„Iznomātā valstība“

Palielināt / Enlarge

Zigmunds Skujiņš. „Iznomātā valstība“. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

Ēriks Hānbergs grāmatas atvēršanā. FOTO Toms Norde.

Palielināt / Enlarge

Grāmatas redaktore Anita Mellupe. FOTO Toms Norde.

8. jūnijā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) kultūras telpā Tintnīca tika atklāta Zigmunda Skujiņa grāmata Iznomātā valstība, kurā apkopotas rakstnieka 21. gadsimta dienasgrāmatas, informēja RMM.

Kā norādīja izdevēji, Skujiņa piezīmju sakopojums un grāmata Iznomātā valstība ir loģisks turpinājums februārī, īsi pirms rakstnieka aiziešanas mūžībā, iznākušajai grāmatai Burti lido, domas skan – apjomā un saturā ļoti bagātai Zigmunda Skujiņa sarakstei ar vairāk nekā 50 kultūras cilvēkiem Latvijā un ārzemēs. Grāmatu maketus veidojusi Inese Gura.

„2020. gads iesākās ar ierobežojumiem un aizliegumiem. Ziņas reducējās uz saslimušo un mirušo skaitu. Es biju salikusi manuskriptu – tēva 21. gadsimta dienasgrāmatas, tas ir laiks „pēc Valdas“. Steidzami gribējās savest kārtībā tēva mantojumu, jo katra diena ikvienam no mums varēja izrādīties pēdējā... Šogad nolēmu nelielā skaitā eksemplāru viņa dienasgrāmatās rakstīto saglabāt un izdot par spīti tam, ka 2021. gada sākumā esmu uz lapiņas uzrakstījusi – tēva piezīmes netiks publiskotas, vismaz tā iesaka tie, kas tās nupat izlasījuši... Sev par attaisnojumu izvēlos viņa citātu: Svarīgi, lai mēs apzināmies, ka mums ir tiesības skatīties uz lietām ar savām acīm, diskutēt un brīvi izteikt savus uzskatus. Tagad vismaz viedokļi ir dažādi, un tas rosina dzīvību,“ par grāmatas tapšanu sacīja rakstnieka meita Inga Skujiņa.

„Grāmata „Iznomātā valstība“, kuras redaktore ir Skujiņa ģimenes uzticības persona Anita Mellupe, ir interesanta ar to, ka tajā runā cilvēks, kurš savā dzīvē izticis bez viedtālruņa, kurš īsti nesaprata, kas ir „sociālie tīkli“, kurš itin kā stāvēja atstatus no sabiedrības, kas, sasniedzot augstu temperatūru, vārījās un burbuļoja visā pasaulē. Rakstnieku konsultēja viņa sestais prāts un pieredze. Viņš piedzīvojis četru sistēmu nomaiņu – autoritārismu, fašismu, komunismu un autoritāru demokrātiju. Viņa diplomātijas un politkorektuma nenolīdzinātie spriedumi un konstatācijas bieži vien lidojuši pa priekšu smagnēji gausai oficiālai reakcijai, izraisot dusmas un klaigāšanu, tomēr pēc laika izrādoties pašsaprotami,“ norādīja RMM.

Skujiņa meita grāmatas atvēršanas pasākumā RMM pasniedza Gunāra Zemgala filmas Tauriņdeja uzņemšanas laikā 1971. gadā gleznotu tēva portretu, kā arī lugas Sveiks, mīļais Blaumani! manuskriptu un fotogrāfijas. Tāpat muzeja krājumos nonāks vairākas vērtīgas grāmatas ar Skujiņa ierakstiem, kā arī 2001. gada galda pāršķiramais kalendārs un romāns Miesas krāsas domino ar ierakstu meitai un znotam, kā arī Vārdošanas bloknots – valodniecības rēbusi un dīvainības, sinonīmi, vietvārdi un darinājumi. Arī vairākas rakstnieka personīgās lietas – dūraiņi un lietussargs. Dūraiņi ir kāda no sirdsdāvanām, ko rakstnieks saņēma no lasītājiem, bet lietussargs 1976. gadā iegādāts Londonā, ciemojoties pie rakstnieka Gunara Janovska.

Muzejā norādīja, ka Zigmundam Skujiņam veltītā kolekcija glabā gan autora personīgos dokumentus, fotogrāfijas, sarakstes, darbu manuskriptu, gan dažādas piezīmes un pavisam nedaudz piemiņas lietas.

LSM.lv Kultūras redakcija
Pirmpublicējums LSM.lv