Ivars Štubis no Rīgas

Palielināt / Enlarge

Ivars Štubis. FOTO Laila Grosa.

Palielināt / Enlarge

FOTO Laila Grosa.

Palielināt / Enlarge

FOTO Laila Grosa.

Palielināt / Enlarge

FOTO Laila Grosa.

Vakar vakarā, skatoties ārā pa logu uz Rīgas sniegainām un ledainām ielām, man ielēca prātā šī Jāņa Poruka dzeja. Katrā Ziemassvētku vakarā mana vecmamma skaitīja šo pantiņu pie Ziemassvētku eglītes, kamēr salavecis ļoti slepenā veidā atstāja dāvanas pie durvīm. Tik priecīgas un gaišas domas – es savā jaunībā domāju, ka nekas nemainīsies, ka viss paliks kā ir. Es biju pārliecināts, ka katru gadu ar lielo Krūmiņu cilti svinēsim kopā Ziemassvētkus, Austrālijas vasarā, ēdot garneles un šķiņķi, dziedāt Ziemassvētku dziesmiņas un tad iebāzt vēl pīrādziņus un piparkūkas jau pilnā vēderā. Bet laiks ripo uz priekšu – daži mīļi cilvēki ir devuši uz Aizsauli, citi sāk veidot savas ģimenes, citi dzīvo tāli projām, un dažiem ir pienācis laiks beidzot atpūsties no visas Ziemassvētku svinēšanas organizēšanas. Gan man ir tik spožas un gaišas atmiņas par svētkiem, mana sirds arī skumst, jo jau otro gadu pēc kārtas es nevarēšu piedalīties slavenajos Krūmiņu Ziemassvētkiem un pielikt roku, kamēr viss pasaulē mainās.

Ir jau dziļa ziema Latvijā. Vakar bija –15°C. Kad saulīte spīdēja, tad viss apkārt mirdzēja, mazi ledus fragmentiņi, kas lidoju pa gaisu – sudrabiņa lietiņš. Darba slodze ir liela mājas saimniekiem, kuriem ir katru dienu jātīra sniegu no ceļiem un ieejām un ir uzmanīgi jānosit lāstekas no ēka logiem un jumtiem. Tiešām skaists laiks – antitēze kā būtu Austrālijā pašlaik, kas arī skaists savā ziņā. Man patīk, kad svaigais sniedziņš kurkst zem manām kurpēm, kad es staigāju uz veikaliem. Vairāku šķirņu karstvīns ir tagad pērkams lielveikalos, kā arī iepriekš gatavota piparkūku mīkla – kas par kaunu! (Nu, tas tikai joks... varbūt.) Bet, protams, Covids vēl ietekmē dzīvi. Šogad atkal nebūs Ziemassvētku tirdziņi, un tauta ir vēl atdalīta ar Covid-pases likumiem. Vismaz lēnam man atkal sākās koncerti, un izskatās, ka daži izklaides laika ierobežojumi būs atvieglināti drīzumā.

Man un Lailai bija iespēja uz četrām dienām aizceļot uz Īriju. Kaut kā paspējām tieši pirms Omicrons visus nobaidīja. Īrijā gan nebija sniegs, bet Ziemassvētku tirdziņi gan bija, un mazākas izklaides ierobežojumi nekā Latvijā. Mēs redzējām slavenās Cliffs of Moher un palikām Īrijas mūzikas galvas pilsētā Galvejā (Galway). Blakus Latviešu tautas mūzikai, Īru tautas mūzika ir mana vismīļākā, un tā ir ļoti ietekmējusi mana ģitārspēle. Es nopirku sevi agro Ziemassvētku dāvanu – vienu īru bazouki, ko es plānoju iekļaut manā mūzikā un aranžējumos.

Nu, tas ir, apmēram, kā mums iet. Esmu sūtījis arī dažas skaistas bildes, ko Laila ir uzņēmusi. Un priecīgus svētkus visiem Austrālijā! Baudiet to, ko var, gan jau atkal 2 gadus pēc kārtas jūsu Ziemassvētki ir savādāki nekā kādreiz bija!

Ivars
Laikrakstam „Latvietis“