Intervija – Dace un Ingmārs Čaklie

Palielināt / Enlarge

Dace Čaklā un Ingmārs Čaklais. FOTO no Čaklo ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Čaklo ģimene 2020. gada septembrī Birmingemā. FOTO no Čaklo ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Kopbilde Birmingemas Mazais teātris un Sidnejas Latviešu teātris  Latvijas Amatieru Teātru salidojumā Alūksnē 2019. gadā. FOTO no Čaklo ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Pēc pirmizrādes Hermanis Paukšs „Vairāk nekā mums nav“ 2019. gada maijā Birmingemā. Centrā Dace un Ingmārs. FOTO no Čaklo ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Teātru Forums, kurā 2021. gada 16. janvārī tika dibināts PLATS. „Zoom“ sanāksme – daļa no dibināšanas sapulces dalībniekiem. FOTO Ekrānuzņēmums.

Palielināt / Enlarge

Teātru Forums, kurā 2021. gada 16. janvārī tika dibināts PLATS. „Zoom“ sanāksme – daļa no dibināšanas sapulces dalībniekiem. FOTO Ekrānuzņēmums.

Palielināt / Enlarge

Teātru Forums, kurā 2021. gada 16. janvārī tika dibināts PLATS. „Zoom“ sanāksme – daļa no dibināšanas sapulces dalībniekiem. FOTO Ekrānuzņēmums.

Pasaules latviešu amatieru teātru savienība – PLATS ir bezpeļņas organizācija, kas tika dibināta 2021. gada 16. janvārī, un atbilstoši laikam, dibināšana notika Zoom platformā, piedaloties 21 latviešu teātra kopai, kas darbojas ārpus Latvijas. Savstarpējā komunikācija un sadraudzība ir tas svarīgākais, kādēļ šī organizācija tika dibināta.

Aicināju šīs idejas – PLATS izveidošanas iniciatorus un galveno šīs idejas dzinējspēku – Daci un Ingmāru Čaklos uz sarunu. Jā, protams, attālināti – virtuāli, pateicoties Skype, WhatsApp, e-pastam... utt.

Ilze Nāgela: Kāda jums katram ir bijusi līdz šim saistība ar amatieru un profesionālo teātri?

Ingmārs Čaklais: Esmu ieguvis amatieru teātra režisora grādu Latvijas Mūzikas akadēmijā un strādājis kopā ar ļoti daudziem kolēģiem Latvijā. Ilgus gadus esmu strādājis gan kā skolu teātru, gan kā jauniešu teātru studiju un neatkarīgo teātru vadītājs Latvijā. Ilgus gadus esmu bijis Latvijas Teātru Darbinieku savienības biedrs un kopā ar Latvijas teātru kolēģiem darījis daudz noderīga kopējai teātru cunftei. Līdz ar to varu teikt, ka ar amatieru teātriem esmu nodarbojies vairākas desmitgades no vietas dažādās formās un dažādos veidos. Esmu bijis dažādu teātra festivālu gan Latvijā, gan arī citās valstīs laureāts. Pēdējos gados vairāk esmu bijis dažādu teātra festivālu žūriju loceklis, un joprojām mani aicina. Tā kā man ir Latvijas Universitātē iegūts pedagoģijas maģistra grāds un pēc aicinājuma arī esmu skolotājs, tad vienmēr esmu palīdzējis citiem mācīties teātri un arī pats mācījis citiem teātri. Jāsaka, ka ar to nodarbojos arī vēl joprojām, jo uzskatu, ka teātris ir pati interesantākā nodarbošanās.

Dace Čaklā: Savukārt, man nav teātra izglītība, un ilgus gadus mana ikdiena bija saistīta ar jurisprudenci. Taču teātris vienmēr bijis līdzās. Kopā ar Ingmāru esmu piedalījusies dažādos teātra projektos, kā arī veidojusi ar teātra nozari saistītus pasākumus. Bieži esmu veikusi arī administratīvos un organizatoriskos pienākumus, taču man patīk arī spēlēt izrādēs.

