Raiņa un Aspazijas dienas Gruzijā

Palielināt / Enlarge

Kolektīvā bilde pēc svinīgās sarīkojuma daļas. FOTO Lauma Celma.

Palielināt / Enlarge

Stunda svētdienas skoliņā. FOTO Lauma Celma.

Palielināt / Enlarge

Grāmatu izstāde. FOTO Lauma Celma.

Palielināt / Enlarge

Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas afiša (Rīgas Latviešu biedrības un Gruzijas Latviešu biedrības „Ave Sol!“ kopējais projekts)

Gruzijas Latviešu biedrību Ave Sol! kā partnerorganizāciju Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas svinēšanai izvēlējās Rīgas Latviešu biedrība (RLB). Mēs esam ļoti pateicīgi RLB par uzticību un sadarbību, un es gribu pateikties Sabiedrības integrācijas fondam, kurš ir pieņēmis lēmumu – atļaut kopēju projektu finansējumu. Runa ir par diasporas biedrību piedalīšanos šādos kopējos projektos.

Ar RLB mums ir senas sadraudzības tradīcijas, jo RLB bija pirmā sabiedriskā organizācija, kura jau 90.tajos gados saaicināja tautu uz Pasaules latviešu saietu. RLB rīkojās, kad oficiālās Latvijas institūcijas vēl nebija izstrādājušas koncepciju: kā jāizturas pret ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Draudzīgi vai naidīgi?

RLB novadīja 6 Pasaules latviešu saietus, dodot iespēju mums iekļauties mūsu Dzimtenes jaunāko laiku vēsturē, nepametot savas mītnes zemes. Pateicoties šiem saietiem, mums bija dota iespēja tuvināties Dzimtenei, sadraudzēties ar latviešiem no visām pasaules malām un dalīties pieredzē par to, kā tiek organizēts latviešu biedrību darbs citās valstīs. Gruzijas latvieši piedalījās 4 no 6 saietiem.

Nevar pārvērtēt šo konferenču nozīmi, tās noņēma daudzas psiholoģiskas problēmas, tās tuvināja mūs Latvijai un visas pasaules latviešiem. Šo konferenču rezultātā radās 2008. gadā RLB izdotā grāmata Latviešu biedrības pasaulē (uzziņu krājums). Arī mūsu – Gruzijas Ave Sol! ir pārstāvēta šajā grāmatā. Fakts, ka Gruzijā ir un strādā latviešu biedrība, kādu laiku tika uzskatīts kā eksotisks, neparasts fakts.

Tādai nevalstiskai organizācijai, kura ir izveidota pēc etniskā principa, ir ļoti svarīgi just aiz muguras savas Dzimtenes atbalstu, jo mēs esam viena no ļoti mazām mazākumtautībām Gruzijā, un sadarbība ar Latviju ceļ mūsu pašapziņu, ļauj mums darboties pietiekami aktīvi, saglabājot savu identitāti, tajā pašā laikā nezaudējot to tajā sabiedrības integrācijas procesā, kurš notiek Gruzijā.

Šoreiz RLB biroja vadītāja Stella Līpīte piedāvāja kopā nosvinēt Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju pie mums – Tbilisi pilsētā. Projekta autore ir Lauma Celma. No tāda priekšlikuma mēs nevaram atteikties, pirmkārt, tāpēc, ka mūsu biedrības nosaukumā ir Jāņa Raiņa poēmas Ave Sol!virsraksts. Tieši par Raini un par viņa poēmu mēs domājām, kad nosaucāmies par Ave Sol! Otrkārt, mēs lēnām mācījāmies Raiņa bērnu dzejoļus latviešu valodas svētdienas skoliņā, un mums bija, ko parādīt tautai.

