Maijas Tabakas dienvidus dārzi

Palielināt / Enlarge

Izstādes kopskats. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Maija Tabaka. „Meksikāņu meitenīte“. 2015. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Maija Tabaka. „Papagailis un kaktusa zieds“. 2015. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Maija Tabaka. „Kaktusu dārzā“. 2014. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Maija Tabaka. „Rozes gars“. 2009. FOTO Māris Brancis.

Kopš 70. gadiem Maijas Tabakas gleznas ir vienmēr bijušas skatītāju un vērtētāju uzmanības centrā. Tās izraisījušas sajūsmu un plašas diskusijas, jā, arī zināmu noliegumu vai skepsi. Tolaik māksliniece radīja liela formāta darbus, ar hiperreālisma precizitāti attēlojot katru detaļu un sīkumu, izsaucot apbrīnu, tiesa gan, bieži spilgtākā tonālajā izpildījumā, nekā dabā mūsu platuma grādos tas novērojams. Ja sākumā māksliniece galvenokārt gleznoja teatrāli izvērstus portretus, tad vēlāk parādījās veselas dzīves ainas, vēl pēc laika realitāte mijās ar fantāziju, un tagad viņas darbos valda fantāzija, iedomu tēli un neparastas situācijas.

Maija Tabaka nav no tiem cilvēkiem, kura daļu sev atvēlētā laika pavada ceļojumos, lai iepazītu svešu kultūru, lai savām acīm ieraudzītu neredzētas zemes dabu. Māksliniecei ceļotprieku aizstāj redzētais grāmatās un filmās. Viņas iztēle ir tik bagāta, ka nekādas grūtības nesagādā gan pabūt senu kultūru areālos un agrākos laikos, gan pašai uzbūvēt savu pasaules ēku. Agrākos gados modeļus tēliem gleznās viņa atrada dzīvē sastapto ļaužu vidū. Bieži tie bija sabiedrībā labi pazīstami cilvēki, kuriem Maija Tabaka savās gleznās lika spēlēt gluži citas lomas, nekā dzīvē ierasts. Tagad, kad māksliniece sabiedrībā iziet reti, arī darbu personāži ir jāiztēlojas.

Jaunā izstāde Dienvidus dārzi, kas vairāk nekā mēnesi bija skatāma galerijā Daugava, ir fantāzijas auglis. Te viss ir izdomāts, iztēlē skatīts un pēc tam košās krāsās uzlikts uz audekla. Gleznotāja uzbur nezināmas eksotiskas zemes augu pasauli, kurā krāšņi zied kaktusi, aug agaves, palmas un cita mums sveša flora, kas zaļo vitālā spēkā. Tepat dzīvo daudzkrāsaini papagaiļi, pumas un droši vien arī citi svešzemju zvēri. Kaut kur līdzās mīt arī meksikāņu meitenīte princeses tērpā. Citviet Maija Tabaka attēlo personificētu Rozes garu, kas mūsu kultūrvēsturē saistās ar Mihaila Fokina Rīgā dzimušo miniatūrbaletu. Visās gleznās spīd un nekad nenoriet spoža saule, uzburot kaut ko līdzīgu Ēdenes dārzam, kurā būt vien ir laime.

Gleznās valda skaistums, kas laikam ir tas, kas pievelk romantiski noskaņotas publikas, sevišķi dāmu un kundzīšu, uzmanību. Maijas Tabakas fantāzija uzbur nereālu, bet droši vien ilgotu pasauli, liek sapņot par pasaku princi, kurš atnāk vienīgi slēptākajos sapņos, par neordināru mīlu, kas iespējams dzīvē pagājusi garām, bet joprojām tik ļoti gribas izbaudīt, un daudzkrāsainu dzīvi, kas acīmredzami apmeklētāju ilgās atrodama tikai Maijas Tabakas gleznās, bet dzīvē, cik var nojaust, nav izbaudīta. Šī skaistā pasaule atsauc atmiņā kādreiz populārās vācu rakstnieces Kurt-Māleres sentimentālos romānus, kuri joprojām šad tad tiek izdoti, vai otrdienu romantisko filmu vakarus Latvijas televīzijā. Māksliniece dod kaut vai uz nelielo brīdi, kad apmeklē izstādi, mierinājumu sāpošai sirdij. Tad ievainotām dvēselēm gleznotāja kļūst gandrīz vai par vienīgo saprotošo cilvēku uz šīm pasaules.

No kādas citas puses pavērojot Maijas Tabakas mākslu kā parādību Latvijas (un ne tikai tās) kultūrā, jāatzīst, ka šodien cilvēki ir izslāpuši pēc labsirdības, pēc harmonijas un skaistuma mākslā, pēc sirdi glāstoša sentimenta. Dzīvē ir tik daudz neatrisinātu un neatrisināmu problēmu, arī laikmetīgā māksla neinteresējas par cilvēka dvēseles komfortu, tad īstā brīdī ir klāt Maijas Tabakas gleznas ar eksotisko pasauli.

Atšķirībā no agrāko gadu darbiem, jaunākās izstādes gleznas ir izmēros nelielas – 120 × 100 cm, pie tam turpat visi darbi tapuši 2015. gadā, apliecinot autores lielās darba spējas.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“