DV Melburnas nodaļas Kurzemes cietokšņa atcere

Daugavas Vanagi

Šodien mēs atceramies Kurzemes cietoksni, vai kā to oficiāli apzīmēja – Kurzemes katlu. Šīs cīņas bija tik pazīstamas otrā pasaules kara vēsturē, ka bija pat nosaukumi angliski, krieviski un vāciski. Angliski to sauca Courland Pocket vai Courland Cauldron un vāciski – Kurland-Kessel. Kaut angliski tagad arī lieto burtisku tulkojumu Kurzeme Fortress. Šie nosaukumi apzīmēja trīsstūri Kurzemē Liepāja-Tukums-Ventspils, kur otrā pasaules kara laikā no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada maijam ielenktā Latvijas armija un vācu armijas grupa cīnījās pret sarkanarmiju. Šo ielenkto vācu armijas daļu nosauca par grupu ziemeļi un vēlāk pārsauca par grupu Kurzeme.

Kurzemes cietoksni aizstāvot, notika sešas lielkaujas, ieskaitot slavenās Ziemassvētku kaujas. Tomēr pēc visām kaujām sarkanarmija neieņēma Kurzemi. Sarkanarmijai Kurzemes cietokšņa kaujās bija milzīgi zaudējumu, tiek minēts, ka tas bija ap 74 000 karavīru, bet viņi visā kampaņas laikā nepavirzījās tālāk par 40 km nevienā frontes vietā. Dažās vietās viņi pat tika uz priekšu tikai dažus kilometrus no sākuma pozīcijām.

1945. gada 7. maijā PSRS 2. Baltijas frontes komandieris maršals Govorovs vācu armijas grupas Kurzeme vadībai nosūtīja ultimātu 24 stundu laikā nolikt ieročus. Ultimātu vācu vadība pieņēma, un tā 1945. gada 8. maijā Ezeres muižā vācu ģenerālmajors Rauzers un sarkanarmijas ģenerālpulkvedis Popovs parakstīja kapitulācijas līgumu. Tā kā kara beigās Kurzemes cietokšņa karavīriem vairs nebija sakaru savā starpā, daudzi tikai par kapitulācijas pavēli dabūja zināt 10. maijā. Ar kapitulācijas līguma parakstīšanu gūstā padevās apmēram 180 000 kareivji, to starpā apmēram 9 000 latviešu karavīri. Šos 9 000 karavīrus daudzi leģionāri un citi latvieši uzskatīja kā nodevējus, kaut liela daļa padevās, jo noticēja PSRS blēņām, ka viņi tiks atlaisti mājās un nekādas sekas nebūs. Tomēr ap 4 000 latviešu karavīri nepadevās un aizgāja Kurzemes mežos, lai turpinātu cīņu kā partizāni jeb Meža brāļi. Pēc kapitulācijas padomju spēki pārbaudīja visus vīriešus no 16 līdz 60 gadu vecumam šajā apkārtnē un izcirta mežus, lai nebūtu pretošanās. Tomēr partizānu cīņas turpinājās līdz pat 1956. gadam.

Ar 1945. gada 8. maija līguma parakstīšanu arī izbeidzās otrās pasaules karš Eiropā.

Šodien mēs arī atceramies Baltā galdauta dienu. Baltā galdauta diena atzīmē ko daudz priecīgāku mūsu tautas vēsturē – 1990. gada 4. maiju, kad pēc vairāk nekā 50 gadiem zem komunismu jūga Latvija atguva savu neatkarību. Ir grūti ticēt, ka ir jau trīsdesmit gadi kopš šī svarīgā notikuma. Latvija ir atkal neatkarīga valsts Dzintarjūras krastā. Mēs esam daļa no NATO un Eiropas savienības. Lietas par ko varam būt lepni.

Tomēr neaizmirsīsim nekad mūsu varoņus Kurzemes cietokšņa karavīrus – gan tos, kas krita Kurzemes cietoksnī, gan tos, kuri pēc kara turpināja cīņu kā Meža brāļi, kā arī tos, kuri sekoja pavēlei un padevās sarkanarmijai, lai tiktu izsūtīti uz Sibīriju, no kurienes daudzi neatgriezās. Viņi nepiedzīvoja to, par ko bija tik sūri cīnījušies – Latvijas brīvības atgūšanu. Šodien vienlaicīgi svinēsim mūsu tautas brīvības atgūšanu un arī pieminēsim mūsu varoņus – Kurzemes cietokšņa aizstāvjus.

Jānis Kārkliņš,
DV Austrālijā valdes priekšsēdis
2021. g. 1. maijā