Galda tenisa sacīkstes Sidnejā

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Toms Veidners, Normands Ronis, Inese Rone, Ināra Sīka, Roberts Balabka un Viktors Sīkais. FOTO Laura Sīkā.

Sports un latvietība. Vai šie jēdzieni ir savienojami? Viktors Sīkais uzsver, ka viņam sports ir latvietība un latvietība ir sports.

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijā dziedāja: „Ak, kaut man Daliņa kājas būtu…“

Vācijā bēgļu nometnēs sports deva degsmi, ticību, enerģiju. Spēlēja basketbolu, volejbolu, galda tenisu, skrēja, leca, meta šķēpu. Sports palīdzēja izturēt pelēko ikdienu. Bija panākumi.

Viens no latviešiem, kurš izcēlās, bija tagadējais sidnejietis Valdis Graudiņš. Viņš savas galda tenisa gaitas uzsāka Gestachtā, Saules nometnē, Vācijā. Uzvarēja angļu zonas meistertitulu galda tenisā jauniešiem. Aizbraucot uz Angliju, spēlēja angļu virslīgā, kur startēja pasaules tā laika labākie, ieskaitot arī citus latviešus. Apsveicēju pulkā daudzkārt arī bija sūtnis Kārlis Zariņš. Valdis līdztekus spēlēja basketbolu Anglijas virslīgā, Londonas latviešu sporta kluba vienībā. Latvieši guva izcilus panākumus. Ierodoties Austrālijā, Valdis turpina spēlēt galda tenisu un basketbolu. Viens no panākumiem galda tenisā bija 1950.tos gados, kad kopā ar izcilo galda tenisistu Viktoru Matisonu, kas ierindojās otrā vietā Austrālijas mērogā, izcīnīja Mumbas festivāla galda tenisa kausu Melburnā

1956. gada Olimpiādē Melburnā piedalījās latvieši zem svešiem karogiem gan Austrālijas, gan Padomju Savienības komandās. Austrālijas basketbola komandā spēlēja trīs latvieši: Peteris Bumbers, Juris Dancis, Ingus Freidenfelds. Vēsmonim Balodim ārpus kārtas piešķīra Austrālijas pavalstniecību, lai viņš diska mešanā varētu pārstāvēt Austrāliju.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos pat septiņdesmitajos gados latviešu jaunieši pulcējās, lai sportotu. Sidnejā nebija tikai viena sportistu apvienība. Zaļoja Daugava, Olimpija, Spars, Spīdola un Auseklis. Notika asas cīņas! Uzvaras! Prieki! Latviešu jaunieši pulcējās, priecājās, precējās.

1960. gada olimpiādē savu varēšanu parādīja Jānis un Ilze Konrādi. Avīzes nebeidza slavēt dēvētos Konrad Kids. Līdz ar to, slavējot un cildinot arī Latvijas vārdu.

Urankvintijā šodien ir piemineklis Konradiem, jo Urankvintijas migrantu nometnē Jānis iemācījās peldēt.

No Pertas Sidnejā ieprecējās Ilze Siliņa, dz. Viļuma, galda tenisa mākslas izcila pratēja.

Sporta kopas pastāvēja, pārdzīvoja problēmas un turējās braši.

Pamazām, gadu ritējumā sāk piekopt arī citus sporta veidus. Golfs un novuss atvietojuši basketbolu. Latviešu basketbolisti iestājās vietējos sporta klubos. Bet tomēr, Kultūras dienu ietvaros pārstāvēts arī sports, kur vēl arvien sacenšas komandas no Adelaides, Melburnas un Sidnejas.

Ierodoties Latviešu namā, sagaidīju vienu galdu, pāris tautiešu labākajos gados, kas sēdētu un vērotu, kā sportisti cīnās.

Skaists pārsteigums! No agra rīta Viktors Sīkais ar savu komandu bija jau uzstādījuši galda tenisa galdus. Namā cilvēku pieplūdums. Bērni skraidīja, jaunieši gatavojas spēlei. Namā bija pulcējušies sportisti un atbalstītāji. Ap galdiem kafejnīcā sēdēja seši vai astoņi cilvēki. Gar zāles malām visi krēsli aizņemti. Ņudzēja ļaudis – gan jauni, gan veci. Valdīja prieks, enerģija, saticība. Bija pat skatītāji no Adelaides.

Veselā miesā mājo vesels gars! Piedomāts par garīgo, kā arī par miesīgo labklājību. Ināra Sīkais un Toms Veidners bija sagatavojuši mielastu: skābus kāpostus ar desiņām. Gards ēdiens! To bija ziedojuši abi šefpavāri. Ēda gan sportisti, gan skatītāji. Netrūka arī miestiņa un laba austrāliešu vīna.

Lāra un Toms Veidneri sekmīgi pildīja viesmīļu lomas. Paldies!

Cik tad bija dalībnieku, kuri gribēja izcīnīt kausu? Grūti uzminēt, jo skaits pārsniedz 38! 12 bērni, 12 sievietes un 14 vīrieši. Varens skaits! Cīņas asas! Katram savs mudinātājs. Visi smaida! Pat zaudētāji!

Jāsaka, ka šeit nebija zaudētāju, bet tikai vareni sportisti. Sieviešu finālā spēlē Inese Rone ar Ināru Sīkais. Uzvar – Ināra. Neticami aizraujoša spēle.

Vīriešu semifinālā enerģiski spēlē 86 gadus vecais (pareizāk, jaunais) Kārlis Pekšis. Viņu pieveic Roberts Balabka. Roberts iegūst kausu, finālā pārspējot Normundu Roni. Bet Normundam bez galda tenisa bumbiņas kontrolēšanas un bija arī citi pienākumi, gan pie organizēšanas un palīdzot virtuvē.

Bet bija arī sūdzība. Andrew Līdumnieks – Leeds teica: „Esmu sašutis, ka Viktors Sīkais mani izstūma jau pirmajā spēlē!“

Ir uzvarētāji! Ir zaudētāji! Domāju, ka sportistiem vajadzētu Sidnejas sabiedrībai atklāt savu noslēpumu: „Kā pulcēt kopā tik daudz cilvēku ar tādu degsmi un sajūsmu?“

Lai dzīvo sports! Lai dzīvo latviešu sportisti!

Vita Kristovska
Laikrakstam „Latvietis“