|
|
Laiks Latvijā: |
Nu tad beidzot!
2023. gada 3x3 saiets Austrālijā – „Dzintarkrasts“
Laikraksts Latvietis Nr. 737, 2023. g. 31. janv.
Ingrīda Biezaite -
Ieteikt draugiem.lv
3x3 saime. FOTO Pēteris Strazds.
Ratiņš. FOTO Pēteris Strazds.
Rotu kalšanas nodarbības dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.
Julgī Stalte ar trīsreiztrīsniekiem pie jūras. FOTO Pēteris Strazds.
3x3 saime ar vainagiem. FOTO Pēteris Strazds.
Zolītes kausa ieguvējs Andis Bērziņš ar kausu; no kreisās – Uldis Ozoliņš. FOTO Pēteris Strazds.
Pēc trīs gadu pārtraukuma varējām pulcēties 3x3 saietā!!!
Šoreiz gads varēja sākties, kā iepriekš plānots, bez pēdējā brīža pārsteigumiem. 3x3 tiešām notika pašā gada sākumā no 2-7. janvārim!
Tas bija skaistā vietā – Adare, Viktorharborā (Victor Harbor), un to vadīt bija izlēmušas uzņēmīgās un, tā vien liekas, nenogurdināmās – Mārīte Rumpe un Dace Freija ar savu lielo atbalstītāju pulku. Šī gada tēma 3x3 saietam bija Dzintarkrasts.
Es gada garumā sekoju līdzi 3x3 sagatavotajiem rakstiem, lai uzzinātu, kas tad notiks šajā saietā, un jāsaka, ka viss, kas bija apsolīts, notika un bija daudz vairāk! Saieta vadītājas turpināja katru dienu un vakaru pārsteigt ar jauniem, ļoti interesanti sagatavotiem priekšnesumiem un jauniem cilvēkiem, kas deva jaunu iedvesmu latvietībai, katru dienu pievienojoties mūsu pulkam...
Nodarbības
Rīta ievirzēs varēja klausīties aizraujošus pieredzes stāstus – Kristī Biezaite dalījās iegūtajās zināšanās dziju vērpšanā, krāsošanā. Rādīja skaistus darinājumus no pašas vērptas, vēlāk dabīgos materiālos un neparastos kodinātājos, nokrāsotās vilnas dzijas. Šalles un apmetņi bija ne vien skaisti, bet arī labi sildīja.
Andris Rūtiņš vairākus rītus stāstīja un rādīja latviskās rotas dažādos laika lokos. Skaidroja to nozīmi un aizskāra arī sāpīgu tēmu – kā tās tiek, nevienam neredzot, izraktas un diemžēl ne vienmēr nonāk muzeju plauktos...
Etnomūziķi Ēriks Zeps un Julgī Stalte bija sagatavojuši stāstus un ierakstītus video par savu ceļojumu Sibīrijā, par tur dzīvojošajiem latviešiem. Un vēl vienu stāstu ar nosaukumu Kultūras cepiens, kurā visi kopīgi spriedām par šodienas tik ļoti dažādajiem folkloras paveidiem Latvijā.
Rīta ievirzēs varēja aust prievītes un jostas kopā ar Ivetu Leitasi, šūt tautiskas somiņas ar Vizmu Boag, apgūt koklēšanu ar Pēteri Strazdu, vai piedalīties diskusijās par politiku Latvijā kopā ar Uldi Ozoliņu.
Tie, kuri vēlējās, Andra Rūtiņa vadībā, varēja izgatavot dažādas skaistas rotas.
Citi izvēlējās palīdzēt Dacei, kura vadīja bērnu nodarbības. Tas nebija viegls uzdevums, jo bērni šoreiz saietā bija kuplā skaitā – 28! Kārtības labad var teikt, ka bija 26 bērni, kurus nodarbināt, un 2 bēbīši, kuri dzīvojās pa mammas un tēta klēpjiem.
Tad nu mazie kopā ar lielajiem pārmaiņus – līmēja, zīmēja, krāsoja. Gatavoja priekšnesumu un tērpus noslēguma vakara izrādei. Un tad, kad pievienojās Ēriks vai Julgī, sākās liela jautrība un troksnis, jo bērni kopā ar lielajiem devās dančos un rotaļās.
Izmantojot to, ka atradāmies tuvu pie jūras, tad pāris reizes bērni kopā ar vairākiem vecākiem devās pastaigā uz jūru. Liekas, ka šī nodarbe visiem bērniem bija īpaši mīļa.