Bez tam Raiņa dzeja, arī proza gruzīnu valodā ir skanējusi. Mūsu biedrības goda biedrs Ušangi Sahlthucišvili rakstīja par Raini gruzīnu literārajā presē jau sen, arī tulkojis ir gan prozu, gan dzeju. Maz , bet tomēr ! Milzīgu ieguldījumu Raiņa mantojuma popularizēšanā ir ienesis gruzīnu dzejnieks Rauls Čilačava, kurš, būdams Ukrainas vēstnieks Latvijā, uzreiz saprata, kas ir Latvijas dvēseles un gara paraugs. Par cik viņš ir ļoti talantīgs cilvēks, raksta trīs valodās, viņš ļoti droši ķērās klāt Rainim un Aspāzijai, un ir izdotas divas apjomīgas grāmatas ar mūsu Raiņa un Aspazijas dzejas tulkojumu gruzīnu un ukraiņu valodā. Arī mūsu Biedrības ilggadējais atbalstītājs un aktīvists Dāvids Jakobidze, kurš arī raksta dzeju, ir iztulkojis J. Raiņa poēmas Ave Sol! Ieskaņu, un viņam ir savas domas par Raiņa lomu latviešu dzejas vēsturē.

Svinējām mēs Raiņa un Aspazijas jubileju tieši Raiņa dzimšanas dienā – 11. septembrī. Un svinējām Latvijas Vēstniecības telpās, jo dalībnieku skaits bija ļoti liels, mums bija izrādīta pretimnākšana, un mēs esam pateicīgi par sadarbību.

Programma bija bagāta. Galvenā runātāja bija Raiņa un Aspazijas muzeja direktore, zinātniece Gaida Jablovska. It kā par Raini un Aspaziju viss ir zināms, bet referente mūs aizrāva ar ļoti bagātīgu video materiālu un bagātu valodu. Ne jau katru dienu mēs dzirdam dzimto valodu. Ja pieaugušajiem viss tas izsauca nostaļģiju, bērniem tas viss bija kas jauns un ļoti interesants. Bērni mācījās.

Par cik biedrībai ir diezgan pieklājīga bibliotēka, šiem svētkiem par godu bija sagādāta izstāde – Raiņa grāmatas un grāmatas par Raini. Mums atradās tikai viena grāmata par Aspaziju, bet mēs to vēl varam labot. Mums ir Amerikā izdota Raiņa Uguns un nakts (Amerikas Latviešu apvienības (ALA) izdota), ko mums uzdāvināja Dagnija Krēsliņa, kad viņa strādāja Gruzijas USAID programmā.

Pateicoties bērniem arī koncerts iznāca mīļš un izsauca vētrainus aplausus. Pieaugušie jau nopietni lasīja Raini latviski un gruziniski. Mēs visi ļoti centāmies. Un bijām nopelnījuši skaistu galdu un gardu cienastu. Daudz ko bija sagādājuši arī mūsu viesi. Paldies arī vēstniecībai, jo arī tās darbinieki bija sagādājuši mums pārsteigumu.

Ar jubileju 11. septembrī RLB projekts nebeidzās. Divas dienas tika vadītas latviešu valodas stundas svētdienas skolā. Pirmā stunda bija veltīta Saulei, bija runas un darbi. Mēs taisījām Sauli no kartupeļiem un vārpām, pinām saulīti no krāsainām dzijām... Un dziedājām un dziedājām, mums pirmo reizi stunda notika kokles pavadībā: spēlēja Rozīte Spīča, dziedāt mācīja Edīte Putniņa. Otra stunda bija veltīta teātrim. Taisījām lelles no siena, kuru atveda no Latvijas Margita Poriete. Teiksiet – fantastika? Jā, mums bija dažas fantastiskas dienas!

Rīgas Latviešu biedrības piedāvātais un pie mums realizētais projekts ir ļoti veiksmīgs piemērs kā tuvināt ārzemēs dzīvojošos latviešus Dzimtenei, kā stiprināt saites starp latviešiem, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Nerunājot par to, kādas pateicības jūtas šāds notikums rada katrā notikuma dalībnieka sirdī.

Regīna Jakobidze
Gruzijas latviešu biedrības „Ave Sol“ priekšsēdētāja
25.09.2015., Tbilisi, Gruzija
Laikrakstam „Latvietis“