Haralds Norītis mūžībā

Haralds Norītis
8.07.1927.–28.11.2019.

Palielināt / Enlarge

Haralds Norītis. „Helix“ („Heliks“). FOTO no Haralda Norīša personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Haralds Norītis. „Summerbreeze“. („Vasaras vējš“). FOTO no Haralda Norīša personīgā arhīva.

2019. gada 28. novembrī 92 gadu vecumā mūžībā aizgāja izcils mākslinieks un ģeniāls cilvēks Haralds Norītis.

Norītis ir dzimis Rīgā, 1927. gada 8. jūlijā.

Mācījies Rīgas Valsts tehnikumā. Pirmo mākslas izglītību ieguvis skolā pie gleznotāja Jāņa Kalmītes. Jau padsmitnieka gados viņš strādāja kā grafiķis Egila Hermanovska Mākslas un Arhitektūras Salonā, Rīgā. Bet jaunībā spēlējis arī ledus hokeju, un interesi par šo spēli saglabāja visa mūža garumā.

Pēckara gadus pavadīja Vācijā, kur ārpus darba studēja mākslu privātstundās, bet arī divas sezonas aizvadīja, spēlējot ledus hokeju Augsburgas komandā.

Pārceļoties uz dzīvi Austrālijā 1951. gadā, Norītis turpināja mākslas studijas ESTC koledžā (East Sydney Technical College, vēlāk NAS – Nacionālā Mākslas Skolā) Sidnejā, kuru nobeidza 1954. gadā un palika turpat vēl uz gada strādāt kā skolotājs.

No 1955. gada strādāja K.G.MURRAY izdevniecībā kā grafiķis un ilustrators, vēlāk kļūstot par izdevniecības māksliniecisko redaktoru. 1958. gadā kopā ar Džonu Vaitu (John White) nodibināja dizaina un reklāmu biroju Art Department Pty. Ltd. Sidnejā, kas sekmīgi darbojās vairāk nekā 30 gadus.

Tūkstoš deviņi simti sešdesmitie gadi bija laiks, kad pirmā pēckara paaudze sasniedza pilngadības gadus un radīja radikāli jaunus virzienus mākslā. Norītim bija svarīgu loma, lai publika varētu redzēt šo jauno mākslu. 1966. gadā viņš kopā ar Džonu Vaitu un mākslinieku Toniju Magiliku (Tony McGillick) dibināja Centrālās ielas galeriju (Central Street Gallery) Sidnejā, kura kļuva par jauno avangarda mākslinieku izstāžu un domu izmaiņu vietu. Norītis stāsta: „Tajā laikā Sidnejā bija tikai dažas salontipa mākslas galerijas. Nebija neviena galerija, kur jauni mākslinieki varēja izstādīties, un tāpēc mēs nodibinājām „Centrālās ielas galeriju“. Pati pirmā galerijas izstāde 1966. gadā rādīja tā laika amerikāņu pop mākslu (American Pop Art).“

Nākamajos piecos gados Haralds Norītis organizēja 48 grupu un solo izstādes, starp tām pirmo reiz Austrālijā redzamu mākslu: Anrī Matiss (Henri Matisse) litogrāfijas, Josef Albers (Joseph Albers) krāsu interakcijas, Džaspers Džons (Jasper Johns), Endijs Vorhols (Andy Warhol), Džeksons Poloks (Jackson Pollock), Helen Frankenthaler; Rojs Lihtenšteins (Roy Lichtenstein)... un citu mākslinieku darbus no Amerikas un Eiropas. Galerija pastāvēja līdz 1988. gadam, izstādot jaunākos un radikālākos mākslinieku darbus.

Viens no nozīmīgākajiem notikumiem modernā mākslā Austrālijā bija 1969. gadā mākslinieka Kristo (Christo) instalācija Sidnejā, Wrapped Coast – One Million Square Feet (Aptīts krasts – miljons kvadrātpēdu). Arī šeit Norītis spēlēja lomu, noorganizējot Central Street galerijā Kristo zīmējumu un iepakojumu darbu izstādi, līdztekus krasta iesaiņošanas akcijai.

Norītis ir arī spēlējis lielu lomu Austrālijas latviešu mākslā. Kopā ar Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības priekšsēdi Gunāru Krūmiņu, Norītis radīja iniciatīvu 1979. gadā izdot grāmatu Latviešu mākslinieki Austrālijā angļu un latviešu valodās. Norītis bija grāmatas materiālu apdares, salikuma un dizaina autors.

Haralds Norītis arī organizēja AL18. KD Tēlotājas mākslas izstādi Sidnejā, un bija autors plakāta, simbola un grafiskas apdares iespiedu darbiem.

