Kultūras dienas un tautas dejas

Palielināt / Enlarge

„Sprigulītis“ dejo 2020. gada novembrī, Valsts svētku svinībās Kanberā. FOTO no Tomasa Volša (Walsh) personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

„Ritenītis“ Melburnā dejo „Tur, kur esam” – deja tika veidota MLOA Valsts svētku ierakstam 2020: https://vimeo.com/481312215 FOTO no Lijas Andersones personīgā arhīva.

Kopš Austrālijas Latviešu Kultūras dienu pirmsākumiem, tautas dejas ir bijušas neatņemama Kultūras dienu un Austrālijas latviešu jauniešu dzīves sastāvdaļa. To visu pārtrauca pandēmija, kas pārņēma pasauli 2020. gada sākumā. Kopš tā laika gan tautas deju mēģinājumi, gan iespējas dejot uzvedumos ir bijušas un vēl turpina būt ļoti ierobežotas. Un tā arī Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienās izpaliks Tautas deju uzvedums.

Kad 2019. gada beigās Austrālijā plosījās mežu ugunsgrēki, Sidnejas Jautrais pāris devās uz Hantera ieleju, lai piedalītos Gretas imigrantu nometnes 70. gadu jubilejā. Tālumā bija redzamas dūmainas debesis, un vienam otram drebēja sirds, bet svētki un dejošana noritēja bez kļūmēm. Tomēr dienu vēlāk avīzē lasījām, ka Gretas apkārtni ir skāruši ugunsgrēki. Reti kad, domājot par tautas dejām, domājam arī par dabas katastrofām. Jutāmies laimīgi, ka uguns briesmas mūs neskāra un kalām mierīgākus tautas deju plānus nākotnei. Daudzi dejotāji tikās Jaunatnes dienās Melburnā 2019. gada nogalē un solījās atkal tikties Kultūras dienās – 2020. gada decembrī Sidnejā.

2020. gada sākumā, pēc vasaras brīvlaika, tautas deju kopas atkal atsāka darbību, bet jau drīzi vien kļuva skaidrs, ka dabai ar ugunsgrēkiem vien nav pieticis. Mūs visus sagaidīja daudz plašāka krīze – arī Austrālijā bija parādījies Covida vīruss. Sekojot valdības norādījumiem, pārtraucām tautas deju mēģinājumus – nu tā uz pāris nedēļām, kamēr viss nokārtojas. Tās nedēļas stiepās garumā, un sapratām, ka tik vienkārši nebūs. Tautas deju mēģinājumus parastajā formātā nedrīkstēja atsākt.

Melburnas Ritenītis atsāka mēģinājumus attālinātā režīmā, ar Zoom tehnoloģijas palīdzību un aicināja arī dejotājus no citām pilsētām viņiem pievienoties. Lai gan bija jauki tikties, kaut arī attālināti, un vērtīgi vingrināties deju kustībās, tas tomēr nebija tāpat kā būt visiem vienā telpā un īsti dejot tautas dejas. Citas kopas vienkārši uz laiku pārtrauca darbību un cerēja, ka drīz jau atkal varēs nopietni atsākt dejošanu. Melburnas Piektais ritenis uzturēja kopības sajūtu, noturot Zoom „mēģinājumus“ bez dejošanas, lai neaizmirstos arī kā atpūsties un aprunāties pēc enerģiska mēģinājuma.

Un tā tas turpinājās nedēļu pēc nedēļas. Vīruss neizplatījās vienādi pa visu Austrāliju. Valdībām dažādās pavalstīs arī bija atšķirīgas idejas par to, kā ar vīrusu sadzīvot. Līdz ar to, ierobežojumi un dejošanas iespējas katrā pavalstī atšķīrās un mainījās no mēneša uz mēnesi, un pat no nedēļas uz nedēļu. Viktorijā jau 2020. gada beigās varēja ārā dejot, un vēlāk arī telpās. Kanberā bija mazliet brīvāk, un Kanberas Sprigulītis varēja jau uzstāties brīvā dabā, ezermalā 2020. gada Latvijas Valsts svētku svinībās.

2021. gada sākumā jau gandrīz visi varēja sākt domāt par kopīgu dejošanu un piedalīšanos Kultūras dienās, kas tad jau bija pārceltas no 2020. gada uz 2021. gada decembri.

Ritenītis atsāka mēģinājumus klātienē 2021. gada martā un ar sajūsmu gatavojās uz Mēness svētkiem, kas bija plānoti gada vidū. Kad Viktorijas pavalsts valdība piespieda īsas mājsēdes, viņi turpināja Zoom mēģinājumus, līdz atkal drīkstēja tikties. Tā tas turpinājās, līdz nedēļu pirms paredzētā uzveduma pieteica atkal mājsēdi, kas tad ilga vairākus mēnešus. Sidnejā Jautrais pāris tikai drīkstēja atsākt mēģinājumus aprīlī, un tad arī sāka mācīties dejas Jāņu uzvedumam un domāt par Kultūras dienām. Bet pāris dienas pirms Jāņiem, vīrusa Deltas variantam izplatoties, arī Jaundienvidvelsas valdība pieteica mājsēdi.

Vairāk vai mazāk līdzīga situācija turpinājās daudz vietās Austrālijā mēnesi pēc mēneša. Kultūras dienu priekšdarbi vēl gāja uz priekšu, bet tautas deju dejotājiem bija jāmaina plānus no deju lieluzveduma uz kaut ko mazāku, līdz kļuva skaidrs, ka lai gan varēsim tikties uz Kultūras dienām, noteikti pietrūks laika dejotājiem samēģināt, lai sagatavotu uzvedumu, ar ko varētu uzstāties publikas priekšā, it īpaši tā kā vienam otram dejotājam droši vien kājas pašlaik ir mazliet ierūsējušas. Tā nu arī šogad, pirmo reizi, būs Kultūras dienas bez tautas dejām, lai gan vēl ir cerība, ka tie, kas gribēs kājas izkustināt, varēs uzraut kādu danci...

Dejotāji gaida Kultūras dienas, lai varētu beidzot ar draugiem tikties (nu tā īsti, ne ēterā) un gaida 2022. gadu, cerībā, ka pēc varenās Covida potēšanās kampaņas varēs atkal īsti dejot un realizēt sāņus noliktos plānus. Ceram visi dejot kopā Kultūras dienu atsvētē gada beigās Jaunatnes dienās un 2023. gadā varbūt pat Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Pandēmija nav varējusi iznīcināt dejas prieku – sirdī vēl dejojam un ceram, ka drīz atkal dejosim īstajā dzīvē!

Iveta Rone un Sarma Strazda
Laikrakstam „Latvietis“