DVMN priekšsēža svētku uzruna

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Jānis Kārkliņš sniedz svētku runu. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanadžu Melburnas kopas vadītāja Koidula Nemiro un Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas priekšēdis Jānis Kārkliņš pie svētku kliņģera. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Svētku dalībnieki. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Svētku dalībnieki. FOTO Ilze Ābele.

Šodien mēs svinam Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas (DVMN) 73. darbības gadu. Daugavas Vanagu Melburnas nodaļu dibināja 1949. gada 29. jūlijā, kad Melburnā sanāca kopā pieci bijušie leģionāri: A. Lejiņš, Z. Liepiņš, V. Kalimants, J. Konderovskis un V. Rūniks. Pašlaik Melburnas nodaļa ir vecākā pastāvošā DV nodaļa Austrālijā.

Savos 73 darbības gados Melburnas nodaļa ir bijusi ļoti aktīva, un tai bijušas 14 dažādas sekcijas, ieskaitot Daugavas Vanadzes, DV jaunatnes kopa, dziesmu ansambļi, tautas deju kopas, teātra ansamblis, sporta kopas, ieskaitot šaušanas sekciju un novusa, šaha un zolītes klubus. Diemžēl, pašlaik aktīvas ir tikai divas sekcijas – novusa kopa un Daugavas Vanadzes.

Šodien Daugavas Vanadžu kopa svin 70. darbības gada jubileju, un tieši tamdēļ vēlos runāt tieši par vanadzēm. Kā visām nodaļām, Daugavas vanadzes ir bijušas visaktīvākā sekcija. Bez vanadzēm neticu, ka Melburnas nodaļa būtu pastāvējusi šos 73 gadus.

Daugavas vanadžu Melburnas kopa savos 70 pastāvēšanas gados ir tik daudz darījusi, ka īsā runā visu nav iespējams izstāstīt. Tāpēc šodien vairāk pieskaršos kopas dibināšanai un pirmajiem darbības gadiem. Pie Melburnas nodaļas dāmu kopa sāka darbību ar nodaļas dibināšanu 1949. gadā. Trīs gadus vēlāk tika nodibināta vanadžu kopa. Vanadžu kopa ir darbojusies nepārtraukti no dibināšanas 1952. gadā līdz šai dienai, un līdz ar to ir vecākā sekcija mūsu nodaļā.

1952. gada 22. jūlijā sanāca kopā septiņas DV Melburnas nodaļas dāmas, lai nodibinātu DV Melburnas nodaļas vanadžu kopu. Tās bija: E. Dīzenbaka, A. Draška, V. Lapiņa, Z. Bērziņa, A. Hammere, O. Jansone un A. Vērpele. Par pirmo kopas vadītāju tika ievēlēta E. Dīzenbaka. Sākuma gados vanadžu galvenais darbs bija palīdzot rīkot nodaļas sarīkojumus un vācot līdzekļus aprūpes darbam. Vanadzes sākuma gados arī vāca lietotas drēbes, kuras tika nosūtītas trūcīgiem leģionāriem Vācijā. Vanadzes arī apmeklēja slimos Daugavas Vanagus un citus tautiešus gan slimnīcas, gan mājās šeit Melburnā. Tika arī rīkoti biedru vakari, un vanadzes aktīvi strādāja pie jaunu biedru piesaistīšanas Daugavas Vanagu organizācijā. Vanadzes arī aktīvi sadarbojās ar citām organizācijām Melburnā, kā piemēram, ar Daugavas skolu, kam jau agros gados rīkoja Ziemassvētku eglīti un sagatavoja saldumu sainīšus, ar ko apdāvināja bērnus Ziemassvētkos. 1950. gadu vidū, kad latviešu sabiedrība Melburnā iegādājās savu namu, kā vanadzes, tā DV Melburnas nodaļa palīdzēja ar līdzekļu vākšanu.

Jau 1957. gadā vanadzes sāka savas sanāksmes noturēt jauniegādātā Latviešu namā, kur Daugavas vanagiem vēlākos gados tika atvēlēta sava telpa. Daugavas vanadzes un nodaļa savas sanāksmes un biedru un piemiņu vakarus turpināja noturēt Latviešu namā līdz 1970. gadu beigām, kad Daugavas Vanagi iegādājās paši savu namu Melburnā, kas atradās blakus Latviešu namam. Vanadzes arī ilgus gadus sadarbojās ar Latviešu nama kooperatīva valdi, rīkojot kopējus līdzekļu vākšanas sarīkojumus parādu nomaksāšanai un Nama uzturēšanai. Kad 1964. gadā tika atklāta Lielā zāle Latviešu namā, arī vanadzes bija klāt, un turpmāk vanadžu un nodaļas gada svētki tika rīkoti Latviešu nama Lielajā zālē. Kad tika iegādāta zeme Latviešu Ciema celšanai Dienvidwantirnā, Daugavas Vanadzes arī tur palīdzēja ar līdzekļu vākšanu un vēl joprojām palīdz ar ziedojumiem. Pašlaik arī regulārās Vanadžu sanāksmes notiek Latviešu Ciema sabiedriskajā namā.

Jau no sākuma gadiem Daugavas vanadzes daudz palīdzējušas ar aprūpi un tautiešu atbalstu ārpus jau minētā. Melburnas vanadžu kopa atbalstījusi, kā jau minēju, MLB Daugavas skolu, bet arī citas organizācijas, ieskaitot Annas Ziedares Vasaras Vidusskolu, Minsteres Latviešu ģimnāziju, Vītolu Fondu, kā arī Melburnas latviešu draudzes un latviešus, kuri cīnījušies ārpus Latvijas, ne vien pēdējos gados kā daļa no Latvijas armijas Afganistānā un Kosovo, bet vanadzes arī atbalstījušas latviešus, kuri cīnījušies Austrālijas armijā tādās zemēs kā Vjetnamā un Korejā.

