Aizvesto piemiņas diena Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Piemiņas akmens Centennial parka kapsētā. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Adelaides Sv. Pētera ev. lut. baznīca. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

DV Adelaides nodaļas vīru koris „Daugava“. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Ekrānā LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Pie ekrāna Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas priekšsēde Dr. Ilga Vēvere. FOTO Astra Kronīte.

Daugavas Vanagi

Ledaini saulainā, 2021. gada 13. jūnija, rītā Centennial parka kapsētā latviešu nodalījumā pie piemiņas akmens apmēram 20 cilvēki pulcējās, lai atcerētos 1941. gada pirmās Padomju režīma nežēlīgās masu deportācijas. Jau vismaz desmit gadus Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa tautas sēru dienā šeit notur vainagu nolikšanas ceremoniju un svētbrīdi.

Šogad šie traģiski brutālie vēsturiskie notikumi ieguvuši arī Latvijā valsts mēroga ievērību ar pasākumu Aizvestie. Neaizmirstie. Visā Latvijā 14. jūnijā pa novadiem tika nosaukti izsūtīto vārdi. Ārzemes latvieši pievienosies, ierakstot Aizvesto piemiņas dienas pasākumus videoierakstos. Adelaides piemiņas brīdis tiks iekļauts šajā sarakstā.

Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas priekšsēde Dr. Ilga Vēvere un prāv. Dr. Jānis Priedkalns abi sniedza kodolīgu konspektu par notikumiem, kas notika visās trīs Baltijas valstīs pirms 80 gadiem, un kuru sekas dzīvo tautiešu atmiņās vēl arvien.

Vainagu nolikšanas ceremonijai sekoja dievkalpojums Adelaides Sv. Pētera ev. lut. baznīcā. Dievkalpojumu vadīja prāv. Dr. Priedkalns un diakons Dr. Ivars Ozols. Dievkalpojumā piedalījās DV Adelaides nodaļas vīru koris Daugava, iejūtīgi nodziedot divas dziesmas: K. Alberta Par zemi, ko mīlam un J. Sibeliusa Ved mani, Dievs. Piemiņas dievkalpojumu apmeklēja apmēram 40 cilvēku – galvenokārt sirmas galvas.

Pēc svētīšanas uz ekrāna baznīcā pārraidīja LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieces diasporas jautājumos Elitas Gaveles uzrunu. Runa bija ļoti patiesa un aizkustinoša. Vēstniece uzsvēra deportāciju ļauno nodomu: „salauzt cilvēku gribu, iznīcināt cilvēku ticību savai tautai un saviem ideāliem... Tā bija labi izplānota, pirmā masveidīgā civiliedzīvotāju deportācija... Deportācijas salauza ģimeņu likteņus....Ja nebūtu bijis 14. jūnijs, latviešu tauta nebūtu tik izkaisīta visā pasaulē kā tagad.“

Noslēgumā visiem klātesošajiem lūdza pagriezties ar sejām pret balkonu, no kura tika uzņemts kopuzņēmums, kas tika nosūtīts uz Latviju.

Sestdien, 19. jūnijā, pie Migrācijas muzeja notika Baltiešu padomes vainagu nolikšanas un piemiņas pasākums.

PS. Ziņās no Latvijas lasīju, ka LR Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ir aicinājusi Eiropas Komisiju, spriest par konkrētiem soļiem komunisma nozieguma izpētei un atcerei, lai visiem būtu vienota vēstures izpratne Eiropā. Inese Vaidere ir EP Vēstures atceres grupas locekle un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja. „Padomju represijām pret Latvijas iedzīvotājiem nav un nevar būt attaisnojuma! Taču joprojām pastāv dubultstandarti nacisma un komunisma noziegumu vērtējumos, kas jānovērš, jo abi režīmi ir pelnījuši vienlīdz spēcīgu nosodījumu. Tādēļ gan Eiropas līmenī, gan Latvijā jāsper jauni soļi, lai veicinātu vienotu vēstures izpratni un šādi notikumi nekad vairs neatkārtotos.“ (Red.: Pilnu Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres tekstu var lasīt LL655.)

Pēc 80 gadiem, būtu gan laiks!

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2021. g. 15. jūnijā