pie Rīgas pils. FOTO Gunārs Nāgels.
Gājiens Dzegužkalnā. FOTO Gunārs Nāgels.
Līgotāji Dzegužkalnā. FOTO Gunārs Nāgels.
Degošā ripa Dzegužkalnā. FOTO Gunārs Nāgels.
„Iļģu“ koncerts Dzegužkalnā. FOTO Gunārs Nāgels.
Dejas Dzegužkalnā. FOTO Gunārs Nāgels.
„Auļu“ koncerts Dzegužkalnā. FOTO Gunārs Nāgels.
Šogad Rīgas Dome piedāvāju rīdziniekiem divus bezmaksas Jāņu sarīkojumus – Krastmalā zem nupat degušās Rīgas pils un Dzegužkalnā, Pārdaugavā.
Krastmalā jau no plkst. 17 darbojās Pušķošanās un Rotaļu sēta, kur apmeklētāji kopā ar folkloras kopu Ceiruleits bija aicināti pīt vainagus, iesaistīties tradicionālās tautas rotaļās, jautrās un lustīgās atrakcijās.
Bija uzstādītas divas skatuves: mazā skatuve Vakara sētā tuvāk Akmens tiltam un lielā skatuve Nakts sētā pie pašas pils. Vakara sētā muzicēja muzikālā apvienība Raxtu raxti, grupa Folkvakars, kā arī dūdu un bungu grupa Auļi. Uz lielās skatuves uzstājās dīdžejs Kaspars Zaviļeiskis, Nepieradinātā folka orķestris un dažādi Rīgas kori.
Plkst. 21 uz skatuves uzkāpa Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar lielu ozollapu vainagu galvā. Uzrunājot līgotājus, viņš teica: „Labvakar, Rīga! Labvakar, Krastmala! Sveicinātas, Līgas, sveicināti, Jāņi! Mums ir tāda laime – dzīvot vislabākajā un visskaistākajā pilsētā pasaulē. Mēs dzīvojam pilsētā, kas prot daudz un cītīgi strādāt, un mēs dzīvojam pilsētā, kas prot pelnīti atpūsties. Un ir daudz ticējumu, kas ir saistīti ar Jāņiem, bet visu to ticējumu galvenais saturs ir par to – tas, kas kārtīgi nelīgos Jāņos, viņš nākamgad neredzēs veiksmi. Tas nozīmē, ka mūsu pilsētas veiksme ir atkarīga tikai un vienīgi no mums. Tas nozīmē, ka šovakar katram no mums pēc būtības ir pienākums nosvinēt Jāņus līdz sešiem no rīta vismaz. Vai mēs esam spējīgi to izdarīt? Jā! Tas nozīmē, ka tiksimies no rīta, svinēsim līdz sešiem, un visiem, visiem priecīgu līgošanu! Apsveicu, jūs, rīdziniekus!“
Sekoja Viļņu Jāņa jaunie Līgo nakts piedzīvojumi – pazīstamās dziesmas izpildīja Latvijas teātru aktieri, un līgotāji dziedāja līdz. Piedalījās arī Rīgas Krievu teātra aktrises, kuras tērptas latviešu tautas tērpos gan latviski, gan krieviski dziedāja fragmentus no izrādes Skroderdienas Silmačos dziesmām.
Plkst. 23 krastmalā iedegās Jāņuguns, kam sekoja Raimonda Paula koncerts, kurā piedalījās Marija Naumova, Andris Ērglis, Madara Botmane, Juris Jope, Laima Vaikule, Antra Stafecka, kā arī dejotāji. Turpinājumā uzstājās Normunds Jakušonoks un Rīgas Zelta koris, kā arī grupas Labvēlīgais tips un Apvedceļš.
Saullēktā Rīta sētā uz mazās skatuves uzstājās Bermudu divstūris, Miks Dukurs, Sabīne Berezina un Rassell, kā arī ar dīdžejs Gustavito.
Citāda publika līgoja Dzegužkalnā, kur svētkus ieskandināja plkst. 20, un bija iespējas kopīgi vīt vainagus.
Liepājas aktrišu folkloras kopai Atštaukas sekoja Jāņuguns iedegšanās rituāls. Postfolkloras grupa Iļģi, mūziku skandinot, vadīja gājienu no estrādes pa kalnu augšā līdz pūdelim, kuru aizdedzināja dziesmas pavadījumā. Rituāls turpinājās ar degošās ripas laišana pa kalnu lejā un lielā ugunskura aizdedzināšanu.
Atgriežoties estrādē, Iļģi iepriecināja līgotājus ar koncertu un tad aicināja uz dejām. Līgotāji kopā ar Rīgas Danču klubu pamatīgi izdejojās līdz pusnaktij, kad, Dzegužkalna tradīcijai sekojot, tika godināti klātesošie Jāņi. To bija vairāk nekā iepriekšējā gadā, un bija jāsagādā papildus vainagi, lai tie visiem būtu.
Sekoja dūdu un bungu grupas Auļi koncerts, bet no plkst. 2 līdz saullēktam zaļumballē muzicēja kapela Hāgenskalna muzikanti.
GN