Jāņu svinības Rietumkrasta Latviešu Izglītības centrā

Palielināt / Enlarge

Virtuves komanda. No kreisās: Aleksandra Kramēna, Dainis Švarcs, Andra Atvara un Laura Švarca. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Siera vērtētāji. No kreisās: Ārija Miķelsone, Lūkas Pētersons, Aleksandra Kramēna, Ilze Puķīte, Dainis Švarcs. Aizmugurē stāv skatītājs Valdis Riekstiņš. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Alus vērtētāji. No kreisās: Diāna Atvara, Valdis Riekstiņš, Lūkas Pētersons, Imants Freimanis, Markus Andrejevs. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Vainagu pinēji (gan zēni, gan meitenes). FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Programmas vadītāji. No kreisās: Jēkabs Kramēns, Karina Bergholca (Bergholz) un Valdis Atvars. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Jāņu bērni pie ugunskura. FOTO Edvīns Circenis.

Kā jau vienmēr Jāņu laikā, sestdien, 18. jūnijā, sīks lietiņš sagaidīja pirmos ciemiņus Rietumkrasta Latviešu izglītības centrā (RKLIC), Vašingtona pavalstī, ASV, bet pēcpusdienā, kad ļaudis pulcējās ap ēdamzāli, jau spīdēja saule. Svinēt Jāņus bija atgriezušies RKLIC bijušie Mežotnes un Kursas nometņu dalībnieki ar saviem bērniem, mazbērniem, radiem un draugiem. Vairākiem jauniešiem bija latviskas josta, prievīte, sakta vai linu krekls, tā izsakot savu piederību latviešu kopienai; bija pat dažas līgotājas tautas tērpos. Zālājā, pie izliktiem galdiem bija redzami vairāki spaiņi ar margrietiņām, Jāņu zālēm un ozola zariem. Tur bija liela rosība, jo mātes, vecāsmātes un citi mācīja jauniešiem, bērniem un mazbērniem pīt ziedu un ozola lapu vaiņagus. Katrs vaiņags bija citāds, vienalga kā izdevies, bet pats pinējs to lepni valkāja.

Vairums ļaužu atbraukuši no Kolorādo, Kalifornijas, Oregonas un mūsu apkārtnes, stāvēja un skatījās kā rodas vaiņagi. Visi gaidījām Jāņa siera un Jāņa alus vērtēšanu. Bija 7 dažādi Jāņa sieri un 4 pašbrūvēta alus šķirnes. Pēc lietpratēju siera novērtēšanas publika varēja nogaršot katras namamātes gatavoto sieru, un tad sapratām žūrijas grūto darbu, jo vairums sieru garšoja ļoti līdzīgi. Pieci siera vērtētāji – Ārija Miķelsone, Aleksandra Kramēna, Ilze Puķīte, Dainis Švarcs, Lūkas Pētersons – izlēma šādi: 1. vietā Maijas Atvaras, 2. vietā Kates Atvaras un 3. vietā Līvijas Circenes siers.

Lai gan neesmu liela alus cienītāja, nogaršoju arī pašbrūvēto alu. Atkal grūta izvēle, tomēr alus vērtētāji – Diāna Atvara, Valdis Riekstiņš, Lūkas Pētersons, Markus Andrejevs un Imants Freimanis – spēja atšķirt alus dažādās apīņu radītās garšu nianses un izvēlējās: 1. vietā Valda Atvara, 2. vietā Andra Kleinberga un 3. vietā Kārļa Grendzes alu. Laiks nu bija ēst vakariņas – virtuves komandu vadīja šefpavārs Dainis Švarcs, piedāvājot cūku ribiņas ar dažādām piedevām. Viss bija garšīgs, it sevišķi ribiņas, speciāli gatavotas Jāņu dienai.

