Konstantīns Pupurs

Konstantīns Pupurs. FOTO Aina Gailīte.

Kā iespējams, ka Konstantīns vēl vakar bija ar mums, bet jau šodien par viņu jādomā kā par vēsturisku personību? Šo stalto vīru vairs nesatiksim, bet viņa iemītās pēdas ir paliekošas, par tām runās vēl arī nākamās paaudzes. Viņa dzīves spars, inteliģence, dziļā mīlestība uz savu tautu un latviešu valsts brīvību bija iedvesmojošs paraugs daudziem.

Latvijai liktenīgajā 1988. gadā Konstantīns Pupurs kļuva par vienu no atmodas saucējiem, viņam tajā bija īpaša loma. Pārvarot stindzinošas bailes, pašā Rīgas centrā pēc ilgajiem okupācijas gadiem atkal tika pacelts latviešu valstsnācijas sarkanbaltsarkanais karogs.

Konstantīns Pupurs – politologs, vēsturnieks, valodnieks, Irākas kara dalībnieks, grupas Helsinki-86 cīnītājs, Latviešu virsnieku apvienības un studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs, kopš 2010. gada partijas Visu Latvijai! valdes loceklis.

Dzimis 1964. gada 5. martā Rīgā. No 1983. gada Konstantīns studē Maskavas Vēstures un Arhīva institūtā, no kura izslēgts 1986. gadā par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Tanī pašā gadā iestājas Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē, taču arī šeit studijas pārtrūkst, jo pēc 2 gadiem, iestājoties grupā Helsinki-86, tiek ierosināta izraidīšana no PSRS.

1988. gada 14. jūnijā, Konstantīns, neraugoties uz okupācijas varas pretdarbību, pirmais komunistu režīma laikā iznes sarkanbaltsarkano karogu cauri Rīgai – no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem. Dažas dienas vēlāk, K. Pupuram un viņa mātei atņem padomju pavalstniecību un liek atstāt PSRS uz visiem laikiem.

1992. gadā Konstantīns atgriezās nu jau it kā brīvajā Latvijā. Taču drīz no tiem pašiem spēkiem viņš saņem jaunus draudus ar prasību neiesaistīties politiskās aktivitātēs. Viņš tiek izsekots un brutāli piekauts. Tādēļ 1993. gadā Konstantīns ir spiests atgriezties ASV.

1999. gadā Konstantīns ar izcilību beidz Masačūsetsas Universitāti Bostonā, iegūstot bakalaura grādu vēsturē. 2003. gadā ar maģistra grādu absolvē Londonas Ekonomikas un Politisko zinātņu augstskolu, vienlaikus apgūstot angļu, vācu un franču valodas.

Konstantīns strādā ASV Muitas un Imigrācijas departamentā, 2004. gadā iestājas ASV Kara flotē un pēc trīs gadiem saņem ASV armijas leitnanta pakāpi. No 2007. gada dienē Irākā un Vācijā, saņemot vairākus apbalvojumus. 2010. gada martā Konstantīns atgriežas Latvijā.

Vēl sestdien, 9. septembrī Konstantīns priecīgs tikās ar draugiem, bet vakarā, sirds nepietiekamības dēļ, pāragri un negaidīti devās mūžības ceļos.

Šī ir ļoti skumja diena visiem latviešu patriotiem, jo esam zaudējuši cīņu biedru un uzticamu draugu.

Paldies Konstantīn, par drosmīgi noieto dzīves ceļu.

Visdziļākā līdzjūtība Konstantīna tuviniekiem, īpaši viņa 8 gadus vecajam dēliņam Ivaram.

Jānis Rožkalns

* * *

Jānis Vēveris (Helsinki 86 Rīgas nodaļa): „Konstantīns Pupurs man paliks atmiņā ar aizrautību, atvērtību jauniem pasākumiem un drosmi tos īstenot. H-86 vidū Konstantīns izcēlās ar savas darbības sabiedrisko vērienu. Sākumā tie bija kontakti ar krievu disidentiem, kas vēlāk, viņam jau trimdā esot, turpinājās sadarbībā ar Rietumu organizācijām un žurnālistiem. Tajā laikā tas mums bija ārkārtīgi svarīgi.

Miervaldis Krims (Helsinki 86 Rīgas nodaļa): „Jauns. Straujš. Trauksmains. Nepiekāpīgs – melu un despotisma priekšā. Goda un cieņas bruņinieks.“

Pāvils Brūvers, bīskaps emeritus: „Viņš bija tas, kurš pirmais Tautas atmodas laikā publiski pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu un to iznesa cauri visai Rīgai – no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem. Ar šo uzdrīkstēšanos viņš ir iegājis mūsu tautas vēsturē.“

Mācītājs, Dr.theol. Guntis Kalme: „Nācijas varoņgaru veido cilvēki, kuru pašaizliedzība un pašuzupurēšanās liek sevi iemūrēt tās pamatos. Konstantīnam piemita nepieciešamība pēc brīvības un cīnītāja aicinājums. Viņa nesamierināšanās, uzdrīkstēšanās un drosme veidoja to cīnītāja garu, kas iedvesmoja un bija paraugs mūsu tautai. Tas pats karogs, kuru viņš iznesa cauri Rīgai 1988. gada 14. jūnijā, nu pārklās un pavadīs viņu pašu ceļā uz mūžību.“ ■