Vienu dienu pie bērniem ieradās saieta dalībnieks Juris Skābe, lai mācītu siet jūrnieka mezglus. Juris stāstīja un rādīja siešanas prasmes, tikmēr mums, bērnu vecākiem, bija jāpietur baļķi, ap kuriem bērni sēja mezglus. Cik dziļi simboliski tas likās. Te nu tas ir 3x3 – būt kopā, palīdzēt, nodot savas prasmes – sadarboties trijās paaudzēs!
Bija dienas un stundas, kad bērniem dažādas zināšanas apgūt palīdzēja skolotājas Kristi Biezaite, Sandra Lange ar māsu Silviju un Daci Anstrati (no Latvijas). Paldies visiem palīgiem!
Vēl viens negaidīts pārsteigums!
Vienu no dienām pie saieta dalībniekiem ieradās rakstniece Baņuta Rubess. Viņa pastāstīja sava tēva biogrāfiju, kura nu ir apkopota grāmatā, un vēlāk ar dažādu uzdevumu palīdzību, sanākušos iedvesmoja tam, ka ikviens var būt rakstnieks.
Julgī un Ēriks katru pēcpusdienu vadīja folkloras un muzicēšanas nodarbības. Tās bija saturiski ļoti bagātas pēcpusdienas un piesaistīja ļoti daudz interesentus.
Bija tādi dalībnieki, kuri izmantoja laiku, lai mācītos latviešu valodu skolotājas Ivetas Leitases vadībā. Tā, ka katrs izmantoja šīs dažas dienas, lai kaut ko iegūtu gan sirdij, gan prātam.
Kāda tur vakara nīkšana?
Domātu, ka pēc vakariņām kāds paliktu noguris, vai slinks, bet nē! Īstā rosība sākās tikai tad. Katrs no vakariem bija aizpildīts un ļoti piesātināts. Pirmajā vakarā pēc iepazīšanās sekoja galda spēles. Daudzas no tām bija atceļojušas no Latvijas. Cik gan tās bija dažādas un aizrautīgas! Mainot galdus un spēlētājus, tas bija lielisks veids, kā visiem iepazīties un pasmieties.
Nākamais vakars bija danču vakars. Julgī un Ēriks paspēja ne vien spēlēt uz dažādiem mūzikas instrumentiem, dziedāt līdzi, bet vēl arī ierādīt deju soļus. Nu šajā danču vakarā, ja nu kāds neatradās uz danču plača, tad sēžot un visā noraugoties, kājas cilājās līdzi taktij.
Trešajā vakarā visiem dalībniekiem bija jādodas šķēršļu gājienā, kuru ar saviem palīgiem bija sagatavojuši Rudīte un Andis Bērziņi. Dalībnieki bija sadalīti grupās, un katras komandas kapteinim bija jāsameklē savi dalībnieki, lai vēlāk kopā dotos atrisināt ne vien fizisku uzdevumu, bet arī prāta.
Iepriekš apdzīvotā 3x3 teritorija pēkšņi paplašinājās. Lai izstaigātu takas, kurām varēja sekot pēc īpaši noslēptām un norādītām zīmēm, nonācām pie zvejnieka, kuram bija jāpalīdz sasmelt ūdeni, pie dāmām, kuras andelēja dzintarus, pie vecas māmuļas, kura lika mest bumbas spainī un beigās pie stingras skolotājas.
Un katra komandas dalībnieka zināšanas vai prasmes lieti noderēja. Lai gan cīņa bija spraiga, šajā vakarā visas komandas bija uzvarējušas, un balvā visi saņēma medus lācīšu konfektes!
Vēl par Puduriem
Tā vien likās, ka šis 3x3 saiets ir nogrāvis visas sienas starp Latviju un Austrāliju, starp vasaru un ziemu, bet tajā pat laikā atstājis pašu svarīgāko – cilvēciskas attiecības ģimenē, vairākās paaudzēs. Sievišķo un vīrišķo enerģiju. Un tam beidzot ir laiks.
Lielisks risinājums bija, kad meitas, mātes un vecmammas palika ar Julgī, kad viņa spēlēja kokli un dziedāja dziesmas par māsām – tādas, kurām visas varēja dziedāt līdzi un vienlaicīgi visas darināt rotas no pašu izvēlētām krāsām un tekstūrām.
Vīri un puiši devās spārdīt bumbu – cīņa bijusi sīva, tad kad spēlē tēvi pret dēliem. Kurš šajā spēlē uzvarēja – par to vēsture klusē.
Liekas, ka viss saiets kā ar tādiem neredzamiem pavedieniem vienoja un veda uz galveno vakaru – Jūras daudzinājumu. Pa dienu meitas un sievas pina vainagus, un vīrieši tikmēr Ērika vadībā gatavoja lāpas un vēlāk apguva prasmes, kā ar tām darboties, ja tās būtu iedegtas. Neskatoties uz neganto vēju, dalībnieki – vieni skaisti, citi silti ģērbušies mūzikas un dziesmu pavadīti devās pie jūras, lai veidotu rituālu Jūras daudzinājums.