I. N.: Mazliet par līdzšinējo darbību amatieru teātrī.

I. Č.: Praktisko darbu teātra jomā veicu kopš 1991. gada, kad izveidoju savu pirmo teātra studiju – Rīgas Angļu ģimnāzijas jauniešu teātra studiju Traģiskais bariņš. Pēc tam laika gaitā arī daudzās citās un dažādās skolās, starp tām arī Franču licejā. 1994. gadā esmu saņēmis gada balvu – Labākais jauniešu teātris Latvijā. Ar saviem audzēkņiem dažādās kombinācijās esam startējuši un bijuši laureāti dažādu līmeņu skatēs un festivālos gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Kopš 2018. gada esmu Birmingemas Mazā teātra režisors un mākslinieciskais vadītājs, taču joprojām uzturu ciešas saites ar Latviju. Es joprojām gan sniedzu profesionālas konsultācijas teātra cilvēkiem Latvijā, gan arī esmu dažādu līmeņu teātra skašu un festivālu žūrijas loceklis.

D. Č.: Kopš sevi atceros, teātris mani ir vienmēr interesējis. Arī vecāki mani kā bērnu bieži lutināja ar teātra izrāžu apmeklējumiem, un arī skolas laikā es iesaistījos dažādās teātra studijās. 90-tajos gados skolu un jauniešu teātru kustība bija ļoti aktīva, un tas ir tikai likumsakarīgi, ka pusaudžu vecumā es ar to aizrāvos vairāk un nopietnāk. Un tā tas tupinās līdz šim pat laikam, kad 2018. gadā kļuvu par Birmingemas Mazā teātra direktori.

I. N.: Kā radās šī ideja – dibināt Pasaules latviešu amatieru teātru savienību?

D. Č.: Šī ideja, apvienot visus ārpus Latvijas esošos latviešu teātrus, radās pirms kāda gada, kaut arī idejas virmoja daudzās galvās jau ilgi pirms tam. Sapratām, ka latviešu teātri, kas spēlē latviešu valodā ārpus Latvijas, ir ļoti kūtri savstarpējā sadraudzībā un sadarbībā. Kāpēc es saku spēlē latviešu valodā? Tas tāpēc, ka pastāv tādi latviešu organizēti un vadīti teātri, kas izrādes spēlē arī citās valodās vai izmanto dažādas citas teatrālas formas. Redzējām arī, ka diasporas amatieru teātru festivāls Laipa nepilda visas šīs funkcijas festivālu starplaikā. Tagad aktīvā periodā esošais cikls Latviešu Lugu lasījumi 2020+ arī ir ar citu nozīmi veidota aktivitāte.

I. Č.: 2018. gada maijā nodibinājām Latviešu Teātru apvienību Lielbritānijā, un bija tāda sajūta, ka jāiet tālāk, vēl jo vairāk, ja savstarpējā sadarbībā vēlamies sasniegt kopīgus mērķus. Tad Latviešu Kultūras centrs Birmingemā uzņēmās iniciatīvu apzināt visus dzīvos teātrus pasaulē un savest kopā Forumā. Papildus arī uzrakstījām projektu. Kaut vairākkārt saņēmām atteikumu, tomēr rezultātā foruma programmā paredzētajām meistarklasēm un tehniskajam nodrošinājumam saņēmām atbalstu no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Tā kā informācija gan PLATS vadībai, gan arī teātriem vienam par otru ir ļoti skopa, tad viens no jaunās organizācijas mērķiem ir – labāk iepazīt vienam otru. Visticamāk tiks veidota interneta vietne, kur vienkopus būs ievietota visa informācija par teātru kopām ārpus Latvijas. Protams, būs ļoti interesanti apzināt arī savu vēsturi un saistības, par kurām varbūt kāds pat nenojauš.

D. Č.: Pārējo, kā jau ierasts, izdarījām pašu spēkiem un ar Latviešu Kultūras centra Birmingemā atbalstu. Te jāpiemin, ka Latviešu Kultūras centrs Birmingemā nav milzīga ēka vai organizācija ar algotiem darbiniekiem. Tā mērķi nav savākt kopā milzīgu skaitu tautiešus, bet tā mērķis ir pēc iespējas vairāk izdarīt tautiešu labā, palīdzot latviešiem ārpus Latvijas realizēt projektus un aktivitātes kultūras, izglītības un pētniecības jomās. Likumsakarīgi, ka Latviešu Kultūras centrs Birmingemā arī uzņēmās šo iniciatīvu – aicināt visus teātrus kopā domāt par savām problēmām un runāt kopā vienā balsī.

