Dziesma vieno, dziesma ceļ

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS ar diriģentu Intu Teterovski (no labās). FOTO Liena Sveile.

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS. FOTO Liena Sveile.

Rīts ataust saulains. Pēc lielajiem lietiem, kas mūs mērcējuši mēnešiem ilgi, diena šķiet kā Dieva dāvana.

Ir svētdiena, šī gada 8. janvāris. Sidnejas un tuvākās apkārtnes latvieši un latviešu draugi pošas uz Rīgas jauniešu kora BALSIS garīgo koncertu. Koncerts noris Sv. Jāņa baznīcā Hombušā (Homebush). Ieejot pagalmā, priekšā jau burzma. Dievnams pats – cienīgi pilns. Pie ieejas pret ziedojumu saņemam īpašu kora pastkartīti ar kāda korista rakstītu sveicienu un parakstu. Žests tuvina. Paldies.

Mūs, klausītājus, ir pulcinājusi ne tikai vēlme būt klāt, bet arī prieks un lepnums par kora panākumiem. Kora slava ir izgājusi pa visu pasauli no Rīgas līdz Pekinai. Kur vien koris ir dziedājis, tur plūcis laurus. Pašu mājās BALSIS figurē kā pastāvīgs laureāts LV koru skatēs. Par kora daudzināto plašo repertuāru šodien pārliecināmies paši. Kaut pārsvarā atskan latviešu komponistu darbi, tiem blakus skan arī cittautu dziesmas ar cittautu vārdiem. Ir arī dziesma (vokalīze) bez vārdiem.

Vērojam kora ienākšanu dievnamā. Iepretim vakardienas peldkostīmiem un šortiem – tērps, ko prasīja operas Saule un Jūra (Sun and Sea) uzvedums Sidnejas Festivāla ietvaros – šodien, koristi ir savos tušēti sārtajos un tumši pelēkajos koncerttērpos. Paskats skaists. Koncerta mājīgo gaisotni jau no paša sākuma veido diriģents Ints Teterovskis, pats pieteikdams programmu gan latviski, gan angliski. Tā visi – latvieši un latviešu draugi – kļūstam par vienlīdzīgiem koncerta apmeklētājiem.

Pirmā dziesma – ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova (Valentin Silvestrov) Klusa nakts ir veltīta Ukrainai. Virs kora liegās bezvārdu dūkšanas kā zieds atveras Kamillas Siliņas dzidrā soprāna dziedājums. Noskaņa meditatīva. Liek aizdomāties līdz baltajiem sniega klajiem, ko kapā un vanda kāpurķēdes un kara zābaki. Ar pirmo dziesmu esam kora varā.

Seko Pētera Vaska Klusuma augļi (Fruit of Silence) ar Mātes Terēzes vārdiem. Pavada koncertmeistare Ieva Dzērve. Saista dziesmas mērītais, pilnskanīgais skaņas pieaugums. Taču izpildījuma pēdējais vārds pieder klavierpavadījuma varenajiem akordiem. (To saku ar labsirdīgu smaidu. Nebija sacensība.)

Pētera Butāna Lux aeterna (Mūžīgā gaisma) izpildījumā koris sadalās divās daļās, daļām dziedot vienai pret otru. Solo partiju veic Kamilla Siliņa. Kora izcili kontrolētā dinamika izpaužas skaņas bagātajos kontrastos.

Mazu, meditatīvu atelpu sniedz korista un ērģelnieka Rūdolfa Matīsa Stikuta klusinātos toņos atskaņotā Lūgšana Notre-Dame katedrālei (Prière à Notre-Dame) no Leona Bēlmaņa (Léon Boëlmann) Gotiskās svītas (Suite Gothique).

Kā mirklis, kas lauž klusumu, seko īslandieša Olafura Arnalda (Olafur Arnald) dziesma Pārejošs (Momentary).

Tad, Ērika Ešenvalda Zvaigznes (Stars) ar Sāras Tīsdeilas (Sarah Teasdale) vārdiem. Dziesma mums pazīstama. Virs zvaigžņu mirgas, ko skaņās attēlo glāžu mūzika, atskan kora dzidrais dziedājums. Dziesmu saņemam ar jūsmīgiem aplausiem. Taču programmas zenīts vēl priekšā.

