Līgošana Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Līgošana Sidnejā. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Jāņa tēvs Jānis Čečiņš un Jāņa māte Ilona Brūvere. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Bērnu rotaļas. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas jauktais koris. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Tautas deju kopa „Jautrais pāris“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Līgošana Sidnejā. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Līgošana Sidnejā. FOTO Ojārs Greste.

Jāņi Sidnejā nosvinēti ar godu! Ļaušu citiem aprakstīt viņu iespaidus. Pats gan vēlos pateikties tiem daudzajiem darbiniekiem, kuri pielika roku, lai viss gludi noritētu. Neminēšu gan nevienu vārdā, jo tad, pilnīgi noteikti, kādu netīšām izlaidīšu.

Jau vismaz kādus 4-5 mēnešus pirms kāda lielāka sarīkojuma jāsāk plānot, ko, kad un kā rīkos. Te bija loma SLB valdei, kas palēnām sāka likt kopā agrāko pieredzi un jaunās idejas, ko vajadzētu darīt, un kurus cilvēkus un kuras organizācijas varētu aicināt to visu īstenot, jo mūsu Sidnejas Jāņi ir visas sabiedrības kopīgie svētki.

Jāņi nav iedomājami bez ēdiena un dzēriena, un Sidnejā vienmēr ir arī pilna programma. Jāuzrunā Jautrais pāris, sestdienas skola un koris. Tiem atkal jānodrošina, ka tajā datumā kritiskie dejotāji vai dziedātāji nesadomā laisties uz kalniem slēpot jeb uz Latviju svinēt Jāņus. Jāsāk mēģināt!

Dāmu kopa sasauc īpašu sēdi, lai pārrunātu, ko liks galdā un kurš to visu māk pagatavot. Ne katra dāma labprāt pavada vairākas stundas pie plīts, lai štovētu desmit, divdesmit vai vēl vairāk kilogramus skābu kāpostu! Un kas to zin, cik to Jāņa bērnu vispār atnāks! Tad vēl jāsarunā Jāņa siera sējējas un kūku cepējas!

Loterija vienmēr ir populāra, bet ja pirksim laimestus, tad atlikums būs mazāks. Jau laicīgi jāsāk lūgt cilvēkiem visu saziedot.

Jūnijs klāt, un namā smaržo dāmu kopas talkā saceptie pīrāgi. Vairāki simti! No kalniem tiek atvesta alus muca. Sāk krāties mantas loterijai. Jāsarunā vēl daži palīgi un palīdzes dažnedažādiem darbiņiem. Labsirdīgie neskopojas ziedot savu laiku.

Jāņi tepat ap stūri. Dažās stundās no nama priekšas pazūd krūmi, kas tikpat ātri atkal parādās kā meijas ap zāles sienām. Galdi un krēsli tiek ātri salikti, un tad jādodas uz mājām pašiem gatavoties Jāņiem.

Sestdien, jau neilgi pēc saullēkta, desmitiem dāmas virtuvē sāk cept un vārīt. Zālē tiek ienesti klēpjiem ziedu un zaļumu – gan galdu dekorēšanai, gan vainagu pīšanai. Stūrī aiz bāra sāk smaržot karstvīns. Ekrānos iekuras ugunskuri. Skan Jāņu dziesmas. Spiestuvē drukājas dziesmu lapiņas. No virtuves nes šķīvjus, paplātes, pannas un kastroļus. Jāņa bērni var nākt!

Un sanāca ar! Vairāk nekā trīs stundas turpat kā 200 Jāņa bērni ēda, dzēra, un mūziķu pavadīti dziedāja un danci veda. Bet dažas saimnieces, gādājot par viesu labklājību, gandrīz vai visus Jāņus pavadīja virtuvē!

Pēc brīža skaties – meitas jau vāc traukus un ved uz virtuvi mazgātāju komandai, puiši un vīri stiepj uz noliktavu krēslus un galdus, bērni pa vidu lielām slotām slauka grīdu, bet paši sīkākie lēkā pa lielo meiju kaudzi, kas tagad sakrauta zāles vidū.

Tā likās, ka tik tikko bija sākušies, nu Jāņi jau garām!

Bija jauki. Vēl jaukāk, jo tie bija visu kopīgi rīkoti. Paldies visiem darītājiem!

Jānis Čečiņš,
SLB priekšsēdis
Laikrakstam „Latvietis“