Central Street galerijā ar Norīša gādību bija sarīkotas trīs Latvijas mākslinieku izstādes − Latvijas grafika (1979), Latviešu teātra plakāti (1981) un Latvijas mākslinieka Ulda Zemzara personālizstāde (1982). Ar šīm izstādēm Norītis veidoja kultūras tiltus starp Austrāliju un Latviju.

Pēdējā no augšminētajām izstādēm bija portreti un ainavas, ko Uldis Zemzaris bija radījis ciemošanās laikā Austrālijā 1982. gadā. Man personīgi šī izstāde bija ļoti nozīmīga, jo caur to atklājās, ka man Latvijā bija līdz tam laikam neiepazīts brālēns. Izstādē bija arī mans portrets, kurš tika iekļauts izstādes plašajā katalogā. Katalogs aizceļoja uz Latviju, tur to ieraudzīja mans brālēns Mārtiņš, kuram arī iznāca satikt Sidnejas latviešu mākslinieku Gunāru Krūmiņu. Atgriežoties Sidnejā, Gunārs mani saveda kopā ar Mārtiņu, un tā uzzināju, ka mēs esam radinieki.

Par šī laikmeta mākslu 2012. gadā notika plaša izstāde Sidnejas Mekvorijas (Macquarie) universitātes galerijā ar nosaukumu Sešdesmito gadu mākslas eksplozija, kurā ar saviem darbiem bija arī Norītis pārstāvēts (skat. laikrakstu Latvietis Nr. 222: http://laikraksts.com/raksti/2819)

2008. gadā izdotajā grāmatā Austrālijas latviešu mākslinieki Norītis rakstīja par savu pieeju glezniecībā:

„Abstraktā ekspresionisma jūtu izplūdums mani nekad nav pārliecinājis. Man gleznot nozīmē ko vairāk nekā spontāni žesti vien. Tam ir jābūt cilvēka prāta turpinājumam uz audekla, jūtu ierosinātam, kas rodas darba procesā, cīnoties pašam ar sevi.

Dažādi „ismi“ ir nākuši un gājuši, bet mana pārliecība laika gaitā nav mainījusies. Glezniecība man vienmēr ir bijusi kā sūtība, turpretī būt gleznotājam nozīmē tikai spēlēt kādu lomu mākslas institūciju laukā. Tā ir nozīmīga atšķirība. Es gleznoju tāpēc, ka man tas ir jādara, un nevis kādu citu iemeslu dēļ. Redzēt dabu un pasauli ar svaigu skatījumu ir svarīga mana radošā procesa sastāvdaļa. Darbs parasti risinās lēni. Idejas rodas, attīstās un mainās. Uz negruntēta kokvilnas audekla tiek liktas daudzas plānas, caurspīdīgas krāsu kārtas. Tas ļauj krāsai piesātināt audeklu un radīt virsmu, kas ir starojoša un dzidra. Mani galvenokārt saista krāsu un formu spēks, to pozitīvās un negatīvās kvalitātes, kā arī radošais telpiskums. Atrast tādas krāsas, kuras, kopā saliktas, rada jaunas attiecības un saskaņas. Formas rodas, meklējot to risinājumu un nobeigumu. Viss radošais process apzināti gūst sev motivāciju no dabas un no vides. Darbos ir redzama nepārprotama tieksme atteikties no visa liekā un radīt domas un izjūtu skaidrību visvienkāršākajā risinājumā. Man šobrīd tā ir glezniecības jēga.“

Norītim bijušas vairākas personālizstādes Austrālijā, Kanādā un Latvijā. Viņa darbi atrodas privātās un publiskās kolekcijās Austrālijā, ASV, Anglijā, Vācijā, Kanādā un Latvijā, to vidū Austrālijas Nacionālā galerijā Kanberā, Austrālijas pavalstu muzejos un Latvijas Valsts mākslas muzejā Rīgā.

Haralds Norītis bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Haralds ar sievu Eiženiju iepazinās 1943. gadā, un šķita, ka nekas vairs viņus nespēs šķirt, bet... karš, bēgļu gaitas Vācijā mainīja nodomus; Eiženija nonāca Amerikā, bet Haralds – Austrālijā. Pēc gariem gadiem viņi atkal satikās 1971. gadā, bet šoreiz, lai nešķirtos. Viņi dzīvoja Sidnejā, bet vēlāk pārcēlās uz Zelta piekrasti (Gold Coast) Austrālijā.

Haralds bija cilvēks ar dzīvesprieku un labu humora izjūtu, kas vienmēr ciemiņus sagaidīja ar lielu viesmīlību. Bija prieks un gods pazīt Haraldu Norīti.

Ojārs Greste

Vēres:

1. Grāmata „Austrālijas latviešu mākslinieki“, ALMA, 2008

2. Nikolaja Bulmaņa raksts par Haraldu Norīti Jauna Gaitā: https://jaunagaita.net/jg238/JG238_Noritis.htm#Grafi%C4%B7is

3. Haralda Norīša Curriculum Vitae