Lasītāju vēstules

Palielināt / Enlarge

Grāmata „Rīgas gaišreģis Eižēns Finks.“ FOTO Viktors Brenners.

Savam rakstam par valsts svētkiem Melburnas latviešu ciemā (iespiests laikrakstā „Latvietis“ Nr.627 2020. gada 9. decembrī) biju pievienojusi piezīmi par Latvijas pareģotāju Eižēnu Finku, kas Latvijas Padomju okupācijas sākuma gados pareģoja, ka Latvija atgūs neatkarību gadā, kas lasāms vienādi no abām pusēm – un tā ar bija – 1991. gadā. Tas bija viens no viņa daudzajiem pareģojumiem. Savā rakstā aicināju vai vēl kāds par to kaut ko atceras, vai zina... un saņēmu atbildi no Birutas Neilandes Melburnā. Pēc tam vēl pa telefonu sarunājamies.

Biruta raksta:

„Sveicināta, Eva!

Lasot laikrakstu „Latvietis“, atradu Jūsu piezīmi par Eižena Finka pareģojumiem un jautājumu, vai ir kāds, kas tos vēl atceras. Jā, ir! Tā esmu es, Biruta Neilande, kuru savukārt atceraties Jūs, cerams.

Manas atmiņas mazliet atšķiras no Jūsu, bet varbūt arī tās papildina. Padomju okupācijas sākumā tautā izplatījās Finka pirmais pareģojums: Jā, mēs kļūsim brīvi, bet tikai pēc 50 gadiem. Mēs jau pēc kara jutāmies pārsteigti un vīlušies, kad mūsu gaidītie un cerētie angļi un amerikāņi pameta mūs krievu rokās. Man toreiz bija 20 gadi. Un tad jau 50 gadi liekas kaut kas līdzīgs bezgalībai un mūžībai. Tajā laikā bija pārliecība, ka neatkarības atjaunošana nevar notikt bez kara. Un netrūka tādu, kas gaida karu; daudzi pat katru pavasari sapirkās putraimus, sāli utt. (tualetes papīru toreiz nebija). Un tad, pēc ilgāka laika, jau tuvu Atmodas laikam, parādījās otrais pareģojums – tas, par kuru rakstāt Jūs. Un latvieši sprieda: 1991. gads – un arī sakrīt ar iepriekš pareģotajiem 50 gadiem. Bet pietika ar pirmo. Mans tēvs bija pazīstams ar Finku jau sen. Reiz, pēc padoma iedams, tēvs pajautāja: cik tad esot jāmaksā, un Finks atbildējis: ko tad tu vēl jautā, tev taču kabatā ir tikai 10 latu. Un tieši tā arī bijis.

Novēlu Jums visu to labāko Ziemassvētkos, Jaunā gadā un vispār.

Biruta.“

Tad mans dēls Viktors aizdeva man grāmatu Rīgas gaišreģis Eižēns Finks.* Grāmatā smalki aprakstīta viņa dzīve un darbība, kā arī par viņa pareģojumiem un to piepildīšanos.

Grāmatas ievadā lasām: „Katrs laikmets rada savus varoņus. Parasti tieši viņos arī vispilnīgāk atspoguļojas laikmeta gars, cilvēku un tautu likteņi, cerības un zaudējumi. Taču laiks rit un izdzēš te viena, te otra varoņa vārdu. Vai arī tieši otrādi – ieraksta no jauna tos, kuri savā laikā nav tikuši novērtēti, dzīvojuši it kā ārpus laika vai arī laiku apsteidzot.“

Finks dzimis 1885. g., miris 1958. g. Bērnībā viņš zaudēja abus vecākus. Agrā jaunībā strādājis cirkū. Vēlāk oficiāli nodarbojās kā fotogrāfs, bet bieži viņu apmeklēja kā gaišreģi. No 1941. līdz 1953. g. bija padomju izsūtījumā.

Apbrīnojama persona ar brīnumainām spējām.

Eva Brennere
Laikrakstam „Latvietis“

* Grāmata Rīgas gaišreģis Eižēns Finks, izdevniecība Jumava, 2002. Grāmatu sastādījis Boriss Ravdins, piedaloties Silvijai Apinei un Jānim Zālītim; mākslinieks Arnis Rožkalns.