To visu dokumentēja „Tauriķa“ redakcijā...
Kā jau tas ir pierasts 3x3 saietos, printeris niķojas. Arī šoreiz nebija citādāk. Lai arī ar dažādiem piedzīvojumiem, katru rītu Tauriķis bija gatavs. Aija Vindsora (Windsor) bija uzņēmusies šo grūto darbu, un kā čakls, nemanāms un vienmēr smaidīgs darba rūķis lika to kopā. Katru rītu avīžu lapās bija daudz skaistas, stāstošas bildes par iepriekšējā dienā notikušo.
Daži vārdi par zolīti
Šogad zolītes spēlētāji bija vien trīs. Bija tādi, kuri pieteicās, bet vēlāk no saraksta sevi izsvītroja. Vai zuda pārliecības par savām spēlēšanas prasmēm? Nu, lai vai kā, bet Juris Skābe uzņēmās šo lietu labot, un turpat uz karstām pēdām izveidoja Zolītes mācību grupiņu, lai nākamā gadā būtu kārtīgs Zolītes turnīrs. Svarīgi piebilst, ka šogad ceļojošo kausu uz mājām aizveda Andis Bērziņš!
Māju sajūta
Visi saieta dalībnieki mierīgi varēja izbaudīt 3x3 jauko gaisotni, jo nebija nekādas citas rūpes. Par ēdināšanu rūpējās arī nenogurdināmie virtuves darbinieki, un tieši ēdamzālē, cik skaļi tur bija, pie garajiem galdiem varēja just to kopību, ka visi esam šeit sabraukuši no visām pasaules malām. Kopā 86 dalībnieki.
It kā sīkums, bet svarīgs... Es smejoties piebildu, ka latvietis latvieti tik labi zina, ka Mārīte gādāja, lai vienmēr ir paka ar dabīgo kafiju, ko gatavo pa latviešu modei – ieber krūzītē un uzlej virsū verdošu ūdeni. Tā smarža un garša iedod labu garastāvokli, uzmundrina un rada mājīguma sajūtu. Sīkums, bet ļoti svarīgs sīkums...
Noslēguma vakars
It kā nepietiktu ar to, ka visi bija cītīgi mācījušies un strādājuši. Vēl katra ieviržu grupa bija sagatavojusi priekšnesumu. Cik interesanti un izdomas bagāti tie bija, pat tādā it kā sausā ievirzē kā politika!? Šajā vakarā skanēja daudz šampānieša pudeļu korķu būkšķi un daudz pateicības vārdi!
Lieliem un maziem dalībniekiem uz brīdi bija jāšķiras no darinātajām rotām un citiem darbiem, jo to visu varēja aplūkot vienotā izstādē, kur darbus skaisti izvietot palīdzēja mīļā Zinta Zvaigzne.
Stafetes kociņš ir nodots!
Tad arī tika paziņoti nākamie 3x3 vadītāji!
Un tagad lasiet uzmanīgi un ielieciet datumus savos plānotājos! Nākamais 3x3 notiks Melburnā 2024. gada 2.-8. janvārim Folskrīkā (Falls Creek) un to vadīt ir uzņēmušies Artūrs Landsbergs un Anta Brahmane.
Es varētu rakstīt vēl un vēl... Man ir jāatvainojas par to, ja kādu ievirzi vai notikumu aprakstīju mazāk. Kā jau var noprast no rakstītā, dienas bija ļoti aizņemtas. Un, lai to visu varētu piedzīvot paši, aicinām Jūs uz nākošo 3x3 Melburnā!
Paldies visiem, visiem, kuri deva savu artavu.
Jutāmies kā liela ģimene, kura ir sanākusi kopā jūras malā, un katrs ir atradis savu dzintara gabaliņu, ko kā spēcīgu ceļa maizi paņemt līdzi savā latvietības ikdienā.
Ingrīda Biezaite
Laikrakstam „Latvietis“
PATEICĪBA
3x3 Adelaidē 2023 rīkotājas Mārīte Rumpe un Dace Freija saka lielu paldies visiem labvēļiem, kuri atbalstīja mūs finansiāli, lai šis saiets varētu notikt. Paldies Kultūras Ministrijai par atbalstu, Adelaides Daugavas Vanagu nodaļai, Sidnejas Latviešu biedrībai, Adelaides latviešu ev.-lut. draudzei, paldies arī individuāliem ziedotājiem. ■
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