I. N.: Kas ir jaunās valdes locekļi? No kādām zemēm, no kādas teātra kopas?

I. Č.: Dibināšanas sapulcē ievēlēja savienības valdi septiņu personu sastāvā: Māra Lewis (Sanfrancisko Jaunais teātris, ASV), Gita Robalde (Bradfordas teātra trupa Saulespuķe, Lielbritānija), Ieva Melbārde (Oslo latviešu teātris O'Latte, Norvēģija), Laura Ritenberga-Kinder (Minsteres Latviešu amatierteātris Ezīši, Vācijā), Dziesma Tetere (Teātris Holivudas Koferis, ASV), Jānis Kārkliņš (Austrālijas Latviešu teātris (ALT), Melburnā, Austrālijā) un Ingmārs Čaklais (Birmingemas Mazais teātris, Lielbritānija).

D. Č.: Jau nākamajā dienā jaunā valde sanāca savā pirmajā sapulcē, un par valdes priekšsēdi uz diviem gadiem tika ievēlēta Māra Lewis, bet par valdes priekšsēža vietnieku – Ingmārs Čaklais.

I. N.: Cik amatieru teātru kopas sastāv PLATS? Cik no tiem ir trimdas, cik diasporas?

I. Č.: Mēs bijām apzinājuši 22 teātru kopas ārpus Latvijas, ko kurām 21 teātra kopa apvienojās un nodibināja Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienību (PLATS). Jaunās organizācijas dibinātāji ir divi teātri no Austrālijas – Austrālijas Latviešu teātris (ALT) Melburnā un Sidnejas Latviešu teātris (SLT), divi no Ziemeļamerikas – Sanfrancisko Jaunais teātris (ASV) un Teātris Holivudas Koferis (ASV) un 17 no Eiropas: LATiBergen (Norvēģija), Birmingemas Mazais teātris (Lielbritānija), Birmingemas Mazā teātra Londonas filiāle (Lielbritānija), Bradfordas teātra trupa Saulespuķe (Lielbritānija), Burtonas amatierteātris Strops (Lielbritānija), Īrijas Latviešu teātris (Īrija), Jorkšīras Latviešu improvizācijas teātris Spogulis (Lielbritānija), Latviešu amatierteātra kopa Straumēni (Lielbritānija), Latviešu amatierteātris Dānijā Pūpols (Dānija), MADteatteri (Somija), Mansfīldas drāmas grupa Klēts (Lielbritānija), Minsteres Latviešu amatierteātris Ezīši (Vācija), Momento (Itālija), Oslo latviešu teātris O'Latte (Norvēģija), Reikjavīkas Latviešu teātris (Islande), Sirsnīgais Briseles Latviešu teātris (Beļģija) un Stokholmas Latviešu amatierteātris (Zviedrija).

D. Č.: Cik no tām ir trimdas, cik diasporas, ir grūti pateikt. Manuprāt, lielākoties visas teātru kopas varētu apzīmēt kā diasporas. Bet diemžēl šis vārds diaspora nevienam no mums nepatīk. Tā kā ar vārdu trimda mēs parasti saprotam tās kopas un organizācijas, kurām ir ilgāka vēsture, tad noteikti varam minēt pie trimdas teātra kopām: Sidnejas Latviešu teātri (SLT) un Austrālijas Latviešu teātri (ALT) Melburnā, tāpat arī jāpiemin, ka Sanfrancisko Jaunā teātra saknes nāk no Sanfrancisko Mazā teātra, un Teātris Holivudas Koferis tur cieņā Losandželosā vairākos gadu desmitos mēramās latviešu teātra tradīcijas.

Tāpat arī vairākiem teātriem tepat Eiropa jau ir vairāku gadu pieredze, līdz ar to pieļauju, ka viņiem arī ir dziļāka vēsture, un viņi turpina kādas jau iepriekš pastāvējušas tradīcijas. Taču lielā mērā Eiropas teātrus varētu dēvēt par diasporas, jo lielākā daļa tomēr dibināti nosacīti nesen.