Igauņu komponista Perta Ūsberga (Pärt Uusberg) dziesma Ohtul nes mūsdienu zīmogu. Ieskaņota Kovidlaikā kā atsevišķu koristu solo dziedājumi, dziesmas samontētais rezultāts ir šodien skatāms video izstādē LV vēstniecībā Kanberā. Šķiet, latviešu dziesmas gars nav apspiežams. Dziesma skan kā stāstījums, bet par ko, palieku neziņā. Jāmācas igauniski.

Seko norvēģu šūpuļdziesma Gjedines bådnlåt, ko sensenos laikos Norvēģijas kalnos dziedājusi kāda māmuļa. 19. gadsimtenī dziesmu pierakstījis komponists Edvards Grīgs (Grieg). Tā, caur dažādiem laikiem un apdarēm dziesma nonākusi līdz mūsdienām. Izpildījumā klausoties, nav šaubu, ka skumjais, liegi dziestošais dziedājums ar Amandas Gruško solo ir atvilinājis miedziņu. Dziesmu sveicam ar ilgstošiem aplausiem.

Nākošo priekšnesumu – divas solo dziesmas – sniedz baritons Nauris Indzeris. Pirmā, Riharda Dubras Beata es, Virgo Maria atklāj balss maigo tembru; otrā – Romāna Grantovska Svētī Kungs – tās spēku pārliecinoši sirsnīgā lūgumā. Abas dziesmas pavada koncertmeistare Ieva Dzērve. Diriģents Ints piezīmē, ka pēc koncerta Nauris Indzeris dosies uz Vasaras vidusskolu Dzintaros, lai arī tur pieliktu savu roku. Priecājamies un vēlam veiksmi.

Seko folkloras grupas Iļģi „radītā“ tautas dziesma Labvakari, rudzu lauki (Māris Muktupāvels) Emīla Rusova apdarē. Solo partijas veic Santa Svara un Krista Saprovska. Patīk dziesmas bagātais atskaņojums. Sveicam ar aplausiem.

Programma tuvojas beigām. Atskan Ādolfa Ābeles Lūgšana: Nāc, Jēzu, Tu par palīgu (Visvaldis Sanders). Ilgstošie aplausi liecina, ka izpildījums nesis mūs lūgšanai līdzi.

Kā sveiciens šī gada Dziesmu svētku 150 gadu jubilejai atskan Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs no latviešiem dziļi nozīmīgās kantātes Dievs, Tava zeme deg (Andrejs Eglītis). Diriģents Ints dalās atmiņās par emocionālo pārdzīvojumu, ko sagādājusi uzstāšanās Sv. Ģertrūdes baznīcā, kur ne tik senā pagātnē, pret lielgabalu dunoņu pirmo reizi atskanēja Garūtas kantāte.

Mūsu emocionālais pārdzīvojums, kas pamazām briedis programmas gaitā, zenītu sasniedz Imanta Kalniņa Lūgšanā (Kamēr vēl dreb), Knuta Skujenieka vārdiem. Varenais kāpinājums – crescendo – visas dziesmas garumā paceļ mūs, vienus un vienotus tur, kur sastopas cilvēces ilgas, sapņi un cerības. Ja ne mani vārdi, tad aplausu vētra, kas seko, to apliecina. Lūgšanas priekšnesumā klaviepavadījums neņem otro vietu. Izpildījuma varenībā tas stāv blakus dziesmai.

Šobrīd vajadzīgo atslābumu sagādā pēdējā dziesma. To ievadot, diriģents Ints pastāsta par kora līdzdalību projektā, kā mērķis ir padarīt mūziku, īpaši dziesmas, pieejamas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Tiek veidotas tēlotās dziesmas, kur pavadošie žesti un kustības palīdz izprast dziesmas jēgu. Sacīts, darīts. Diriģentam Intam stājoties kora ierindā, atskan dziesma Guli, guli, mazais šmuli. Ar ausīm klausāmies, bet acīm vērojam, kā mazais cilvēciņš ar netīru mutīti saliek rociņas kā pagalvi aiz auss un dodas saldā miedziņā. Ar smaidu un aplausiem sveicam dziesmu, sveicam projektu.

Nobeigumā diriģents Ints izsaka kora pateicību visiem, kas palīdzējuši šim koncertam īstenoties: galvenai organizētājai Ilonai Brūverei, Sidnejas latviešu biedrībai, Sv. Jāņa draudzei un mācītājam Kolvinam Makfersonam (Colvin MacPherson) un daudzajiem naktsmāju devējiem.

Koncerts ir beidzies. Ar vieglu soli un jūsmas pilnu sirdi dodamies mājup.

Paldies korim BALSIS par šo dvēseles mielastu.

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“