Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Ludmila Azarova un Ojārs Vācietis. FOTO Juris Poišs.

Palielināt / Enlarge

Dace Micāne-Zālīte izstādē Liepājā.

Palielināt / Enlarge

Bērzu birzī dzejnieki. No kreisās: Imants Ziedonis, Vitauts Ļūdēns, Ojārs Vācietis, Māris Čaklais un Jānis Peters.

Palielināt / Enlarge

Māra Čaklā veltījuma ieraksts Ojāram Vācietim un Ludmilai Azarovai, dāvinot savu dzejas grāmatu „Strautuguns“.

No 1. jūnija līdz 30. jūlijam Liepājas Latviešu biedrībā, Rožu laukumā 5/6, Liepājā būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde Viņi un sirdsapziņa. Tā ir veltīta Māra Čaklā 80 gadu jubilejai un atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar Ojāru Vācieti.

Ojāra Vācieša muzeja izstāde Viņi un sirdsapziņa tika atklāta 2020. gada 8. oktobrī muzeja telpās Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19. Pēc eksponēšanas O. Vācieša muzejā izstāde no 2020. gada novembra līdz maija beigām bija aplūkojama Māra Čaklā dzimtajā pilsētā Saldū, Saldus pilsētas bibliotēkā, bet jūnijā tā ceļo uz Liepāju.

Izstādes autore Dace Micāne-Zālīte stāsta: „Pilsēta, kurā piedzimst vējš – maģiski mītiska formula, kuru savā dzejas laboratorijā rada Māris Čaklais un kura pārtop ne tikai par dzeju, dziesmu, himnu, bet arī Liepājas alter ego. Tāpat kā Saldus, arī Liepāja ir saistīta ar dzejnieka Māra Čaklā biogrāfiju, tāpēc tā nav nejaušība, ka izstādi vedam uz vēju pilsētu. Memoriālo muzeju apvienības mākslinieka Inta Sedlinieka darinātais mākslas darbs/instalācija Sirdsapziņas krekls turpina savu ceļu pie cilvēkiem, stāstot par divu dzejas dižgaru attiecību smalkumu un pamatīgumu.“

Dace Micāne-Zālīte turpina: „Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus.

Krekls tradicionālajā kultūrā ir sakrāla lieta, ar valkātāja enerģijas klātbūtni apvīta. Tas nes dzejnieka auru, ļauj iemiesoties un personificēties, būt klāt dzejnieku tēlam. Eksponēto sirdsapziņas kreklu veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites.“

Dzejnieki Ojārs Vācietis un Māris Čaklais ir laikabiedri. Viņu tandēms latviešu literatūrā ir piepildīts ar pamatīguma, savstarpējas cieņas un kopīgas misijas apziņas spēku. Māris Čaklais raksta: „Ojāra Vācieša krājumi vienmēr bijuši kā seismogrāfs. Tāpēc runāt par jebkuru Ojāra Vācieša grāmatu lielā mērā nozīmē runāt par mūsu dzejas attīstības panākumiem un grūtībām.“

Māris Čaklais ir Ojāram Vācietim veltījis divus dzejoļus, un abos dzejoļos dzejnieki dodas vizionāros ceļojumos: 1964. gadā rakstītājā dzejolī Uguns aicinājums Vācietis ir kā vedējs, kā meistars, kurš savu ceļa biedru ved pret uguni, uguni vien.

1984. gadā, kad Vācieša vairs nav, Mārim Čaklajam top veļu laika vīzija Dzejnieka rīta gājiens, kurā dzejnieka gars pielīdzināts kosmiskam tēlam – zvaigznājiem.

Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās. Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī Pūt, vējiņi!: „Tā ir tautas sirdsapziņa un tai mūžam tādai būt.“ Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta slavenajā dzejolī Dziesma par četriem baltiem krekliem: „Dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.“

Taču sirdsapziņa ir arī kā metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām un cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības. Tas bija kā aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību, sekmēt dzejas kā mākslas žanra atbrīvošana no padomju ideoloģijas klišejām.

Māra Čaklā dzejolis Dziesma par četriem baltiem krekliem, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā Elpojiet dziļi, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt brīvu savu radošo garu.

Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Jura Krieviņa Māra Čaklā fotoportreti, Jura Poiša un Gunāra Janaiša fotogrāfijas, Gvido Skultes filmēti videomateriāli ar Māra Čaklā piedalīšanos.

Dace Micāne-Zālīte Mg. Philol.
Ojāra Vācieša muzeja speciāliste, izstādes autore
Laikrakstam „Latvietis“