Apsveicam Pēteri un Susanu Dārziņus!

Palielināt / Enlarge

AL59.KD vadītāji Susana Dārziņa un Pēteris Dārziņš. FOTO no Dārziņu ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

MLOA ZOOM sēdes dalībnieki.
Augšējā rindā, no kreisās: Jānis Kārkliņš (MLOA valde, DV Melburnas nodaļa, Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skola, 3ZZZ Latviešu radio komanda), Anita Andersone (MLOA valde), Lija Andersone (MLOA valde, LJAA Melburnas nodaļa, TDA Ritenītis), Arnis Vējiņš (Rīgas 102. Skautu vienība), Anda Banikoas (Latviešu Daiļamatnieku Apvienība Austrālijā).
Otrajā rindā: Kalvis Jaunalksnis (Latviešu Izglītības veicināšanas Kooperatīvs „Dzintari“), Ilze Nāgela (Austrālijas Latviešu teātris), Kalvis Švolmanis (MLOA valde, Melburnas Latviešu vidusskola), Laima Kaiva (Rīgas 1. Gaidu vienība).
Trešajā rindā: Jānis Dēliņš (MLOA valde, Latviešu savstarpējās palīdzības Biedrība „Latviešu Ciems“, Melburnas Latviešu nama kooperatīvs), Lāra Brennere (TDA Ritenītis), Ivars Neiburgs (MLOA valde), Linda Graudiņa (MLOA valde, 5. Ritenis).
Apakšējā rindā: Roberts Birze (Melburnas jauktais koris DAINA), Sandra Birze (Melburnas jauktais koris DAINA), Pēteris Dārziņš (AL59KD Melburnā), Susana Dārziņa (AL59KD Melburnā). FOTO Ekrānuzņēmums.

Piektdien, 2021. gada 5. martā, tika sasaukta Melburnas Latviešu organizāciju apvienības (MLOA) kopsapulce ar mērķi apstiprināt nākamo 2023. gada Melburnas Kultūras dienu vadību. Kultūras dienas (KD) Melburnā bija oriģināli paredzētas 2022. gada beigās, bet tika par vienu gadu pārliktas, lai ieturētu ierasto divu gadu atstarpi, kad 2020. gadā paredzētās KD Sidnejā tika pārceltas uz vienu gadu pandēmijas iespaidu dēļ. Kopsapulce vienbalsīgi apstiprināja Pēteri un Susanu Dārziņus kā AL59.KD vadītājus.

Kaut Dārziņu pāris nav pirmais tandēms, kurš uzņēmies vadīt KD, nedz arī pirmais ar ģimenes locekļa vadīšanas pēctecību, viņi izceļas ar ko citu – Susanai būs tas gods būt pirmajai austrāļu izcelsmes KD vadītājai. Šo atzinību viņa ļoti novērtē, jo daudzu gadu garumā viņa ir veicinājusi latvietības kopšanu savā ģimenē, arī pašai apgūstot latviešu valodu un ņemot aktīvu dalību sabiedrībā. Pēteris ar Susanu ģimenē uzaudzinājuši divus bērnus – Aleksandru un Ingrīdu, kuri abi runā tekoši latviski, kas ir lielā mērā pateicoties Susanas latviskās audzināšanas atbalstam.

Kaut Melburnā Susana un Pēteris tiek uzskatīti par savējiem, viņi abi uzauga Adelaidē. Pēc pamatgrādu iegūšanas – Pēterim medicīnas laukā un Susanai ergoterapijas disciplīnā – viņi dzīvoja Ņūkāslē, un tad Hamiltonā, Kanādā, kur abās vietās viņi papildinājās zinātnes studijās un specializējās klīniskās praksēs, pirms pārcelšanās uz Melburnu, kur viņi turpināja savas darba gaitas un veidoja ģimeni.

Pēteris ir profesors veco ļaužu medicīnas laukā Monaša Universitātē, un direktors valsts veselības aprūpes organizācijā ar atbildību par paliatīvās aprūpes, rehabilitācijas un veco ļaužu medicīnas iekārtām vairākās slimnīcās. Viņa atbildības joma ir liela, ietverot ap 770 000 Melburnas iedzīvotāju. Pēteris vadījis apjomīgus pētniecības projektus un ir pasniedzējs universitātes medicīnas kursā.

Susana arī ir universitātes mācību spēks, pasniedzot Austrālijas Katoļu universitātē ergoterapijas kursu, par kuru viņai ir koordinēšanas atbildība. Katru gadu viņa rīko Austrālijas mēroga konferenci studentiem, kuri nobeiguši ergoterapijas, logopēdijas un sabiedrisko darbinieku kursus. Pēteris ar Susana abi ir filozofijas doktoranti.

