Melburnā tagad kalpo mācītāja Helga

Palielināt / Enlarge

Mācītāja Helga Jansone pēc 11. decembra dievkalpojuma. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Mācītāja Helga Jansone sveic 11. decembra dievkalpojumā Svēto rakstu lasītāju Gustavu Kaivu. FOTO Ojārs Greste.

Melburnas latviešu evanģēliski luteriskā draudze jau vairākus gadus darbojās bez savu, uz vietas dzīvojoša mācītāja.

Kad pirms gadiem parādījās vakance šim amatam, draudze tajā laikā lēma, ka draudzes dzīves aktivitāšu samazinājuma, kā arī piemērotu kandidātu trūkuma dēļ mēs turpināsim darbību, atalgojot viesu garīdzniekus, lai pildīt mūsu draudzes garīgo apkalpi dievkalpojuma ziņā.

Šī pieeja no sākuma labi darbojās, atļaujot mūsu draudzei pieejamību vairākiem spējīgiem un pretimnākošiem garīdzniekiem, kas bija ar mieru pie mums viesoties un sniegt regulārus (arī ja retāk) dievkalpojumus.

Bet, kā jau tautā saka: „Cilvēks domā, Dievs dara…“, un mūs visus piemeklēja Covid-19, kuru ierobežojumu dēļ, īpaši šeit Melburnā, mūsu dievkalpojuma plānu nevarēja vairs sekmīgi izpildīt.

Šie laiki arī pierādīja, cik svarīgi ir uz vietas dzīvojošs garīdznieks, it īpaši vajadzības gadījumos.

Kad Covid ierobežojumi samazinājās, Dievs turpināja darīt un iepazīstināja mūsu draudzi ar mācītāju Helgu Jansoni.

Es saku iepazīstināja, bet izrādās, ka Helga jau bija mūsu draudzei senāk pazīstama. Kā bērns, Helga kopā ar savu māsu bija mērojušas ceļu no savas dzimtās Adelaides, lai būtu nometnieces vairākās mūsu draudzes rīkotās Sprīdīšu bērnu nometnēs.

Starplaikā daudz kas bija mainījies Helgas dzīvē, ieskaitot pāri par trīsdesmit gadiem nodzīvoti Amerikas Savienotās Valstīs, ordinēšana par mācītāju un ilggadīga kalpošana baznīcai – atsevišķās draudzēs, kā arī luterāņu baznīcai Amerikā.

Tāpēc Melburnas draudze bija ļoti iepriecināti uzzināt, ka mācītāja Helga varētu būt atvērta iespējai pārvākties uz dzīvi atpakaļ Austrālijā.

Un tā tas arī tagad ir noticis!

Šī gada oktobra beigās mācītāja Helga ieradās pie mums Melburnā un ar pilnu sparu ir iesākusi iepazīties no jauna ar mūsu draudzi, mūsu latviešu sabiedrību un apstākļiem.

Ja šie pirmie pāris mēneši ir ceļa zīme uz nākotni, tad priecājamies par mācītājas Helgas sparu, gatavību iesaistīties un pozitīvu spēku mūsu sabiedrībā.

Šajos laikos, kad mūsu vispārējā vietējā latviešu sabiedrība turpina mainīties, īpašu prieku sagādā tas, ka pie mums ir ieradusies mācītāja, kura ir atvērta plašākai sadarbībai starp mūsu organizācijām un indivīdiem.

Agrākajos trimdas gados baznīcas draudzes sniedza īpašus sabiedrības saliedēšanas punktus, un tās ir devušas iespēju izaugt daudz no mūsu sabiedrības organizācijām.

Sākuma gadu trimdinieki, kas Austrālijā ieradās bēgļu gaitās kā jauni cilvēki vai bērni, arvien vairāk šajās dienās bauda savu labi nopelnīto atvaļinājumu no sabiedriskā darba.

Lielāko tiesu mūsu šodienas aktīvie sabiedriskie darbinieki ir vai nu dzimuši ārpus Latvijas, vai kaut cik nesenāki ieradušies šeit Austrālijā.

Laiki mainās, un mums tiem jāmainās līdzi.

Tomēr pieprasījums mūsu sabiedrībai vēl ir un būs pēc latviešu kultūras, valodas, sapratnes un garīga atbalsta.

Varbūt ir atkal laiks pienācis mūsu draudzei, kā vienai no mūsu sabiedrības tradicionālajām stūrakmens organizācijām palīdzēt saliedēt visus šeit dzīvojošos latviešus.

Mēs visi esam daļa no plašākās vietējās latviešu sabiedrības. Laipni lūdzam visus uz mūsu baznīcu, lai ņemt līdzdalību, kā nu kuram piemērots.

Ne tik vien Dievs mūs visus vieno, bet latvietība arī.

Pēteris Saulītis,
Melburnas Latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks
Laikrakstam „Latvietis“