I. N.: Pastāsti, lūdzu, par latviešu teātri Lielbritānijā! Cik pavisam teātra kopas ir uz šo brīdi Lielbritānijā? Un atkal – cik no tām ir trimdas? Cik diasporas? Vai ir kāds tagad saucamais diasporas amatieru teātris, kas principā balstās uz bijušo trimdas teātra kopu Lielbritānijā?

D. Č.: Lielbritānijā mums ir zināmas 7 kopas, kas sevi sauc par teātri vai teātru apvienībām. Latviešu Kultūras centra paspārnē 2018. gada 4. maijā tika nodibināts Birmingemas Mazais teātris. Birmingemas Mazā teātra viens no mērķiem ir paplašināt publisko darbību. Tas nozīmē, ka iestudētā izrāde nav tikai vienreizējs pasākums, bet tā tiek izrādīta vairākos centros, kur ārpus Latvijas mīt latvieši. Protams, šī pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ ir ļoti apgrūtinoši organizēt mēģinājumus, un izrādes pat nav iespējams spēlēt. Taču esam apņēmības pilni brīdī, kad atkal būs iespējams tikties un brīvi pārvietoties, atgriezties pie sava mērķa. Šobrīd uzturam teātra ikdienu tādā veidā, kā tas pieļaujams, tostarp arī apgūstot jaunas iemaņas un mācoties tādā veidā, kādā tas ir iespējams.

I. N.: Kādā juridiskā formā ir paredzēta PLATS un kurā zemē to reģistrēs?

D. Č.: PLATS ir bezpeļņas organizācija, ko 16. janvārī dibināja paši teātri. Atbilstoši laikam, dibināšana notika Zoom platformā, bet par juridisko atrašanās vietu esam vienojušies noteikt Lielbritāniju, līdzīgi kā vairākām citām pasaules latviešu organizācijām. Bet, protams, PLATS neizslēdz iespējas nākotnē veidot savas pārstāvniecības arī citās valstīs, ja tāda nepieciešamība radīsies.

I. N.: Kādi ir PLATS – plāni, idejas? Tuvie plāni, tālie plāni? Kāda darbība paredzēta tuvākajā nākotnē?

I. Č.: PLATS ir pašā tās darbības sākumā. Pagaidām notiek aktīvs darbs pie organizācijas administratīvās puses sakārtošanas. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka PLATS ir organizācija Latvijas diasporas teātriem, un tā noteikti ir bezpeļņas organizācija. Savā dibināšanas sapulcē tika noteikti seši organizācijas mērķi: 1) Savstarpējās teātru komunikācijas un sadarbības uzlabošana un veicināšana; 2) Mākslinieciskās kvalitātes celšana gan individuāli, gan katrā kopā; 3) Saites ar Latviju uzturēšana un saglabāšana; 4) Latviešu jauniešu iesaiste, pirmkārt, kā skatītājus un vēlāk kā dalībniekus; 5) Informācijas aprites centra izveide, uzlabošana un uzturēšana; 6) organizācijas kā resursu vieta (izglītībai, mākslinieciskajai vērtībai, vēstures arhivēšanai un atbalstam).

Ir noteikts, ka PLATS pārvaldes institūcija ir valde septiņu personu sastāvā, kas ievēlēti no dalībnieku vidus. Savukārt valde no sava vidus ievēl valdes priekšsēdi, kurš no valdes locekļu vidus izvēlas sev vietnieku.

Ir vienošanās, ka tuvākajos divos mēnešos jaunajai valdei ir jāsagatavo darba plāns un stratēģija PLATS tuvākajiem diviem gadiem, jāizstrādā organizācijas statūti un jāsasauc kopsapulci, lai vienotos par tālāko darbību un nostiprinātu dažādus administratīvos jautājums. Plānots, ka nākamā kopsapulce notiks 2021. gada marta beigās. Tāpat tuvākajā laikā tiks sakārtota informācijas aprite, meklētas visas formas, kas veicinātu organizācijas dalībnieku sadarbību un sadraudzību, to starp,– mācību procesi, festivālu darbība, viesizrādes un tml.

