Intervija – Ilona un Klāra Brūveres

Palielināt / Enlarge

Intervija.

2021. gada 14. septembrī sociālā mēdijā „Laiva“ raidījumā „Kultūrtelpa“ Inguna Grietiņa-Dārziņa intervēja Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienu Rīcības komitejas pārstāves, Sidnejas Latviešu biedrības valdes pārstāves – Ilonu un Klāru Brūveres. Piedāvāju fragmentus no intervijas.

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Pastāstiet, lūdzu, mīļās dāmas, kā notiks Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienas, kas ir paredzētas šī gada nogalē?

Klāra: Kādu laiciņu atpakaļ, kad mēs sapratām, ka mājas režīms būs Austrālijā ilgāku laiku, un varbūt mēs nevarēsim ceļot no Melburnas uz Sidneju, no Adelaides uz Sidneju un, ja varēs satikties, tad tikai būs sidnejieši, mēs sākām domāt, ko mēs varēsim no programmas izvest cauri, un man bija ļoti liels prieks redzēt, ka īstenībā mēs gandrīz ¾ no oriģinālās programmas varēsim izvest cauri ar kaut kādu virtuālo variantu. Tātad, jā, par to liels prieks, un ka tikai būs kādas četras, piecas lietas, kas diemžēl nebūs, bet varbūt būs nākotnē kā tāda mini atskandināšana, bet es atļaušu mammai par programmu vairāk pastāstīt.

Ilona: Nu, mums laimējās. Kad mēs ar Klāru pagājušā gadā sapratām, ka Kultūras dienas nebūs 2020. gadā Austrālijā, un ka nevienu nelaidīs Austrālijā... nu tad mēs sākam skatīties, ko un kā mēs varam turpināt, un mēs ar Klāru nolēmām, ka daudzas lietas tomēr varēs notikt virtuālā veidā. Tāpēc es teicu, ka tas ir tikai pluss, jo pirmo reizi mūžā daudzi pasākumi no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām būs pieejami, vai jūs dzīvojat Latvijā, vai Amerikā, vai Īrijā, vai Pertā.

Ne jau viss strādā virtuālā veidā. Un tā kā man Klāra saka: Mamma, Tu nevari likt uz interneta no plkst. 8 rītā līdz plkst. 12 naktī programmu. Mums ir bijis ļoti interesants ceļš, kas ved uz Kultūras dienu rīkošanu. Man daudzi cilvēki saka: O, man Tevis ir tik žēl! Jā, mums ir žēl, ka mums nebūs četri Latvijas kori, ka mums nebūs Tautumeitas. Dabīgi, ka mums ir žēl. Bet mums būs tik foršas lietas, ko mēs tikai atklājām tāpēc, ka mēs ar Klāru sākām domāt citādāk par Kultūras dienām, jo ir pandēmija.

Klāriņ, varbūt Tu vari pastāstīt par Ešenvalda koncertu, jo tas ir labs piemērs, kā tas var notikt vienā veidā, otrā veidā, trešā veidā.

Klāra: Jā, šogad mēs gribējām pielikt klāt vēl citu kora koncertu ne tikai parasto Kopkora koncertu, ko mēs esam nosaukuši par Ešenvalda koncertu (īstenībā vajadzētu izdomāt labāku nosaukumu). Bet programma, kuru Ešenvalds pats palīdzēja mums sastādīt kopā ar Inta Teterovska palīdzību, un doma par šo koncertu bija, ka kori, kas dziedās Ešenvalda dziesmas, būs Austrālijas (ne Austrālijas latviešu) kori, ar to mērķi, lai Austrālijas sabiedrībai būtu vairāk iespējas dzirdēt latviešu koru mūziku un arī dziedāt latviešu kora mūziku, iepazīties ar latviešu koru mūziku. Un arī, ja Austrālijas kori dzied Ešenvalda dziesmas, tad arī būtu plašāka auditorija, kas nāktu klausīties. Līdz ar to arī vairāk cilvēku dabūtu zināt, kas ir Ešenvalds un kas ir latviešu kora mūzika. Tātad, mēs uz to vēl gatavojamies.

