Jāņi Šanhajā – „mēs paši esam kā ziedi vainagā“

Palielināt / Enlarge

Līgotāji Šanhajā. Otrajā rindā trešā no labās: Latvijas vēstniece Ķīnas Tautas Republikā Maija Manika. FOTO no Zanes Mellupes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Pin vainagus. FOTO no Zanes Mellupes personīgā arhīva.

Kad atkal katrs esam ierauts savā ikdienas vāveres ritenī, mūsu dzīvokļos turpina smaržot vīstošie ziedu vainagi... Ar pārdomām par kopā pavadīto novakari 26. jūnijā sociālajos tīklos steidzāmies dalīties jau mājupceļā, izsakot pateicību Jāņu mātei – Ilmai Siksnai un Jāņu vakara pagalma saimniekam Kristam Solovejam Un, protams, Jānim Wilkinson, Ilmas dēlam, – skaistā vārda nesējam. Šogad viņš mūsu pulkā bija vienīgais Jānis. Bet mums netrūka nedz Valmiermuižas un Bauskas alus, nedz Jāņamātes Ilmas cepto pīrāgu un pašas gatavotās delikateses – smaržīgā Jāņu siera!

Ugunskurs gan bija tikai tāds butaforisks, – bērniem bija jāstāsta kā pasaka, ka Latvijā Līgosvētkos spoži mirdz visas pamales, un dažviet ugunskuram krāvums vākts visa gada garumā.

Kā goda viesis mūsu pulciņā bija Latvijas Valsts vēstniece Ķīnas Tautas Republikā Maija Manika. Kad viņai galvā ziedu vainadziņš, no citām tautu meitām pulciņā uzreiz nemaz nav atšķirama. Un tā jau tam latviskos tautas svētkos būs būt. Protams, ar prieku sūtījām ziņas arī tiem tautiešiem, kuriem līgošanā diemžēl nebija iespējams piedalīties. Kopā mēs bijām: Krists, Kārlis, Agnes, Edgars, Ilma ar ģimeni (3), Roberts, Uldis +1, Tom Alsins, Raimonds + 3, Zane ar ģimeni (3), Ramona +3, Anna, Edvīns + 1, Zane +1 un vēstniece Maija Manika. Un pārspriedām ne tikai to, ka pandēmijas laikā esam krietni vairāk satuvinājušies.

Doma par latviešu biedrības dibināšanu pieņemas spēkā, bet tas nav tikpat vienkārši kā sapīt Jāņu vainagu. Katram ir sava ideja, ko tādā biedrībā būtu jēgas darīt un ko spējam kopīgā lietā dot.

Esam pateicīgi laikrakstam Latvietis, ka arī ar tā starpniecību varam cits citu uzrunāt un kopīgiem darbiem uzmundrināt.

Zane Mellupe
Speciāli laikrakstam „Latvietis“