Lielais zvans ziņoja, ka beidzot laiks dziedāt! Zālājā pie karoga sapulcējušies Jāņa bērni Karinas Berkholtz un Jēkaba Kramēna aicināti, Valda Atvara ģitāras pavadījumā, no izdalītām dziesmu grāmatiņām nodziedājām iemīļotās Paldies dziesmas: „Es nenācu šai vietā savu miegu izgulēt, nācu ēst, nācu dzert, nācu jautri padziedāt!“ Un – „Te bija labs saiminieks, te mūs labi pamieloja, te mums deva cūkas gaļu, miežu miltu plācenīti.“ Tad lielais pulks ļaužu, dziedādami, devās gājienā uz baļķu māju, kur mūs sagaidīja tautas tērpos Jāņa mātes – Maija Atvara un Maija Riekstiņa un Jāņa tēvi – Jānis Atvars un Jānis Riekstiņš. Pēc dažām dziesmām Maija Riekstiņa piedāvāja visiem pašas sieto Jāņa sieru, kamēr maza puišu grupa sāka sacensties ar pašu sacerētām Jāņu dziesmām, apdziedot atnākušos līgotājus. Dziedot ceļš turpinājās uz estrādes laukumu, kur bez dziedāšanas jautrību radīja Spriguļa sišanas deja. No publikas aicināti uzstājās 12+ zēni/jaunieši.

Atkal cēlāmies un dziedot devāmies gājienā uz ugunskura vietu. Vēl daudzas dziesmas tika izdziedātas, bet pa starpu izdalīja balvas sieru gatavotājām, alus brūvētājiem un ar publikas aplausiem un saucieniem tika izvēlēti skaistākie vaiņagi. Netika aizmirsti arī visi klātesošie vārdā Jānis.

Lielu jautrību un patiku publikā izraisīja 3 dažādās pāru dejas – Pankūkas, Cūkas Driķos un Oirā, uz kurām aicināja Katrīne Janga (KathrineYoung) un Trejdeksnīša dejotāji.

Beidzot visas dziesmas no lapiņām bija izdziedātas, varēja iekurt ugunskuru. Sausā malka, salikta kā maza piramīda, drīz sita augstas liesmas. Skats no pakalniņa, kur sēdēja publika, bija fotogrāfu uzmanības centrā, jo pāri ugunskura liesmām un Kursas ezeram skaidrās debesīs bija pilns, apaļš mēness! Tiešām Jāņu nakts burvība! Nāca prātā Olafa Stumbra dzeja, rakstīta 1988. gadā Kursā: ,,Es gribu mēness pļavās iet un man vienalga kurās, man tikai mazu mazuliet pie kāda jāpieturas…“ Daudzi jaunieši, dejotāji, dziedātāji, nosaluši sildījušies pie ugunskura līdz rīta ausmai.

Saulainā svētdienas, 19. jūnija, rītā Jāņa dienas svinības noslēdzās ar dievkalpojumu mūsu brīvdabas baznīcā. Prāvestes Dairas Cilnes sprediķis bija ļoti piemērots šai skaistajai dienai. Caur baznīciņas stikla sienām vērojām apkārtni, klausīdamies prāvestes vārdos: „Dieva svētība, kas ir mums visapkārt ziemeļrietumos, tās dabas bagātības, kalni un meži, kur pat sīka pienenīte stāsta par Dieva spēku – ravē un ravē to ārā, bet tā atkal parādās mūsu dārzā, ar dzeltenu ziediņu, tas nozied, bet nu ir pūkaina galviņa, – cik tā skaista, varbūt arī Dievs to redzot smaida.“ Prāveste Cilne beidza sprediķi ar tautas dziesmu: ,,Pamazām es dzīvoju, pamazām Dievs palīdz, pamazām bite nesa pa vienam ziediņam. Pamazām ar Dieva palīgu varam kaut ko vērtīgu veikt arī savā dzīvē.“

Liels paldies Ivetai Āvai par darbu, organizējot Jāņus Izglītības Centrā. Pie programmas plānošanas palīdzēja arī Karina Berkholtz, Inese Graudiņa, Maija Riekstiņa. Virtuves darbinieki bija šefpavārs Dainis Švarcs, Laura Švarcs, Daira Andersone, Aleksandra Kramēna, Diāna Atvara un Bryn Riekstiņa. Programmu vadīja Jēkabs Kramēns, Karina Berkholtz un Valdis Atvars. Paldies rīkotājiem un visiem, kas atnāca līgot. Jāņu dienas svinībās bija 173 apmeklētāji, ieskaitot bērnus.

Vija Rauda
2016. g. 22. jūnijā
Laikrakstam „Latvietis“