Aizmirsu minēt, ka mums Ella Mačēna un Aija Dragūna – divas Austrālijas latvietes (Ella ir bijusi uz šo raidījumu arī!) ir komponējušas jaunus darbus, kas ir tā kā atbilde Ešenvalda mūzikai. Šie divi skaņdarbi arī būs Ešenvalda koncertā. Varbūt tas notiks online, varbūt tas būs kaut kur ārā, varbūt tikai viens koris varēs piedalīties, varbūt puskoris varēs piedalīties, varbūt būs ļoti daudz koncertu, jo mēs varēsim tikai zināmu skaitu cilvēkus laist iekšā zālē kā skatītājus... Ir ļoti daudz variantu: Ešenvalda koncerta variants A, variants B, variants C... utt. Mēs, cerams, zināsim novembrī, kurš variants tas var būt. Mēs esam bijušas ļoti elastīgas tādā ziņa.

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Ja kāds no tiem, kas klausās mūs šodien un vēlās piedalīties tajā koncertā, kas viņam būtu jādara?

Klāra: Ļoti labs jautājums! Austrālijā dzīvot – tas palīdzētu. Galvenais ir tas, ka mēs ļoti gribētu, lai dziedātāji visi ir Austrālijā, ja gadījumā mēs varam būt visi kopā, bet kā skatītājiem būs livelink, kuram varēs pievienoties un skatīties visur. To mēs gribam gandrīz visiem koncertiem, kas mums ir, lai cilvēki arī varētu skatīties neklātienē.

Ilona: Jā, bet tie būs tādi pasākumi kā kora koncerti un citi, uz kuriem vajadzēs pirkt biļetes, tāpat kā, ja jūs nāktu uz koncertu Sidnejā, būtu jāpērk biļete. Un informācija par Kultūras dienām – nu vajag regulāri apskatīt KD mājas lapu: www.alkd.org.au, jo tur mēs atjaunojam programmas informāciju, kad mums nāk programmas maiņas.

No Klāras teiktā jūs redzat, ka mums ir visādas iespējas, un mēs turpināsim sekot visām tām iespējām līdz tam laikam, kad mēs sapratīsim, ar kuru tieši iesim uz priekšu.

Par dažām lietām mums ir pavisam skaidrs, ka tas būs virtuālā veidā. Piemēram, Dzintra Erliha pasniegs lekciju, bet tā būs lekcija ar mūziku. Viņa runās par četrām latviešu komponistēm un nospēlēs darbu fragmentus. Mēs zinām, ka laidīsim to virtuālā veidā, jo Dzintra ir Latvijā tik un tā, viņa nebūs šeit (red. – Austrālijā.).

Bet arī mums šogad būs, ko mēs saucam pār dzejas slam. Tāda forša dzejniece Madara Gruntmane mums vadīs divas darbnīcas, un tad mums būs kā angļi saka poetry slam. Es prasīju Madarai, kā to saka latviski, un viņa teica – slam, un es turpinu to lietot. Ja kāds zin labāku vārdu, lūdzu, atrakstiet man tagad, lai es varu to likt programmā. Dabīgi, arī Madara nevarēs būt šeit, viņa būs virtuālā veidā.

Tad mums ir dokumentālā filma par KD, ko mēs pasūtījām no Marana production. Viņi bija Austrālijā īsi pirms tam, kad mums aizslēdza robežas, un viņi safilmēja visu šeit, par ko es esmu pateicīga un laimīga. Un pēc izrādes, kas būs Atklāšanas dienā, jo mums ir vesela diena ar visādiem pasākumiem, Dace Pūce, kas ir režisore, piedalīsies atkal saitē virtuāli, lai var ar cilvēkiem parunāties.

Tāpat mums ir paredzētas sarunas ar cilvēkiem, kas tagad gatavo filmu Zeme, kas dzied, un viņu režisoru un aktieriem.

