Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Kas ir demokrātija? Vienkārša definīcija būtu – valsts iekārta, kurā vairākums nosaka un pieņem likumus. Bet šis vienkāršojums neapraksta rietumu liberālās demokrātijas būtību. Ja tas būtu viss, tad to varētu tikpat labi nosaukt par pūļa valdījumu. Bars noteiktu visu – kas nav ar mums, to drīkst iznīcināt.

Liberālās demokrātijas lielākā īpašība un īpatnība ir tā, ka tā pieļauj miermīlīgu varas maiņu. To mēs nupat redzējām Austrālijā, kad vēlēšanās pirms pāris nedēļām no varas atvadījās koalīcija, kura bija valdījusi kopš 2013. gada.

Ja vēlēšanās zaudējušās partijas neatsakās no varas miermīlīgā veidā, tad jāsaprot, ka tajā valstī nav viss kārtībā ar demokrātiju.

Latvijā šogad 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Tāpat kā lielākā daļā citu valstu, piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta. Diemžēl, Latvijā demokrātijas izpratne nav tik liela, kā vēlams. Tautu var izkustināt tikai uz „lieliem“ jautājumiem, kā uz valodas referendumu, bet ikdienišķā likumdošana daudziem liekas neinteresanta.

Jāsaprot, ka Saeimas deputāti ir tie, kuri nosaka kā izdot valsts naudu; tie ieceļ prezidentu; tie apstiprina ministru prezidentu un ministrus; tie izstrādā un pieņem likumus, kuri ir būtiski mūsu labklājībai, un pat mūsu eksistencei.

Tas, ka Saeimas deputāti nav perfekti, un tāpēc nav par nevienu jābalso, ir arguments, kas nāk par labu tikai mūsu valsts ienaidniekiem, kuri centīsies ietekmēt vēlēšanas sev par labu.

Pirmsvēlēšanu periods ir tipiski tas laiks, kad partijas cenšas sevi izrādīt ar dažādiem „varoņdarbiem“, kuri ne vienmēr nāk par labu mūsu kopīgām interesēm.

Jāņem vērā, ka Latvija ir jau iesaistīta karā, kurā mūsu spēcīgie kaimiņi tagad regulāri piedraud pilnīgi noslaucīt mūsu valsti no zemes virsas. Lai „karstais“ karš paliktu ārpus mūsu robežām, mūsu deputātiem jārāda sevišķa gudrība.

Latviešiem ir liela pieredze ar bēgļu gaitām un piespiedu izsūtīšanu. Mums ir bijuši simtiem tūkstošu Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules karā bēgļu. Mūsu zemi ir šķērsojuši „atbrīvotāji“ viens pēc otra. Un katru reizi piespiedu kārtā esam izteikuši pateicību šiem viltus atbrīvotājiem.

Mūsu demokrātija un mūsu brīvība ir jāsargā. Tā nav perfekta, jo neviens nav perfekts. Vienīgā varas maiņa, ko turpmāk pieļausim ir mūsu pašu brīvi izvēlēta maiņa.

Sagaidām no deputātiem atbildīgu rīcību šajos bīstamos laikos. Un visi piedalīsimies vēlēšanās.

GN
2022. g. 1. jūnijā