Adelaidē atzīmē LU 103. dibināšanas gadu

Palielināt / Enlarge

Tamāra Līduma referē par Dziesmu un deju svētkiem. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma dalībnieki klausās Tamāras Līdumas referātu. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Referentes. No kreisās: Astra Kronīte, Tamāra Līduma. FOTO Pēteris Strazds.

Tālavas mazajā zālē, 9. oktobra pēcpusdienā, Adelaides akadēmiskā saime un viesi atzīmēja Latvijas Universitātes (LU) 103. dibināšanas gadu.

Šogad Studenšu korporācija Dzintra bija atbildīgā organizētāja un arī referentes bija no šīs korporācijas: Tamāra Līduma un Astra Kronīte. Abas svētku runātājas sniedza ieskatus, katra no sava viedokļa, gan vēsturisku, gan no pieredzes, par latviešu tautai ļoti īpašu un svarīgu fenomenu – par Vispārējiem Dziesmu un Deju Svētkiem.

Tamāra Līduma ir jauna fizioterapeite, kura iecer attīstīt savu karjeru, specializējoties sportistu un sporta komandu aprūpē. Viņa ir aktīva latviešu sabiedrības locekle, un kopā ar brāli Mārtiņu vadīs 37. Austrālijas Jaunatnes Dienas šī gada beigās Adelaidē. Tamāra sniedza ļoti interesantu un daudzpusīgu pārskatu par Dziesmu Svētku attīstību Latvijā, no iesākumiem, kad 19. gs. beigās sākās saucamie pagastu dziedāšanas svētki, līdz Dziesmu Svētku pilnveidošanai. Tagad oriģināliem kora koncertiem pievienoti ir deju lieluzvedumi, kā arī Skolu jaunatnes dziesmu svētki. Tamāra 2018. gadā dejoja Deju lieluzvedumā ar Austrālijas Jūrmalniekiem un nākamgad cer piedalīties XVII Dziesmu Svētkos.

Astra Kronīte, turpretī, dalījās ar savu Dziesmu Svētku pieredzi, kuros viņa piedalījusies gan kā dziedātāja (1990) gan kā virsdiriģente (1993). Viņa raksturoja abus šos Svētkus kā vēsturiski ļoti nozīmīgus, jo 1990. gads vēl bija pārejas laiks, bet Latvija vēl nebija atbrīvojusies no Padomju varas. Tie bija pirmie Dziesmu Svētki, kuros varēja piedalīties ārpus Latvijas dzīvojošie tautieši. Gan rīkotāji, gan dalībnieki bija ļoti drošsirdīgi repertuāra izvēlē, gan simbolikā. Ļoti aizkustināja atmiņas par tautas sanākšanu kopā, sasaukdamies ar zvaniņiem un stabulēm.

1993. gadā Dziesmu Svētku iestādījumam svinēja 120 gadus. Nākamgad, 2023. gadā, atzīmēs Dziesmu Svētkiem 150 gadus. Arī, lai atzīmētu 30 gadus, kopš viņa vadīja 25 dalībnieku kontingentu no Austrālijas, un pati bija aicināta pārstāvēt Austrālijas kopienu kā virsdiriģente, Astra cer nākamgad apciemot Latviju un pārdzīvot Svētkus, šoreiz gan skatītājos.

Abas referentes uzsvēra Dziesmu Svētku plašāku nozīmi, iemiesojot nacionālo pašapziņu un identitāti. „Sevišķi mūsu dziesmu svētkiem bijis liels vēsturisks uzdevums: modināt snaudošo tautas pašapziņu, radīt ticību uz kopdarba spēku un panākumiem, sargāt un vairot tautas garamantu un īpatnības.“ (Prof. Jāzeps Vītols) „Tāpēc dziesmu svētki nav tikai dziedāšanas svētki. Sājos svin Dziesmas, Kultūras, Gaismas uzvaru pār Tumsu. Radošā principa uzvaru pār destruktīvo. Priecājas par vishumānāko cīņas ieroci pasaulē – par Dziesmu.“ (Māra Zālīte)

Astra vēl papildināja savu runu, pastāstot par Dziesmu Svētku tehnisko uzbūvi un loģistiku, kas balstās uz visas sabiedrības iesaisti, sākot ar mūzikas un deju skolām, mazpilsētu un pašvaldību atbalstītiem pašdarbības ansambļiem un daudz vēl citām speciālām padomēm, kas 5 gadu laikā izstrādā gan repertuārus, skates un tieši praktiskās lietas kad Rīgā sabrauc vairāki desmit tūkstoši dalībnieku un skatītāju.

Sarīkojumu kuplināja Adelaides koklētāju ansamblis Ausma ar trīs skanīgiem tautas dziesmu aranžējumiem. Pēc Gaudeamus, sekoja saviesīga pēcpusdiena.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2022. g. 16. oktobrī.