I. N.: Kāda paredzēta PLATS sadarbība ar PBLA KF Teātra nozari, kuru vada Inta Purva Kanādā?

D. Č.: Pirms Foruma mēs uzrunājām PBLA priekšsēdi Kristīni Saulīti, kura savukārt tālāk mūsu uzaicinājumu pāradresēja savas organizācijas pārstāvjiem, tos starp arī Intai Purvai. Forumā 16. janvārī mēs sagaidījām vairākus ciemiņu, un šoreiz PBLA pārstāvēja tā Kultūras Fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš. Bet, protams, viens no PLATS ārējās komunikācijas darbiem ir sadarbības veicināšana ar dažādām organizācijām un to pārstāvjiem dažādos līmeņos.

I. N.: Vai ir paredzēta sadarbība ar Latvijas Teātra darbinieku savienību (www.ltds.lv)?

I. Č.: Mēs esam atvērti sadarbībai ar jebkurām organizācijām, kuras redz mūsu mērķus un saprot, ka ir kādas iespējas kopīgām aktivitātēm.

I. N.: Vai ir paredzēta sadarbība ar LR Kultūras ministriju? Ar kurām organizācijām un iestādēm ir paredzēta sadarbība (gan LV, gan ārpus LV)?

I. Č.: Augšminētais attiecas arī uz Kultūras ministriju. Mūsu mērķis nav tikai iet un lūgt, mūsu mērķis ir iet un stāstīt, piedāvāt un runāt. Tostarp, arī ar organizācijām, kas saistītas ar Dziesmu svētkiem, kuras redz amatieru teātrus kā Dziesmu svētku sastāvdaļu. Esam atvērti sadarbībai ar jebkurām citām organizācijām, kuru veidotajos pasākumos vai aktivitātēs ir paredzēta vieta arī latviešu teātriem ārpus Latvijas.

I. N.: Ko tādu tagad darīs PLATS, ko jau nedarītu katra atsevišķā teātru kopa?

D. Č.: Katra teātru kopa nevar būt klāt visos tajos teātru forumos vai notikumos, kuros tiek prasīts teātru viedoklis. Un vēl grūtāk ir formulēt kopēju viedokli, ja nenotiek pašu teātru savstarpējās tikšanās. Esam vienojušies, ka lēnām jāsāk veidot kopējais viedoklis, šur tur aizstāvēt savas tiesības un savas vēlmes.

I. Č.: Kaut vai tai gadījumā, kad organizējot kādu pasākumu, teātru režisoriem nepajautā viedokli, bet organizatori paši pieņem lēmumu par teātru iesaistīti, neorientējoties teātra nepieciešamībās un vajadzības. Un tad paši brīnās, ka teātru atsaucība ir vāja.

Katra kopa, protams, arī nevar noorganizēt tādus pasākumus, kā mums ir izdevies noorganizēt pēdējā pusgada laikā, nespēj piesaistīt finanšu līdzekļus. Un, ja pat spēj piesaistīt savam kolektīvam atsevišķi, tad vienam pašam ir ļoti grūti ieraudzīt to mērķi, kāds tas būtu citiem vai vairākiem citiem kopā. Tagad varēsim darīt kopā! Zināmā mērā,

I. N.: Vai PLATS statūti tiks publiskoti?

I. Č.: Statūti noteikti tiks publiskoti, jo viens no PLATS mērķiem ir iekšējās un ārējās komunikācijas uzlabošana un informācijas aprite. Mūsdienās ir ļoti svarīgi, lai informācija nokļūtu pie adresātiem pēc iespējas ātrākā un īsāka veidā.

PLATS noteikti aicina jebkuru ārpus Latvijas esošu vai topošu teātri pievienoties un nākt pulkā.

PLATS dibinātāji uz šo skatās kā uz vienu no saviem darbiem, kur katrs savu iespēju robežās var izdarīt kaut mazumiņu, bet augļus mēs baudīsim visi kopā.

Sekojot jau pirms PLATS dibināšanas iesāktās tradīcijas par kopīgu pasākumu veidošanu, mēs ļoti ceram, visi kopā strādājot, sasniegt vairāk un sasniegt noliktos mērķus pavisam drīz.

I. N.: Liels paldies jums abiem par interviju! Vēlu sekmes jaunajai Pasaules latviešu amatieru teātru savienībai – PLATS! ■