Un runājot par filmām, mums arī ir Austrālijas latviešu aktieris Ivars Kants, kas mums ir sen pazīstams. Viņš bija 1990. gados Latvijā, un bija tāda filma, kas saucas Būris.* Viņam ir fantastiskas dienasgrāmatas, un mums būs pasākums, kur izmantosim tās. Viņš arī piedalīsies sarunās par kino Latvijā, kur visi pārējie būs virtuālā veidā, jo pārējie ir Latvijā.

Kas vēl mums ir virtuālā veidā?

Klāra: Es domāju, ka pēkšņi, kad ir visas tās virtuālās iespējas, tad, jā, tās vēl ir Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, jo Austrālijas latvieši tās rīko, bet īstenībā tās tagad ir globālās latviešu Kultūras dienas. Un man liekas, ka sarīkojums, kas visvairāk to parāda, ir viena teātra izrāde, ko mamma (red. Ilona Brūvere) rīko, un, ja es kļūdos, tad, lūdzu, mamm, izlabo!

Ilona: Mums ir aktieri no Nacionālā teātra Rīgā, no Birmingemas (Birmingham) – jūs jau noteikti Čaklos (Red.: Dace un Ingmārs Čaklie.) pazīstat, un mums būs Sidnejas latviešu aktieri. Un viņi visi būs uz skatuves vienā reizē. Tas būs interesanti! Bet tikai sidnejieši būs fiziski klātienē, pārējie būs teleportēti!!

Klāra: Varbūt sidnejieši arī būs virtuāli?

Ilona: Nu redzēsim. Bet tā nav vienīgā izrāde. Mums arī varbūt būs izrāde, kur visi aktieri ir uz skatuves. Cerams, ka cilvēki varēs klātienē to noskatīties. Ja nevarēs, tad ir iespējams, ka mēs to pārliksim kaut kad vēlāk nākamajā gadā. Un tad mums vēl ir paredzētas pop up izrādes, bet tās gan noteikti notiks tikai, ja ir klātienē. Ir daudz visādu sarīkojumu, jāskatās mājas lapā, jo es jau viņus visus nenoskaitīšu. Kā jau teicu, mums būs mākslas izstāde, kas tikai var notikt, ja būs klātienē, kas saucās Sarunas – tās ir vizuālās sarunas starp Imanta Tilleru, kas ir pie mums ļoti pazīstams un pasaulē pazīstams mākslinieks, un mākslinieces Latvijā – Sigita Sniegs darbiem. Un viņu mākslas darbiem ir saruna, bet tur faktiski ir jābūt klāt.

Un arī viens, ko es nezinu, kā mēs saucam – koncerts vai izstāde ar Balsīm – jauniešu koris no Latvijas ar viņu QR kodu – vai tā izstāde vai koncerts? Tā arī tikai klātienē var notikt.

Ir visādas iespējas, tas ir fantastiski! Nevaru sagaidīt Kultūras dienas, es ceru, ka pārējie arī nevar!

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Izklausās ārkārtīgi plaša programma, un jūs esat vienkārši varones, ja šito te visu varat dabūt gatavu, jo tomēr tur ir tik daudz tās saskaņošanas darba un arī droši vien autortiesību un visādi citādi jautājumi, lai to visu varētu virtuālajā vidē arī nodrošināt.

Un kā tad ar ballīti? Pirmo reizi, kad biju Sidnejā, tad man visu laiku ir atmiņā tie jaunieši – kā viņi lēca dančus! Tas bija vienkārši lieliski! Kaut mums Eiropā tā būtu! Un mums bija Eiropā tā – 2017. gadā.