Dārziņu pārim ir plaša pieredze, vadot ievērojamus projektus, sadarbojoties ar lielu darbinieku skaitu, bet ir strādājuši arī mazākās sabiedriskās organizācijas kopā ar brīvprātīgiem palīgiem. Latviešu sabiedrībā viņi ir bijuši aktīvi vairākos laukos.

Pēteris jau kā jaunietis bijis aktīvists, iesaistoties politiskā darbībā, tostarp rakstot vēstules ieslodzīto disidentu labā un darbojoties Baltijas Brīvības un miera kuģa akcijā. Vēlāk bijis iesaistīts Latviešu Jaunatnes apvienībā Austrālijā (LJAA), Vispasaules Latviešu jauniešu kongresos (VLJK), Latviešu apvienībā Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), Annas Ziedares Vasaras vidusskolā (AZVV) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA). Melburnā viņš vairākus gadus strādājis kā vēstures un ģeogrāfijas skolotājs Daugavas skolā un vadījis inovatorisko LAAJ Papildstudiju nozari, kuras ietvaros tika sponsorēti Latvijas profesionāļi, lai iegūtu šeit pieredzi savā darba laukā.

Susana savukārt bijusi Melburnas Baltiešu festivāla rīcības komitejās, darbojusies Daugavas skolas padomē, daudzus gadus regulāri piedalījusies Melburnas Latviešu nama Rīgas kafejnīcas cepšanas talkās un šogad iestājusies Melburnas jauktajā korī Daina. Abi divi ir degsmīgi TDA Piektā Riteņa dalībnieki.

Par viņu bagātīgo rosības aprakstu Pēteris saka, ka: „Nav svarīgi uzsvērt mūsu iepriekšējo darbību, bet skatīties, ko mēs uz priekšu varēsim veikt!“

Jaunie vadītāji plāno izmantot savas darba gaitās iegūtās prasmes KD veidošanā, uzsverot, ka viņi paši nav lieli lietpratēji latviešu kultūras un mākslas jomā, un tādēļ piesaistīs daudz un dažādus palīgus, no kuriem varēs smelties idejas un padomu. „Kā pieredzējuši pētnieki protam pielietot pārrunu grupas un intervijas, lai uzzinātu cilvēku domas un uzskatus, lai aktīvi iztirzātu iespējas, kā domas labāk izmantot Kultūras dienu uzstādīšanai,“ saka Pēteris.

Kaut ir bijis tikai īss laika sprīdis, kurā pārdomāt svētku virzienu, Dārziņu pārim dažas lietas sākušas izkristalizēties. „Galvenā doma,“ turpina Pēteris, „ir izmantot kā apvienojošu tēmu – visi kopā, kas ietvertu daudzus pavedienus, tostarp:

• Kultūras dienas domātas visai latviešu kopienai, arī ļaudīm, kuri maz piedalās sabiedrībā;
• piesaistīt cilvēkus, kuri „pazuduši“ no latviešu sabiedrības, piemēram, latviešu izcelsmes ļaudis, kuri nerunā latviski;
• piesaistīt latviešus, kuri beidzamajos 30 gados iebraukuši no Latvijas, kas maz piedalās pašreizējā, Otrā pasaules kara dibinātajā un veidotajā, sabiedrībā.”

Pēteris ar Susana apsvēruši, ka dēļ Kovida sērgas draudiem būs attiecīgi jāpielāgo ieceres, un līdz ar to jāgatavo programma ar paļāvība uz pašu, Austrālijas tautiešu, devumiem, ar mazāk paļāvību uz māksliniekiem no Latvijas.

Dārziņi ir pagodināti, ka Melburnas sabiedrība ir viņiem uzticējusi šo lielo godu un solās Kultūras dienas novadīt ar vislielāko cieņu un apzinību, ievērojot daždažādās parašas, kas tautā iecienītas, cenšoties tās papildināt ar jauninājumiem. Susanas oficiālā loma mūsu kultūras svētku vadībā atgādina, cik liela nozīme ir mūsu sabiedrības latviešu izcelsmes locekļu nelatviešu dzīvesbiedriem, kuri ar sirdi un dvēseli atbalsta viņu ģimenes latvietības saglabāšanu. Bez viņu atbalsta mūsu kopiena viennozīmīgi nebūtu tik kupla un dinamiska!

Novēlam jaunajiem vadītājiem gaišu, radošu un sirsnības pilnu ceļojumu, īstenojot Austrālijas latviešu sabiedrības lielos kultūras svētkus!

Anita Andersone,
MLOA valdes vārdā
2021. gada 7. martā
Laikrakstam „Latvietis“