Vēstule Beļģijas Karalistes vēstniekam ANO Filipam Kridelkas kungam

PBLA

Augsti godājamam Beļģijas Karalistes vēstniekam ANO Filipam Kridelkas kungam (H.E. Mr. Philippe Kridelka)

Jūsu Ekselence, augsti godātais vēstnieka kungs!

Rakstām Jums saistībā ar pieminekli Latvijas stāvstrops brīvībai, kas Beļģijas pilsētā Zedelgemā tika atklāts 2018. gada 23. septembrī. Šis piemineklis ir veltīts Brīvībai – Latvijas brīvībai un tiem 12 tūkstošiem latviešu leģionāru, kas pēc Otrā pasaules kara nonāca sabiedroto gūstā un 1945./1946. gada ziemā tika ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē. Šāda pieminekļa izveide lielā mērā bija Zedelgemas pašvaldības ideja, un šī objekta izveides izmaksas EUR 100 000 apmērā uz pusēm sedza Zedelgemas pašvaldība un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, kas šos līdzekļus savāca ziedojumu veidā.

Nesen šis piemineklis tika demontēts, tāpēc rakstām Jums, lai rosinātu Jūsu atbalstu šī kļūdainā lēmuma pārskatīšanai, vienlaikus informējot Jūs par Latviešu Leģiona un Zedelgemas pieminekļa tapšanas vēsturi. Mēs esam pārliecināti, ka lēmums par pieminekļa demontāžu ir saistīts ar Latviešu leģiona vēstures nepārzināšanu un Austrumos no Latvijas mītošo mūsu valsts ienaidnieku izplatīto dezinformāciju.

Latviešu leģionāri vienīgi vēlējās cīnīties par Latvijas brīvību. Par to liecina viņu uzceltais Latvijas Brīvības pieminekļa atveidojums Zedelgemas gūstekņu nometnē, lai 1945. gada 18. novembrī svinīgi atzīmētu Latvijas Republikas proklamēšanu 1918. gadā. Latviešu leģionāri bija nevis kara noziedznieki, bet šī kara upuri. Viņu un viņu laika biedru liktenis ir neapskaužams. Tas atspoguļo viņu dzimtenes sarežģīto likteni. Otrā pasaules Latviju okupēja divas totalitāras varas. Staļina Padomju Savienība iebruka Latvijā 1940. gadā un paguva deportēt, spīdzināt un nogalināt desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. 1941. gada vasarā Latviju okupēja Hitlera Vācija un nekavējoties uzsāka Holokaustu, bet 1945. gadā Latviju atkal okupēja Staļina Sarkanarmija.

Abas okupācijas varas nelikumīgi mobilizēja latviešus savos bruņotajos spēkos. Vācija viņus iedalīja t.s. Latviešu SS brīvprātīgo leģionā, kaut arī viņi tika mobilizēti piespiedu kārtā, un par nepakļaušanos draudēja nāves sods. Stājoties dienestā, latviešu leģionāri deva vācu armijas vienību (Wehrmacht) zvērestu (ar papildinājumu, ka cīnīsies pret boļševismu, tātad PSRS) nevis SS spēku zvērestu. Pēc Otrā pasaules kara neviens latviešu leģionārs nav notiesāts nevienā likumīgā tiesā par kara noziegumiem, kas būtu izdarīti leģiona darbības kontekstā.

Zedelgemas latviešu kara gūstekņu skaits (12 000) bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā, tāpēc latviešu tēlnieks Kristaps Gulbis Zedelgemas pieminekļa idejai izvēlējās bišu saimes simbolu – bišu saime ir tauta, strops ir viņu valsts, bites ir miermīlīgas, tās pašas nevienam neuzbrūk, tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību. Piemineklis Latvijas stāvstrops brīvībai nekādi neglorificē nedz SS kopumā, nedz Waffen SS, un tajā nav lietoti politiski simboli.

Krievijas aktivitāšu dēļ 2020. gada beigās franču valodīgo valoņu medijos sākās kampaņa pret šo pieminekli, cenšoties tam piedēvēt nacistu un holokausta noziedznieku slavināšanu. Pilnīgi noteikti nav nekāda pamata apgalvojumiem, ka Zedelgemas latviešu gūstekņi kā kopums būtu saistīti ar kara vai genocīda noziegumiem. Tādēļ bija liels sarūgtinājums uzzināt, ka 2022. gada 31. maijā Zedelgemas pašvaldība bez saskaņošanas ar pieminekļa autoru Kristapu Gulbi un pašvaldības partneriem Latvijā – Latvijas Okupācijas muzeja biedrību un pašu muzeju, pieminekli novāca un ievietoja noliktavā Zedelgemas pilsētā.

Bēdīgi, ka šāda Zedelgemas pašvaldības vienpusēji voluntāra rīcība – pieminekļa demontāža – tieši seko Krievijas propagandas izplatītajiem aplamajiem priekšstatiem par nacistu un holokausta noziedznieku slavināšanu šai piemineklī, un tas noticis laikā, kad Krievija, apvainojot ukraiņus nacismā, ved brutālu karu pret Ukrainas valsti un iedzīvotājiem. Šāda Zedelgemas pašvaldības rīcība klaji noliedz visas Latvijas tautas vēsturisko atmiņu un vēršas pret pašu brīvības jēdzienu, ko piemineklis simbolizē.

Mēs aicinām Beļģijas tautu, sabiedrību un Zedelgemas pašvaldību pārskatīt šo vienpusējo lēmumu par pieminekļa Latvijas stāvstrops brīvībai demontāžu.

Būsim ļoti pateicīgi par Jūsu atbildi, vēstnieka kungs,

patiesā cieņā, visas latviešu organizētās sabiedrības pasaulē vārdā –

Pēteris Blumbergs,
Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis

Pievienots izvilkums no 2017. gada līguma starp Latvijas Okupācijas muzeja biedrību/Latvijas Okupācijas muzeju un Zedelgemas pašvaldību: „2. pants. – Piemineklim simboliski jāattēlo brīvības jēdziens un jāatgādina par latviešu (baltiešu) karagūstekņiem, kuri bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945.-1946. gadā, kā arī vēsturiskās Zedelgemas un Latvijas saites, kas izveidojušās no šīs pēckara epizodes. Piemineklim arī jāatsaucas uz Latvijas Brīvības pieminekļa maketu, ko latviešu kara gūstekņi izveidoja Zedelgemas kara gūstekņu nometnē 1945. gada novembrī.“ ■