Viktors Mazalevskis mūžībā

Viktors Mazalevskis
14.07.1932. – 2.08.2022.

Palielināt / Enlarge

Sanākuši gan draugi, gan bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu pulks. FOTO A. Rudaks.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Andris Vārpiņš, Viktors Mazalevskis un Ilmārs Rudaks pie cūkas cepeša griešanas. FOTO Jānis Purvinskis.

Pēc garākas slimības uz mūžu aizvēra acis viens no rosīgākiem latviešiem Pertā Viktors Mazalevskis. Viktors bija dzimis 1932.g. Latvijā, Dagdas pag. Krāslavas apriņķī. Viņam bija divi brāļi un viena māsa (Jānis, Pēteris un Janīna). Tāpat kā mēs bēgļi, arī Mazalevsku ģimene 1944. g. gadā, glābdamies no komunisma terora, devās bēgļu gaitās un nonāca Vircburgas bēgļu nometnē Vācijā. 1949. g. visa ģimene pieteicās izceļot uz Austrāliju un ar kuģi Goya nonāca Austrālijas krastā, Fremantlē.

Tāpat kā liela daļa latviešu jauniešu, arī Viktors iesāka darbu Ford auto kompānijas, Ziemeļu Fremantles fabrikā. Šeit, Viktors būdams jauns un spēka gados, iesāka nodarboties ar sportu, iestājoties citu jauniešu komandā un spēlēja basketbolu. Vēlāk Viktors spēlēja arī biljardu un novusu DV klubā. Forda fabrikā viņš drīz apguva auto krāsotāja māku tik labi, ka jau varēja arī uzsākt pats savu auto krāsošanas darbnīcu. Mēs, Pertas latvieši, to drīz iepazinām, kad mums gadījās vajadzības mūsu auto krāsas pielabošanai. Viktors jo sevišķi bija pazīstams ar ļoti labo krāsas jaukšanu un otras krāsas pielīdzināšanu.

1958.g. Viktors devās laulībā ar jauku austrāliešu meiteni Valēriju Thomasu, ar kuru viņi audzināja divus dēlus un vienu meitu un vēlāk arī pienāca mazbērni. Cik liela ģimene bija pienākusi, mēs redzējām, kad atzīmējām Viktora 90. gadadienu.

Kā jau teicu, Viktors bija viens no čaklākajiem Pertas latviešu kopienas ļaudīm. Viņš bija pildījis vairākus amatus Pertas Latviešu katoļu biedrības valdē, jau no biedrības dibināšanas līdz tās likvidācijai, kad biedru skaits bija jau sarūcis pavisam mazs; tātad, visu Pertas Katoļu biedrības pastāvības laiku. Lai katoļu biedrībai rastu darbības ienākumus, Viktors iesāka pirkt un uz iesma cept veselu cūku, pie kuras cepeša tad tauta sanāca mieloties, par to samaksāt un pavadīt jauku, priecīgu vakaru latviešu pulkā cūku bērēs.

Pēc Katoļu biedrības likvidācijas, cūku bēres turpinājās Latviešu Centra ienākumu vajadzībām un tapa par vienu no populārākiem Pertas latviešu gadskārtējiem sarīkojumiem.

1953.g. Viktors iestājās DV organizācijā un ilgus gadus bija viens DV direktors Latviešu Centrā. Nemaz nemēģināšu minēt, cik gadus viņš bija arī mūsu Centra saimnieks un DV kluba un bāra pārzinis, un tai laikā tātad arī DV valdē. Par viņa ilggadējo darbu DV mērķu sekmēšanā DV Centrālā valde Viktoru 2003. g. apbalvoja ar DV augstāko atzinību – krūšu nozīmi Zeltā.

Nepietika ar to, ka viņš nu gandrīz visu savu laiku pavadīja Pertas latviešu kopienas darbos, Viktors daudzus gadus bija arī ļoti aktīvs Austrāliešu brīvmūrnieku organizācijas biedrs.

Tāpat, kā jau mums visiem, gadi sāk spiest muguru un visu nastu vairs nevar panest, jo veselība jūt, ka nasta nu ir par smagu. Tā Viktora veselība arī sāka stipri klibot un bija labu laiku jāpavada gan slimnīcā, gan jāveseļojas arī mājās. Tomēr vienam pa māju dzīvot nebija visai droši, un beidzot Viktors iegāja vecāku ļaužu mītnē, kur sāka justies itin labāk. Tā viņa ģimene nolēma viņam sarīkot 90. gadadienas svinības gan ģimenei, gan draugiem, viņam jau labi pazīstamajā DV klubā, Latviešu Centrā. Bija sanākuši gan draugi, gan bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu pulks, kur jauniešu klātbūtne Viktoram ļāva atkal justies jaunākam un možākam.

Par neiedomājamu pārsteigumu mums visiem, pēc divām nedēļām, saņēmām ziņu, ka Viktors ir pēkšņi aizsaukts tur augšā aiz zvaigznēm.

Viktora Mazalevska aiziešana mūžībā Pertas latviešu saimē atstās lielu, grūti aizpildāmu robu. Paldies, Viktor, par Tavu lielo uzupurēšanos Latvijas un latviešu labā. Par to Tev pertieši būs vienmēr pateicīgi.

Dusi saldi Dieva mierā!

Jānis Purvinskis