Latviešu fonda Austras stunda II

Latviešu Fonds

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Raimonds Baumanis, Mārtiņš Hildebrants, Vilnis Baumanis. FOTO Ekrānuzņēmums.

Palielināt / Enlarge

Gatis Gaujenieks. FOTO Ekrānuzņēmums.

Palielināt / Enlarge

Ansamblis „Ducele“.

Mēs visi slīkstam. Mēs slīkstam informācijas gūzmās, fotogrāfiju grēdās, zūma prezentācijās, digitāli elektroniski cauru diennakti, ar vadiem pie acīm, ausīm, nabām piesaistīti un pat sasaistīti, ka izsprukt nevar. Tādēļ grūti atcerēties, vai, jaunākajiem – iedomāties, kā kādreiz bija. Īpaši, kā kādreiz bija valstī, kuras iekārta liedza kaut vai minimālu saskarsmi ar ārpasauli.

Tajos laikos, 1960./70.os gados, veselas pēckara paaudzes Latvijas dziesmotās tautas alka pēc izteiksmes brīvības, kuru varēja uztaustīt tikai ieslēptu netiešos tekstos, vai tumsā satupušiem noklausīties Amerikas Balsī vai Radio Brīvība. Tādēļ īpašs prieks bija svētdienas pēcpusdienā, pandēmiskā 2021. g. 13. jūnijā, sastapties Latviešu fonda Austras stundas virtuālās sarunās ar īpašiem viesiem no trīs dažādām mūzikas grupām: iz pagātnes trimdas Trīs no Pārdaugavas Vilni Baumani un Akača Gati Gaujenieku; Siguldā ļoti agrā rīta stundā kopš 2016. gada darbojošās grupas Ducele – suitu valodā, divriči – muzikantiem Andri Alviķi, Arni Veisbārdi, Artūru Uškānu un Mārci Kalniņu.

Sarunas vadīja pārdaugavnieka Viļņa dēls Raimonds Baumanis un Mārtiņš Hildebrants. Gan dēls, gan nesen Trīs zvaigžņu ordeni saņēmušais ilggadīgais Amerikas Balss darbinieks tēvs, pieminēja iztrūkstošo divas trešdaļas Pārdaugavas sastāva, pāragri mūžībā aizsauktos Fēliksu un dēlu Mārtiņu Ērmaņus.

Ar pirmo teikumu ducelieši trieca par preses paradumu izcelt tikai vienu trimdas grupu, burtisko tā laika kontrabandas preci Čikāgas piecīšus; fiksi nosaucot Ilmāru Dzeni, Larisu Mondrusu un Trīs no Pārdaugavas, muzikanti atzina, ka no saviem trīs ierakstītajiem albumiem, pirmie divi radās ar domu atjaunot tautas dziesmas Uģa Prauliņa Veco māju stilā, bet trešais ietekmējies no Trīs no Pārdaugavas.

Veiksmīgi uzrunājuši Vilņa Baumaņa paziņu Noru Ikstenu, grupa albumam atlasīja Latvijai visaktuālākās dziesmas. Vilnis Baumanis atcerējās savu reakciju: „Arnis zvana, pieklājīgs, runā labā latviešu valodā.“ (Zūma publika nosmejas.) Viļņa vērtējums: „Laba dikcija Ducelei, dziesmas balstās uz vardiem.“ Ducele: „Mēs centāmies neko nesabojāt!“ Vilnis: „Skan līdzīgi Trīs no Pārdaugavas, bet instrumentācija dabīgi bagātāka.“ Ducele: „Šī mūzika palīdzēja noturēties garos gadus, līdz barikādēm.“

Duceles Valmierā iesācies teatrāli muzikālais uzvedums, kurā cilvēki sēdējuši izretināti, pārtraukts Covid dēļ; pēc dziesmas Tauta tālumā sekojis 30 sekunžu klusums, pēc tam 3 minūšu vētraini aplausi, aizkustinot līdz asarām. Kad drīkstēs, izrādes turpināsies ar cerību arī aktualizēt trimdas ciemošanos. Muzikanti dzen jokus, aprakstot paredzēto tūri, ar paša dziesmām, pa Islandi, Ungāriju, Lietuvu, Igauniju, pa ceļam iebraucot Kanādā, ASV, Austrālijā. Taču galīgi nopietns ierosinājums izskan no publikas: dalība Mineapoles Dziesmu svētkos. Pateikušies Latviešu fondam par atbalstu albumam un grāmatai, Ducele atgādina par sevi Feisbukā, bet dziesmas varot klausīties jebkurā straumēšanas vietnē, piem., YouTube vai Spotify.

