Baltā galdauta svētki

Palielināt / Enlarge

Gatavojot svētku galdu – divas Ilzes un mūsu lielais palīgs Betija. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Palielināt / Enlarge

Divas tautu meitas devās pie Latviešu ciema mājiņu iedzīvotājiem. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Palielināt / Enlarge

Viešņa Latviešu ciemā. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Latviešu ciema aprūpes nama ļaudis 4. maijā bija aicināti uz skaistu pēcpusdienu, lai kopīgi godinātu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu!

Lai arī Latvijā šogad cilvēki nepulcējās pie balti klātiem galdiem, jo vīruss pasaulē turpina savu uzvaras gājienu, tas netraucēja šādu skaisti klātu galdu izveidot Latviešu Ciemā, kur viss 4. maijā pēcpusdienā bija droši.

Vispirms visi sanākušie nodziedāja Latvijas valsts himnu, tad pacēla glāzes un novēlēja Saules mūžu Latvijai un tad dziedāja dziesmas no īpaši šai dienai sagatavotas dziesmu grāmatas. Sekoja Annītes deklamācijas – pašas sacerētais dzejolis Mana Dzimtene un Zigrīda nolasīja Leonīda Breikša dzejoli Lūgšana.

Pēc dziesmu dziedāšanas un dzejoļiem visi tika cienāti ar tēju, kafiju, kliņģeri un gardām kūciņām.

Gaisotne bija tik radoša, ka sanākušie ļaudis vienojās par vēl vienas dziesmu grāmatas izdziedāšanu un kā beidzamo nodziedāja Pūt,vējiņi. Tā ir dziesma, ar kuru vienmēr tiek noslēgtas dziedāšanas nodarbības.

Bet, tā kā neviens arvien nekustējās no savām vietām, tad tika nolemts turpināt dziedāt vēl kādu dziesmu no Ciema dziesmu grāmatām. Šoreiz viena no beidzamajām dziesmām tika izvēlēta Aijā, žūžu, lāča bērni.

Bet arī pēc šīs dziesmas nodziedāšanas visi vēl atradās savās vietās...

Un tikai nodziedot dziesmu Projām jāiet..., iedzīvotāji sāka celties un nesteidzīgi posties uz vakariņām.

Gara, omulīga un dziedoša sanāca Latvijas neatkarības atjaunošanas godināšanas pēcpusdiena.

Pēc šīs garās svētku dienas divas tautu meitas devās pie Latviešu Ciema mājiņu iedzīvotājiem, lai atgādinātu šo svētku nozīmi un apsveiktu svētkos. Tie, kuri šajā pēcpusdienā bija mājās, pēc mazas sirsnīgas aprunāšanās varēja pielaikot virtuālus tautas tērpus.

Viešņa

Šāda skaista un uzstājīga viešņa vienu rītu apmeklēja Latviešu Ciemu, vēlēdamās ienākt pie mums ne jau pa kādām no sāna durvīm, bet pa galvenajām parādes durvīm. Tā kā durvis ilgi nevērās vaļā, tad viešņa labprāt atļāva sevi bildēt ilgi un daudz.

Pēc ilgās mīņāšanās, nolēmām durvis uz īsu brīdi atvērt. Bet viešņa nesadūšojās nākt iekšā. Tad tā uzgrieza mums muguru un lēnām, izbradājot apkārtesošās peļķes, devās sev vien zināmā virzienā.

Tā mums neizdevās noskaidrot, vai tā nāca pie kāda ciemoties, vai vēlējās pieteikties uz pastāvīgu dzīvi kādā no Latviešu Ciema istabām?

Ingrīda Biezaite
Laikrakstam „Latvietis“