Melburnas vanadzes arī aktīvi jau no sākuma gadiem piedalījušās kultūras laukā, dejojot DV tautas deju kopās un piedaloties Melburnas latviešu kultūras dzīvē, dziedot koros, piedaloties teātra un operešu ansambļos un darbojoties tēlotāju un lietišķās mākslas laukos. Vanadzēm šī kultūras dzīve iekšēji sākās jau 1962. gadā, kad vanadžu sarīkojumā pirmo reizi uzstājās vanadžu teātra grupa. Vēlāk pie DV Melburnas nodaļas arī tika nodibināts Daugavas Vanadžu dziesmu ansamblis.

Vanadzes arī aktīvi darbojās ar jauniešiem, mēģinot tos iesaistīt Daugavas Vanagu darbā. 1963. gadā Velta Liepiņa-Zaķe organizēja jauniešu nodarbības. No šīm nodarbībām tika dibināta DV Melburnas nodaļas jaunatnes kopa, kura ar īsu pārtraukumu 1970. gadu pirmajā pusē darbojās līdz 1990. gadu beigām. Bez šīs vanadžu darbības ar jauniešiem nezinu, vai nodaļas jaunatnes kopa būtu sākusi darbību, un bez vanadžu atbalsta neticu, ka jaunatnes kopa būtu pastāvējusi gandrīz 40 gadus.

Daugavas vanadžu Melburnas kopu ir savos 70 darbības gados vadījušas daudzas vanadzes. Šeit vēlos minēt tikai dažas, kuras man palikušas prātā. Lūdzu piedošanu tām vanadzēm, kuras es nepieminu. Visilgāk vanadžu kopu vadījušas Silvia Miglis, Marta Balode un Dzidra Grīnberga. Pirmos vanadžu kopas darbības gados kopas vadītājas bija E. Dīzenbaka, M. Balandiņa, K. Grīnberga, A. Vērpele, M. Bagun-Bērziņa, A. Kārkliņa, E. Cābule, E. Burkēviča, V. Liepiņa-Bērziņa. Pašreizējā kopas vadītāja ir Koidula Nemīro.

Daugavas Vanagu organizācija ir arī atcerējusies Melburnas vanadžu lielo darbu. Pirmais DV Austrālijā Atzinības raksts, kas tika piešķirts vanadzei, tika piešķirts melburnietei M. Balandiņai. Kopš tā laika ļoti daudzām Melburnas Daugavas vanadzēm ir piešķirti Daugavas Vanagu Austrālijā un Daugavas Vanagu Centrālās valdes Atzinības raksti, kā arī augstākais Daugavas Vanagu apbalvojums – krūšu nozīme zeltā. Anna Vērpele bija pirmā Melburnas vanadze, kurai piešķīra Daugavas Vanagu krūšu nozīmi zeltā.

Melburnas nodaļas vanadžu kopa arī aktīvi piedalās vispārējā Daugavas Vanagu dzīvē kā Austrālijā, tā visas pasaules Daugavas Vanagu organizācijas dzīvē. 1957. gadā Daugavas Vanagu Austrālijā valdē pirmo reizi darbojās vanadžu referente, vēlāk vanadžu nozares vadītāja. Tajā gadā DV Austrālijā valde bija Adelaidē, un pirmā referente bija V. Kalderovska. Kad 1960. gadā DV Austrālijā valde pārnāca uz Melburnu, par pirmo vanadžu referenti tika ievēlēta A. Kārkliņa. Par vanadžu referentēm vai vēlāk nozares vadītājām no Melburnas bijušas arī Dzidra Cekuliņa, Velta Liepiņa-Bērziņa, Silvia Miglis un vēl citas Melburnas vanadzes.

Visa DV Melburnas saime var būt lepna, ka par Daugavas vanadžu priekšnieci globālā apmērā arī bijusi Melburnas vanadze. Pirmā globālā Daugavas Vanadžu priekšniece, kura nebija no ziemeļu puslodes, bija Irēne Ziedare un pašreizējā DV priekšniece ir Ināra Sīkā. Kaut Ināra tagad ir Sidnejas nodaļas biedre, viņa dzima un uzauga Melburnā un ilgus gadus bija Melburnas nodaļas biedre un aktīva Melburnas Daugavas vanadze.

Daugavas vanadžu Melburnas kopa vēl joprojām turpina aktīvi darboties Koidulas Nemīro vadībā. Ir tik daudz, ko vēl varētu stāstīt, bet tad liekas šodienas sarīkojums nekad nebeigtos.

Apsveicu pašreizējo Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas vanadžu kopu, kopas valdi un tās vadītāju Koidulu Nemīro, kā arī visas iepriekšējās kopas vadītājas un vanadzes par lielo un pašaizliedzīgo darbu pēdējos 70 un vēl vairāk gadus un novēlu vēl ilgus gadus strādāt vanadžu un Daugavas Vanagu organizācijas labā. Bez Daugavas vanadžu lielā darba mūsu nodaļa noteikti nebūtu pastāvējusi visus šos 73 gadus.

Daugavas Vanagi, sasauksimies!

Jānis Kārkliņš,
DVMN priekšsēdis
Melburnā, 2022. gada 7. augustā