Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


LAAJ gadskārtējā skolotāju konference

Šogad notiks citādāk

Laikraksts Latvietis Nr. 669, 2021. g. 29. sept.
Iveta Leitase -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LAAJ_LVA_IZM

Attēls no iepriekšējo gadu konferencēm. Darba grupu vada skolotāja no Latvijas Dace Konopecka. FOTO Ļena Rumpe.

Pēc pagājušā gada pārtraukuma Austrālijas un Jaunzēlandes skolu saime ir sasparojusies, un šogad atkal notiks gadskārtējā skolotāju konference. Dažādos laikos konferences ir notikušas dažādi, gan kā trīs dienu sanākšana Dzintaros, gan kā vieslektoru ciemošanās vietējās skolās vai skolotāju sabraukšana kopā kādā no pilsētām, un šogad atkal tā notiks citādi. Nekas cits mums neatliek, kā tikties tiešsaistē un kārtīgi izzūmēties. Šī gada konferences caurviju tēma – Kā dalīt bērnus latviešu skolā – pa vecumiem vai valodas līmeņiem.

Es īpaši aicinu piedalīties visus vecākus, gan tos, kam bērni jau ir skolā, gan tos, kas vēl domā – sūtīt vai nesūtīt.

Pirms gadiem pieciem šis jautājums tika atrisināts Annas Ziedares Vasaras Vidusskolā, un latviešu valodas mācībām skolēni tika sadalīti pa valodas līmeņiem. Tas nebija viegli, jo neviens nezināja, vai tas būs labāk vai sliktāk, bet bija skaidrs, ka kaut kas jādara, jo skolēni ar vājākām valodas zināšanām neguva vajadzīgo atbalstu, kamēr skolēni ar labāku latviešu valodu nevarēja progresēt. Skolotājiem bija papildus slodze, mēģinot nodrošināt kvalitatīvas stundas visiem. Tagad var teikt, ka eksperiments ir izdevies, un ar dažām modifikācijām skolēni turpina mācīties latviešu valodu savā līmenī. Bet svarīgi ir saprast, kāpēc AZVV šāda pieeja strādāja labi un kas ir tie faktori, kuri ir jāievēro, lai prognozētu panākumus.

Dažāda pieredze ASV latviešu skolās, piemēram, saka, ka bērniem svarīgi ir draugi, vienaudži un ja viņi nav ar tiem kopā klasē, tad bērni nemaz negrib iet uz skolu. Un vecākiem ir svarīgāk, ka viņi vispār iet uz skolu, pat, ja no valodas viedokļa viņi tur iegūst mazāk. Savukārt vecāki, it īpaši tie, kuri mājās iegulda milzu darbu, lai bērni runātu latviski, saka, ka bērni skolā iegūst ļoti maz, jo klasē skolotāji runā angliski, lai visi skolēni tiktu līdzi. Savukārt skolotāji, nespēj nodrošināt vienādi kvalitatīvu atbalstu gan iesācējiem, gan labi runājošiem bērniem. To ir grūti izdarīt pat profesionāļiem, kur nu vēl mūsu mammām un tētiem, kas katru sestdienu ielec skolotāja lomā.

Visi jau mēs saprotam, ka vislabāk būtu, ja bērni būtu kopā ar saviem vienaudžiem, kuriem ir pat mazliet labāka latviešu valoda nekā viņiem pašiem. Bet ir arī skaidrs, ka tas, gluži kā piramīdu shēmas, dzīve nav iespējams.

Kāds tad ir risinājums? Uz ko skatīties, ar ko runāt, kādus jautājumus uzdot, pirms ķerties pie reformām? Kas notiks pēc 5 gadiem, ja mēs izvēlēsimies vienu vai otru modeli?