Starp Latviešu fonda kopš dibināšanas pabalstos izmaksātajiem vairāk nekā 1,8 miljoniem USD ierindojas arī arhivāra cienīgs mūža projekts, kuru veicis vakardienas Ņujorkas latviešu jaunais rokmūzikas basģitārists, šodienas Rīgas skaņu inženieris un Iļģu dalībnieks Gatis Gaujenieks. Akača dibinātājs, jaunībā vairākkārt dzirdējis Vilni Baumani uzstājoties Jonkeru baznīcā, skaita viņu starp saviem un Akača iedvesmotājiem. No sākuma grupa katru sestdienu un svētdienu mēģinājusi kādā Bronksas dzīvoklī.

Tagad Gatis pats ar savu Latviešu fonda projektu papildina 2019. gada LF projekta Trimda Dimd mūzikas fondus ar pilnu Akača darbu katalogu, kura savešana kārtībā nozīmē sakopot visādos tehnoloģiskos formātos ieskaņotos darbus (vinils, kasetes, video, kompaktdiski), lai saglabāšanai vienotā formātā tos digitalizētu. Klipi no Akača un Trīs no Pārdaugavas ņemti no Māras Pelēces filmas Trimda dimd, apskatei ievietoti www.trimdadimd.com.

Sākot no pirmā izdotā vinila albuma 1979. gadā, Akacis Ziemeļamerikā darbojās 15 gadus, beigās spēlējot arī Latvijā. Gata Latvijas skaņu studijas funkcionējis jau kopš 1994. gada. No ārzemju rokgrupām Akacim esot vislielākais katalogs: 15 gadu darbībā apzināti 172 dziesmu ieraksti, 11 koncertu ieraksti un 9 video, kopā apmēram 250 stundu garumā, labā profesionālā līmenī un visādos mūzikas stilos, kurus grupas muzikanti dabīgā kārtā uzsūca uz 1970.-80. gadu vispārējās Amerikas mūzikas vides fona. Apzināti vairāk nekā 180 ierakstu, bet arvien uzrodoties vēl un vēl...

Akacī laika gaitā darbojušies vesela virkne trimdas zināmas paaudzes pārstāvju: pats dibinātājs Gatis Gaujenieks, Jānis Abens, Aija Abena, Aivars Šmits, Mārtiņš Strauss, Laura Padega(-Zamura), Dainis Romāns, Vidvuds Mednis, Arnolds Kārklis, Laris Kārklis. Izdotas arī divas Ziemassvētku kasetes Dāvana I un II, Modra Medņa dzeja Saules audējs, angļu valodas krājums kā Quags (no akača tulkojuma par quagmire), un pats pirmais rokmūzikas CD latviski.

Kāds zūma klausītājs: „Tas nebija jūsu maizes darbs.“ Gatis: „Galīgi ne.“

Kāds cits: „Kāda bija ietekme uz Latvijas grupām?“ Ar atbildi pasteidzas ducelieši: „Albuma „Negribu“ dziesmas spēlēja dejās Rēzeknē.“ „Ne tikai Latvijā. Arī Latgalē, kurai Rīgā ir sava vēstniecība. Uz Latgali braukt jāizņem vīzas.“

Pēdējais vārds LF priekšsēdei Renātei Kenijai (Kenney): Visi aicināti uz Mineapoles Dziesmu svētku Latviešu fonda kokteiļu vakaru (ceturtdien vai piektdien, 30. jūnijā vai 1. jūlijā).

Tiksimies svētkos!

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“