„Kas mēs īsti esam, siseņi/skudras vai ērgļi?“

Palielināt / Enlarge

Mācītājs Aldis Elberts Sv. Krusta baznīcā. FOTO Ilze Nāgela.

Lasījumi: Jesaja 40:21–31; Psalmi 147:1–11, 20c; 1 Korintieši 9:16–23; Marka 1:29–39.

Jesaja 40:22, 31: „Viņš ir tas, kas sēž augstībā pār zemi, un tās iedzīvotāji ir niecīgi kā siseņi (skudras)… bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.“ Grūti laiki, kā šis Covid laiks, pārbauda mūs un mūsu ticību. Šodien dzirdam par divām iespējām, kas liek mums pārdomāt, un atbildēt šo jautājumu: „Kas mēs īsti esam, siseņi/skudras vai ērgļi?“

I Ērgļi zin, ka viņi ir izglābti

Šīs dienas vēstules lasījumā Apustulis Pāvils pasvītro galveno motivāciju visam, ko viņš dara: „Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju!“ (1. Kor. 9:16), un viņš beidz ar to pašu: „visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu. Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai man būtu daļa pie tā.“ (1 Kor. 9:22-23). Kāpēc Pāvils tieši evaņģēliju sludina? „lai katrā gadījumā kādus izglābtu.“ Angliski izglābts nozīmē saved, latviski var arī teikt atpestīts.

Starpība ir ka siseņi mēģina paši sevi izglābt vai atpestīt, un tamdēļ nav droši. Viņi domā, ka Dievs ņem vērā viņu labos darbus un mēģinājumus būt labiem, un kaut tie nav pilnīgi, viņi mēdz salīdzināt sevi ar citiem, domājot, ka viņi nav tik slikti kā daži citi, vai gan būs labi. Citos vārdos: siseņi netic evaņģēlijam; viņi nav izglābti.

Viņi tamdēļ netic, kā Jesaja rakstīja, ka tautas ir kā putekļi, un ja liek svarā, viņi ir un būs zaudētāji. Jesaja rakstīja: „Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā! Salas Viņam ir kā smilšu grauds, ko Viņš paceļ!... Visas tautas ir it kā nekas Viņa priekšā, un kā neko Viņš tās arī neatzīst un neievēro.“ (Jesaja 40:15, 17). Tas siseņus satricina, jo viņu domas saistās ar zemi un zemes lietām, un viņu skats neiet daudz augstāk vai tālāk par to, bet viņi nav ar mieru mainīt savas domas, atzīt savu grēku un griezties atpakaļ pie Dieva.

Ērgļi turpretī atzīst savu grēku, iedomību, vainas un kļūdas, un zin, ka tikai Dieva žēlastības dēļ viņi tiek pieņemti. Viņi tamdēļ dzied: „Uz Tava altāra Tev slavu lieku, Ka mani, putekli, Tu gaismā cel. Liec strādāt, Kungs, dod žēlastības laiku, Lai mana tēvu zeme jaukāk zeļ!“

Ērgļi tic evaņģēlijam: „Jo tik ļoti Dievs pasauli („mani“ un „tevi“) mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens („ieskaitot mani un tevi“), kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.“ (Jāņa 3:16).

Illus. Dievs grib jums atgādināt, kas jūs esat. Jūs esat evaņģēliski luteriskā draudze. Jūs esat ērgļi, ne siseņi, jo jūs ticiet evaņģēlijam un tamdēļ izglābti!

II Ērgļi cer vairāk saņemt no Dieva

Latvieši mēdz teikt: Cerība ir laba lieta. Vairums tam piekrīt, bet kad siseņi runā vai domā par cerību, viņi mēdz domāt par un cerēt uz laicīgām, ārišķīgām lietām vai lietām, kas saistās ar materiālo pasauli. Ērgļi cer uz kaut ko citu.

Ebreju vēstulē tiek aprakstīta ērgļu ticība un uz ko viņi cer. Viņu „ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām… Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.

Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka viņi meklē tēviju. Un, ja viņi būtu domājuši par to zemi (piemēram, Latviju), no kuras bija izgājuši, tad viņiem būtu bijis laiks atgriezties. Bet nu tie tiecas pēc labākas, tas ir, debesu tēvijas. Tāpēc arī Dievs netur par kaunu, ka tie Viņu sauc par savu Dievu, jo Viņš tiem sagatavojis pilsētu.“ Dievam kauns par siseņiem, jo viņi domā vairāk par zemi, no kā izgājuši. Ērgļi domā par garīgo Tēviju, Dieva dāvāto debesu valstību, caur Jēzu Kristu.

Viņi dzied: „dod žēlastības laiku, Lai mana tēvu zeme jaukāk zeļ!“ Viņi ne tik daudz domā par Latviju vai latviešu kultūru, bet, ka latvieši pārvēršas par Dieva valstības pilsoņiem, kā tas notika 18. gs. caur Brāļu draudzēm.

Vēsturnieks Gundars Ceipe raksta: „Latvieši tika savienoti ar Jēzu Kristu, kā zars tauta tika uzpotēta pie dzīvības koka... Tauta tika apaugļota ar Dieva Garu... Latvieši no zemes cilvēkiem kļuva par debesu cilvēkiem. Tauta savā sejā sāka nest debesu atspulgu.“ Tamdēļ Uldis Ģērmanis raksta: „Īstenībā pirmo reizi latvieši ar sajūsmu piedalās dievkalpojumā. Pirmo reizi viņu tur sajūt prieku, apmierinājumu un cerību... Kad atskan viņu iemīļota dziesma – „Nu nāk latviju Pestītājs“, tad daudziem šķiet, ka sākušies labāki un gaišāki laiki.“ Cerība!