Šie ir jautājumi, kurus apskatīsim skolotāju konferencē, un visticamāk, ka līdz vienai konkrētai atbildei nenonāksim. Bet mēs ceram, ka varēsim iedot skolu vadītājiem, skolotājiem un vecākiem zināšanas, idejas un citu skolu pieredzi, lai viņi varētu pieņemt vislabāko lēmumu savai skolai.

Skolotāju konference notiks 4 dienu periodā no 1. līdz 7. oktobrim – katrā dienā 2 stundu Zoom sesija.

Pirmajā dienā – 1. oktobra vakarā, plkst. 18.00 pēc Sidnejas laika, mēs dzirdēsim divu Latvijas pārstāvju uzstāšanos.

Aija Otomere, kas pārstāv Latviešu Valodas Aģentūru https://valoda.lv/ mums pastāstīs, kā šī, pati lielākā iestāde Latvijā, kas atbalsta diasporas izglītības darbu, ir noderīga gan skolotājiem, gan arī vecākiem. Aija jau sen strādā šajā darbā un zin mūsu vajadzības un izaicinājumus. Šī aģentūra veido mācību materiālus, kas ir izmantojami klasē un arī mācoties valodu mājās https://maciunmacies.valoda.lv/.

Anta Lazareva pārstāv VISC – Valsts Izglītības Satura Centru – tā ir iestāde, kas izstrādā normatīvos aktus Latvijas izglītības sistēmai, tajā skaitā arī diasporai. 2018. un 2019. gadā VISC izstrādāja latviešu valodas mācību satura vadlīnijas diasporai. https://www.visc.gov.lv/lv/atbalsts-izglitibai-diaspora. Šīs vadlīnijas dod atskaites punktu un parāda virzību diasporas skolu mācību programmu izstrādei. Arī jaunais materiālu meklētājs Sietiņš: www.sietins.lv balstās uz šīm vadlīnijām.

Otrajā dienā, sestdien, 2. oktobrī, no rīta plkst. 10.00 būs trīs sesijas. Pirmā mums pievienosies Solvita Burr no ASV, patreiz viņa ir lektore ASV Vašingtonas (Sietla) Universitātē, kur māca latviešu valodu iesācējiem. Solvita Burr ir Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadībā http://lavi.lu.lv/zinatniska-padome/. Viņa runās tieši par jauniešu un pieaugušo iesācēju apmācību.

Zaiga Mengelsons sāka strādāt Sidnejas skolā pirms diviem gadiem, viņu interesē izveidot mācību saturu jaunākiem skolēniem, kas sāk mācīties latviešu valodu kā svešvalodu. Arī savā ikdienas darbā viņa strādā par skolotāju – māca angļu valodu kā svešvalodu.

Iveta Leitase iepazīstinās ar mācību materiālu meklētāju Sietiņš un pastāstīs, kāpēc tas radās (www.sietins.lv) Cerams, ka tas palīdzēs skolotājiem saprast, kā labāk organizēt savus uzkrātos materiālus.

Trešajā dienā, 6. oktobra vakarā, plkst. 18.00 pēc Sidnejas laika, mums būs akadēmiskāka lekcija – Daira Liepiņa, kas strādā gan ar mazākiem bērniem bilingviālā vidē Latvijas bērnudārzā, gan māca diasporas skolēnus caur Classflow.

Un ceturtajā dienā, 7. oktobra vakarā, plkst. 18.00 pēc Sidnejas laika, mēs noslēgsim konferenci ar Lindas Krastiņas, kura strādā Latviešu Valodas Aģentūrā un arī māca diasporas skolēnus attālināti, priekšlasījumu un paneļdiskusiju, kur dzirdēsim Austrālijas skolu pieredzi ar dažādu valodas līmeņu mācīšanu.

Konferences programma ir pieejama LAAJ kalendārā – https://laaj.org.au/kalendars. Tur ir arī publicētas Zoom saites.

Uz tikšanos oktobrī!

Iveta Leitase,
LAAJ Izglītības (Skolu un Ārpusskolas) nozares vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com