DV Pertas nodaļai 73 gadi

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Vanadzes bija atkal rūpējušās par mūsu ēstgribu. FOTO Jānis Purvinskis.

Svētdien, 21. augustā, Daugavas Vanagu Pertas nodaļa svinēja savu jau 73. dibināšanas atceri. Pēc ilgākas prombūtnes, sakarā ar vīrusa ierobežojumiem, atkal bijām sanākuši kopā. Bija prieks atkal redzēt pazīstamas sejas, kuras laika tecējumā jau gandrīz bija jāiepazīstinās par jaunu.

Ieejot mūsu vanagu klubā, vairāki ciemiņi bija ieradušies, un bija prieks redzēt, jo gan mums, tāpat kā arī citur gan Austrālijā, gan citur pasaulē, vīruss ir daudz valdījis par mūsu ciemošanos vai vispārējo ceļošanu ārpus savām mājām. Tagad varējām atkal pasēdēt draugu pulciņā un parunāt par to kā nu katram šai ačgārnā laikā ir gājis un kā esam to izturējuši. Jā visi esam gan palikuši vecāki, sirmāki un izcīnījušies ar dažādām kaitēm, bet skatiet, mēs tomēr šeit vēl esam klāt svinēt mūsu nodaļas dzimšanas dienu.

Tai pašā laikā man ienāca prātā, ka tieši šai laikā tagad ir arī cita ļoti svarīga diena – pirms 33 gadiem – 1991. g. 21. augustā bija mūsu Latvijas valsts otrā atdzimšana. Trīsdesmit trīs gadi no tā laika, kad mēs atkal varējām ceļot uz dzimteni, un nekāds krievs mūs nevar apturēt vai mums aizliegt savu zemi atkal redzēt, ieiet Latvijas mežā, klausīties putniņu dziesmās, lasīt sēnes un smaržīgās meža zemenītes, baudīt mūsu dzimtenes āres. Kad dibināja Pertas nodaļu, neviens taču vēl nezināja, kad un vai vispār vēl būs mūsu dzimtenei šāda otrā dzimšanas diena.

Un tomēr būsim par mūsu valsts un tautas brīvību allaž nomodā, jo krievs tomēr nav mainījies, ko viņš vēl šodien mums pierāda ar iekarošu un tautas iznīcināšanu Ukrainā, kas ir arī tuvu mūsu robežai.

Drīz Ilmārs mūs sveica šai gadadienā un aicināja uz svētku mielastu, par ko, kā jau parasti, arī vanadzes bija rūpējušās. Tā nu varējām šķīvi piekraut ar dažnedažādiem salātiem, sālītu gurķīti un pat rupjmaizīti. Bet tā kā mūsu krogus lete ir ciet, dzeramos šoreiz nesām paši no mājām. Toties arī to uz galdiem netrūka. Ja nu jau baudījuši daudz gadus, bet Anita mūs atkal pārsteidza ar skaistu, īsto latviešu dzimšanas dienas kliņģeri, par ko viņa pie mums jau paliek tīri slavena. Lielu lielais Tev, Anita, par to paldies.

Nu jau arī pēc mūsu parašas Vucēnu Jānis mūs atkal iepriecināja ar kompaktdisku par tiešiem notikumiem Latvijā un šoreiz ar skatiem par Rīgu ziemas laikā. Padies Tev, Jāni, par to!

DV Pertas nodaļa nu ir atkal vienu gadu vecāka, bet vēl turas un strādā savu darbu. Cik mūs būs nākamgad un cik gadus mēs vēl spēsim šo vezumu vilkt? Paldies visiem, kuri bija atnākuši kopā ar mums svinēt svētkus un cerēsim, ka arī nākamgad vēl būsiet ciemos pie mums.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“
2022.g. 21.augustā.