Klāra: Tas ir atkarīgs atkal no tā, kas ir ar lockdown. Ko mums atļaus darīt? Cik daudz cilvēku Austrālijā būs vakcinēti? Pašlaik dziedāšana nav atļauta; cerams, novembrī cilvēki varēs dejot kāzās, kas arī varbūt nozīmē, ka mēs varēsim dejot Latviešu Namā tautas dejas un dančus. Jā, mēs ceram, ka būs Kopkora koncerts un Tautas deju koncerts, un tie koncerti, kas ir katru gadu, kas ir tas standarts, un ko cilvēki ļoti grib. Danču vakars ir tāds sarīkojums, kas šogad varbūt nenotiks, tas ir atkarīgs no tā, kas notiks ar mājas režīmu un vakcinēšanos.

Ilona: Bet, ja jūs visi esat ar mieru mājās lēkt līdzi, mēs varam noorganizēt mūziku. Jūs paši leciet!

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Noteikti! Un ņemot vērā, ka jums tas būs vasaras laiks, tad iespējams, ka būs daudz lielākas priekšrocības arī klātienes pasākumiem. Vai mēs varam klausītājiem / skatītājiem / lasītājiem ielikt tajā padalīties ar mājas lapu? Vai jūs joprojām aicināt dalībniekus?

Ilona: Jā, protams. Ir visādas lietas un visādas iespējas. Bet es ieteiktu cilvēkiem apskatīt mājas lapu ne tikai vienreiz, bet regulāri. Mums arī tagad katru nedēļu būs raksti laikrakstā Latvietis, kuru daudzi cilvēki arī ārzemes lasa. Tur būs visi sarīkojumi smalkāk aprakstīti, lai cilvēki zin, kas notiek.

Klāra: Ir viena lieta, ko es noteikti gribētu minēt, cilvēkiem ir iespēja piedalīties vienā sarīkojumā, vienalga, kur viņi atrodas uz mūsu pasaules, un tas ir mūsu īsfilmu konkurss. Par šo konkursu ir mājas lapā saite, kā arī FB būs informācija. Tas ir īsfilmu konkurss, cilvēki var uztaisīt filmu mājās. Jāpiesakās līdz 1. oktobrim, un filmas jāiesniedz tuvāk pie gada beigām un ir balva $750 īsfilmai, kura konkursu uzvarēs. Būs žūrija, kas izvērtēs vislabāko īsfilmu, tātad noteikti, ja cilvēkiem interesē tādas lietas, uz šo konkursu jau var tagad pieteikties.

Otra lieta, kur cilvēki noteikti var piedalīties, lai kur viņi atrodas, ir Dzejas darbnīca ar Madaru Gruntmani un arī dzejas slamu. Tā ideja, kā jau mamma teica, ka mums būs divas darbnīcas ar Madaru, kur mēs varam piestrādāt pie mūsu dzejām, un ideja ir, ka tad mums būs viens vakars, rīts vai pēcpusdiena – nezinu, kurā laika zonā cilvēki atradīsies, kur viņi varēs dalīties ar dzejām, ko viņi ir uzrakstījuši šo darbnīcu laikā.

Ilona: Man jāpiebilst, ka Madara saka, ka dzejas var visādi pasniegt – var dziedāt, var zīmēt, dejot; mums uz to jāskatās ļoti plaši.

Un vēl par to filmu, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Īsfilmu konkursā filma nedrīkst būt garāka par 4 minūtēm. Nupat mēs mainījām nosaukumu. Bija Es esmu latvietis, bet tagad ir Latvietis pandēmijā, un kaut kur ir jāparādās sarkanbaltsarkanam, bet, kur tas ir, tas ir filmētāja rokās.

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Tas ir ārkārtīgi interesanti un paskat', kā tās idejas ģenerējas, tā kā pielāgojoties laikam, vai ne?

Ilona: Jā, dažas lietas ir tās, kas ir jau Kultūras dienās bijušas; šis nav pirmais konkurss, 2014. gadā bija konkurss un visiem milzīgi patika, un bija ļoti labi apmeklēts seanss, tad kāpēc nedot tādu iespēju cilvēkiem atkal? Vēl gribēju piebilst, ka ir divas grupas – pieaugušo un arī jauniešu (zem 17+) ; abām ir naudas balvas.

