Ziemassvētki un jaunais gads Latviešu ciemā

Palielināt / Enlarge

Vecais Jaunais gads. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Šogad Ziemassvētku svinības bija daudz klusākas, jo neviens ciemiņš svētkos nedrīkstēja pie mums nākt no ārpuses. Arī šeit, Ciemā dzīvojošie, tikai uz īsu laiku drīkstēja atbraukt pie tuviniekiem svētkos.

Svētku vakaru pavadījām klusumā, domājot par Bētlemes notikumu. Arī pēdējās Vecgada dienas un vakaru aizvadījām bez kādām izdarībām, klusumā pārdomājot par visiem šī gada notikumiem. Arī pilsētā gadumija tika aizvadīta daudz klusāk.

Jaunā gada rītā Daila bija tā, kas par mums rūpējās, mūs uzturot možus ar visādām nodarbībām. Pēcpusdienā bija visādas izdarības. Dziedāšana, laimes liešana un laimes zīlēšana.

Jaunā gadā lai visi būtu priecīgi! Zāle bija pilna, lai priecātos un svinētu Jauno gadu.

Tad, negaidot, nezin kā, bija vēl ticis iekšā Vecais gads, lai no mums vēl atvadītos – tāds salīcis, nesdams visa gada smago rūpju nastu, lēnām aizčāpoja visiem garām, visai zālei cauri prom ejot.

Arī Jaunais gads bija ticis iekšā. Tiklīdz vecais gads aizčāpoja, Jaunais gads ieradās kā pavasaris, ienesdams pārmaiņu, mūs iepriecinot ar savu tuvumu, kā cerību zieds gaišākai nākotnei.

Priecīgāk sāka skanēt dziesmas, bija smiekli un čalas.

Pateicība Dailai, ar kādu sirsnību viņa par mums rūpējās, lai mums būtu laimīgs, priecīgs Jaunais gads!

Gadumija

Nemanot gads jau aizsteidzies,
Atstājot atmiņu klāstu...
Skaistākos brīžus no pagātnes
Kā pērles, lai saglabātu.
Klusi ir Jaunais gads ieradies,
Nostājies durvīm jau priekšā –
Gaida, lai Vecais gads atvadās,
Tad varēs viņš tikt tur iekšā.
Beidzot tas brīdis ir pienācis –
Kad Veco jau prom raida!
Tad pēkšņi sprāgst gaisā dzirksteles,
Kaut Jauno tik neaizbaida!

Anna Cinkus Švalbe