Laimes liešana un Jaunā gada sagaidīšana...

Palielināt / Enlarge

Laimes liešana Latviešu ciema Sabiedriskajā namā. No kreisās Ivars Apelis. FOTO Ieva Vilsone (Wilson).

Palielināt / Enlarge

Ieva Kaina ar izlieto laimi. FOTO Ieva Vilsone (Wilson).

Beidzot ir pienācis 2020. gada 31. decembris un, man liekas, ka nevienam nav žēl, ka šis gads ir beidzies, un es pieņemu, ka pēc kādiem 20 gadiem cilvēki neatcerēsies šausmīgo 2020. gadu.

Lai sagaidītu 2021. gadu Latviešu Ciema sabiedriskajā namā, labāk pazīstams kā prieka nams, bija sanākuši kādi 29 jaunā gada sagaidītāji. Tā kā sākums bija noteikts plkst. 20.00, bija jāpavada kādas četras stundas pirms Jaunā gada iestāšanās.

Izskatījās, ka klātesošie jūtas omulīgi un ar prieku baudīja Vilmas Puķes un Ērikas Riemeres sagādātos garšīgos ēdienus. Kad bijām beiguši pildīt vēderus un mazliet kaut ko slapju arī iebaudījuši, mūs apciemoja un uzjautrināja Vecais gads un Jaunais gads, šoreiz vienā personā – Selga Pešudova.

Tā pagāja laiks nemanot, un bija pienācis laiks liet laimes. Par karsējamo aparātu bija parūpējās Svens Zaļums, par svinu Ivars Apelis un ūdeni ņēmām no nama virtuves. Tā pagāja diezgan ilgs laiks kamēr gandrīz visi klātesošie uzzināja savu laimi nākamajam gadam. Lielākā daļa paņēma savu laimi un gāja pie zintnieces (Selga Pešudova), lai uzzinātu savas laimes izskaidrojumu. Viena persona gan tūlīt pēc svina izliešanas ūdenī, iesaucās: „Tie jau liekie zobi!“ Svens gan mēģināja izskaidrot, ka varētu būt arī latviska sakta.

Tā arī pienāca Jaunais gads, šoreiz gan vīrusa drošības noteikumus ievērojot, bez bučošanās. Televīzijas aparāts bija ieslēgts un laikam rādīja kādas uguņošanas, bet šo rindiņu rakstītājs, laikam staigādams un laimīgu Jauno gadu vēlējot, uguņošanu neredzēja, laikam nekāda lielā nebija.

Laimīgu, veselīgu Jauno gadu vēlot,

Ivars Apelis