„Līgo! Līgo!“

Palielināt / Enlarge

Jāņu ugunskurs. FOTO Maruta Jurjāne.

Ko saka Jānītis? Ko saka Jānis – Kristītājs? Dievs danco. Dievs līgo! Angļu tulkojums „to sway, to swing, to rock.“ Jānis teica: „Es jūs gan kristīju ar ūdeni… Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni“ (Mt. 3:11). Kad Svētais Gars un uguns nāk, mēs nevaram sēdēt vietā. Mums jākustas. Mums jāpiedalās. Mēs tiekam aizrauti ar to, ko Dievs dara pasaulē. Pirmā latviešu garīgā atmodā, Uldis Ģērmanis raksta, ka notiek savādas lietas. (Latviešu Tautas Piedzīvojumi, 162). Vēsturnieks Gundars Ceipe skaidro: „Viss kustējās, šķīda zibeņi, pravietojumi, apreibums, kolektīva sajūsma, pat ekstāze, cilvēki bija spēka pārpilni, bērni, sievietes, vīrieši, jaunieši, asaras, nožēlas vaidi, morāles un tikumu nomaiņa, sajūsma – pilnīgi, pilnīgi cita realitāte.“ (Dieva Tautas Dzimšana Latvieši, 41). Kā Jāņa Kristītāja dienā, un Jēzum Kristum pašam, kā Mārtiņ Lutera dienā, kā arī ar Brāļu draudzēm Latvijā, Dieva gara un uguns nākšanai ir pretestība. Tai arī šodien ir pretestība, bieži no reliģiskiem vai pat baznīcas cilvēkiem. Pāvils brīdināja, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki (2. Tim. 3:1). Cilvēki, nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.“ (2 Tim. 4:3-4). Antidote ir patiesība. Jēzus teica: „ES ESMU ceļš, patiesība, un dzīvība.“ (Jņ. 14:6). „Jo tik ļoti Dievs pasauli (TEVI!) mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu (Patiesību), lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību“ (Jņ. 3:16). Līdzībā par Pazudušo Dēlu Jēzus stāsta, kā Tēvs skrien pretim jaunākam dēlam, kad viņš pazemīgi atgriežas mājās. Ne tikai Tēvs viņu apkampj, bet Viņš rīko tam lielas svinības.

Kad vecākais brālis tiek mājās no darba, mēs lasām, ka viņš dzird „mūzikas skaņas un dejas troksni“ (Lūkas 15:25). Kad viņam paskaidro, kas par lietu „viņš apskaitās un negribēja iet iekšā.“ (Lk. 15:28). Tēvs mēģina viņu pierunāt, bet nē. Līdz stāsta beigām, nezinām vai vecākais brālis ienāk iekšā. Mums Jāņi atgādina šo izvēli: Vai mēs nāksim mājās pie Dieva vai paliksim ārā/prom no Viņa? Tēvs mums nepārmet. Tēvs mūs aicina nākt iekšā, aicina mums piedalīties svinībās, ko Viņš pats rīko. Vai nākam mēs, vai nenākam, vai dejojam, vai sēžam. Tēvs saka: „Dēls (Meita!), tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs, bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.“ (Lk. 15:31-32).

No Latvijas man nesen atsūtīja jaunu dziesmu, ko uzrakstījis draugs Valdis Indrišonoks. „Lai Tava valstība nāk, un lai notiek Tavs prāts.“ Beigšu ar diviem šīs dziesmas pantiem.

Lai Tava tauta dejo!
Tavi ļaudis gavilē!
Lai plīvo vareni Tavs karogs!
Pāri visai pasaulei!
Tu bāreņus ved mājās,
Posta vietas atjauno!
Tu vājos piecel kājās
Un pieņem atstumtos.

Lai Dievs Līgo tavā sirdī un dvēselē!

Mācītājs Aldis
Laikrakstam „Latvietis“