Jā, un citas lietas, kā jau es teicu, mēs ar Klāru sēdējām un skatījāmies, ko mēs varam darīt, kā mēs varam darīt, ja nevaram sanākt kopā. Un idejas rodas. Un ja tu runā ar māksliniekiem, viņi iedod tik foršas idejas. Un tad tu domā: O, jā, to mēs varam izdarīt! Tās nav tikai mūsu idejas, tās ir dažādu cilvēku idejas. Un rīcības komiteja – man jāsaka ir bijuši, kā angļi saka resilient viņiem ir tāda pati resilience kā mums, jo katrreiz, kad mēs tiekamies, mēs prasām, kā jūs domājat tagad izvest savus sarīkojumus? O, jums ir ideja? Fantastiski!

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Jā, galvenais jau ir pielāgoties un izstrādāt vairākus scenārijus, kā varētu, un tad jau viss notiks. Nu jau mēs esam apraduši, man liekas, ar šo te situāciju un daudz, daudz elastīgāki dažādos jautājumos ne tikai organizējot pasākumus. Varbūt vēlreiz par datumiem. Kad tad ir paredzētas Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienas?

Ilona: Kultūras dienas vienmēr ir no 26. decembra līdz 1. janvārim. Bet tās divu veidu darbnīcas būs pirms Ziemassvētkiem, jo citādi nav laiks sagatavoties.

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Un Kultūras dienu ietvaros kā allaž droši vien būs arī Jaunā gada sagaidīšana arī?

Ilona: Pašlaik mēs nezinām tieši, kā tas notiks. Mūsu baigi foršā jauniete Kārla Tuktena; viņai ir visādi plāni, ko mēs darīsim un kā mēs darīsim, bet nu redzēsim, kas notiks.

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Dāmas, mans pēdējais jums jautājums: Ko jūs novēlētu latviešiem pasaulē?

Ilona: Ar enerģiju un pozitīvu uzskatu vienmēr skatīties uz priekšu. Izaicinājumi ir tāpēc, lai tu izaugtu. Izaugsim kopīgi kā latvieši!

Klāra: Tas ir ļoti labs jautājums. Es novēlētu latviešiem visā pasaulē, lai viņi neaizmirst, no kurienes viņi ir nākuši – vai nu paši, kas ir jauniebraucēji, vai arī tādi kā es, kas piedzima Austrālijā un vecāki ir latvieši, lai neaizmirst, no kurienes viņi ir nākuši. Lai viņi nebaidās no jaunā un no nezināmā un no nākotnes. Lai viņi nebaidās ar to pagātni un kultūru bišķi arī tā paspēlēties, kā mēs esam redzējuši, cik daudz interesantas lietas var notikt, kad mēs nebaidāmies kaut ko jaunu darīt. Vēl – uzturēt to, kas mums ir tuvs kā latviešiem un latviešu sabiedrībā kaut ko jaunu izdarīt un, it sevišķi, ka tas ir pandēmijas laikā. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi.

Inguna Grietiņa-Dārziņa: Paldies! Tiešām brīnišķīgi novēlējumi. Un jums arī novēlējums – izturību un viss izdosies! Kopā mēs varam. Paldies, ka jūs piekritāt šim brīnišķīgajam raidījumam un tik plaši pastāstījāt par Latviešu Kultūras dienām Austrālijā un arīdzan par sevi un savu nodarbošanos. Noteikti esmu pārliecināta, ka jūs iedvesmojāt vismaz vienu vai desmit aktīvi pieteikties un dot līdzi sabiedrībā jebkurā valstī, kur viņš tagad dzīvo.

Interviju publicēšanai sagatavoja
Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“

* Red. Latviešu spēlfilma „Būris“ (1993) pēc Alberta Bela romāna „Būris“ motīviem; režisors Ansis Epners, operators Valis Eglītis; lomās: Ivars Kants, Regīna Razuma, Jānis Streičs, Elvīra Baldiņa u.c. Producents Ansis Epners.