Tā bija un tā joprojām vēl ir. Siseņi pareģo miršanu no dabīgā viedokļa. Ērgļi pareģo dzīvību no garīgā viedokļa! Gideons bija sisenis. Dievs viņu apmeklēja un sauca viņu pa ērgli. Kad Gideons ticībā sapulcināja 32 000 vīriešus, lai iet karot pret četras reizes lielāku armiju, Dievs viņam teica tas ir pa daudz: „lai Israēls nevarētu Manā priekšā dižoties, sacīdams: es pats esmu sev ar savu roku sagādājis glābšanu.” Dievs lika Gideonam samazināt savu armiju uz 300! Un ar šiem 300 Gideons uzvarēja pret daudz lielāku kara pulku, Dievam par godu! Sisenis kļuva pa ērgli! Tamdēļ ērgļi dzied: „Dievs ir mūsu cerība, Stiprais palīgs mūsu bēdās; Nost tad visa bailība, Ar ko sirds par velti ēdas! Sātans nevar nomaitāt, Ko Dievs pats grib pasargāt!“ Ērgļi mācās cerēt vairāk uz to Kungu!

Šīs dienas paredzētā psalmā lasām: „Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra. Tas Kungs paceļ nelaimīgos, bet pazemo bezdievīgos... Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu, Viņš nesajūt nekādu patiku par vīra lieliem. Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību.“ (147:5, 11)

Illus. Cik saprotu, Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskā draudzē šodien ir kādi 274 locekļi. Draudzes piecgadu nākotnē daudz kas var mainīties par labu, ja ērgļi ņem virsroku un mācās cerēt uz to Kungu un uz Viņa žēlastību, līdzīgi kā Gideons un Pāvils to darīja. „Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju! Visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.“ Katrā gadījumā Dieva apsolījumu paliek spēkā. Jeremija pravietoja ērgļiem, „Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.“ (Jeremija 29:11).

III Ērgļi mācās paļauties uz to kungu

Varbūt lielākā atšķirība siseņiem/skudrām un ērgļiem ir paļāvība Dievam. Siseņi paļaujas sev pašiem vai uz naudu, vai uz saviem līdzekļiem un gudrību.

Ērgļi paļaujas uz to Kungu un Viņa vārdu. Viņi paceļ savas acis uz debesīm un rauga: kas to visu radījis. Viņi, paļaujas uz To Kungu, un dabū jaunu spēku, tā, ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem. Vārdam paļauties ir divas nozīmes. Pirmā ir cerība: „kas cer uz to Kungu.“

Otrā nozīme ir gaidīšana „kas gaida uz to Kungu.“ Bet šī gaidīšana nav pasīva pieņemšana. Paļāvība uz to Kungu, nozīmē aktīvi ļaut Dievam rādīt un pašķirt mums ceļu uz priekšu; tā nozīmē aktīva sekošana. Jēzus vienmēr dod labāko priekšzīmi kā Dieva patiesība vislabāk darbojas. Mēs dzirdējām, kā pēc tam, kad Viņš bija dziedinājis daudzus un izdzina daudz ļaunu garu: „no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza“ (Marka 1:35).

1. Gaidīšana vispirms nozīmē LŪGŠANA.

Lūgšana nozīmē sarunāties ar Dievu. Tā ir divpusīga. Mēs ne tikai izsakām to, kas mums ir uz sirds, bet mēs arī mācamies klausīties, sadzirdēt, ko Dievs mums saka. Jēzus teica: „Manas avis dzird manu balsi.” Dieva ērgļi mācas ticēt un lūgt.

2. Gaidīšana arī nozīmē mācīties SEKOT Jēzus Kristus pēdās.

„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.” (1. Peters 2:21). Lai to darīt ērgļi mācās redzēt ko Dievs dara. Jēzus pats teica: „Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat.” (Jāņa 5:19). Jēzus skats bija no augšas uz leju. Siseņi tikai redz no lejas uz augšu. Ērgļiem ir milzīga laba redze no augšas un uz tālienes. Pāvils: „Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.“ (Kolosiešiem 3:1-2). Jēzus prata redzēt, kur un kā Tēvs Viņu vadīja no augšas un uz priekšu. Tamdēļ mēs dziedam: „Pie rokas ņem un vadi, Kungs, mani pats, Līdz beigsies mūža gadi Un gaišs būs skats! Ne soli es bez Tevis Iet negribu! Ņem mani līdz pie sevis, Kur iesi Tu!“

Varbūt labākais piemērs, ar ko beigt šīs dienas svētrunu, ir stāsts no Izraēlas vēstures. Izraēla tauta stāv pie apsolītās zemes robežas. Mozus izsūta 12 vīrus, lai to izlūko. Divi ir ērgļi, desmit ir siseņi. „Tad Kālebs (kopā ar Jozua abi bija ērgļi) apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: „Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim! Bet tie vīri (10 siseņi), kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: „Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs.“ Un tie izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, starp Izraēla bērniem, tā sacīdami: „Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir milzīga auguma vīri; un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs.““ Šī nelabā slava no šiem 10 siseņiem lika visai Izraēla tautai pavadīt nākamos 40 gadus tuksnesī, kamēr visi siseņi nomira!

Šodien Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskai draudzei atkal iespēja atcerēties, ka jūs esat evaņģēliski luteriskā draudze un cerēt, ka Dievs vēl vairāk jums dos nākotnē nekā līdz šim, un izvēlēties paļauties uz to Kungu tā, ka jūs dabūjat jaunu spēku, tā ka jums aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka jūs skrieniet un nepiekūstiet, ka jūs ejiet un nenogurstiet.

Lai Dievs palīdz jums būt par ērgļiem!

Mācītājs Aldis
2021. gada 7. februārī
Sv. Krusta baznīcā, Melburnā