Gleznošanas meistarklase Sidnejas Latviešu namā

Palielināt / Enlarge

Gleznošanas meistarklase. FOTO Raimonds Sokolovskis.

Palielināt / Enlarge

Meistarklases laikā radītie darbi. FOTO Raimonds Sokolovskis.

Nesen, Sidnejas Latviešu Namā notika neparasts izklaides pasākums ar gleznošanas meistarklasi. Pasākumu atklāja Marika Makkjū (McCue), Susan Kolija (Colley), Zaiga Mengelsone un arī es – Marita Lipska. Nu jau būs gandrīz gads, kopš Sidnejas Latviešu Biedrības paspārnē darbojas apakšorganizācija Saknes un Zari. Savā uzrunā Marika īsumā pastāstīja par šīs jaunās apakšorganizācijas darbību un mērķiem, kuras pamatuzdevums ir aicināt kopā dažādu paaudžu latviešus Sidnejā, rīkot kultūras un mākslas pasākumus, kā arī dažādu latvisko arodu un iemaņu meistarklases. Tas veicinātu latvisko kultūru, tradīcijas un valodas prasmes, satuvinātu vairāku paaudžu latviešus ar dažāda līmeņa latviešu valodas un kultūras zināšanām.

Pēc Susanas paskaidrojuma par plānotajiem pasākumiem šajā gadā, es uzsāku prezentāciju uz lielā ekrāna. Pastāstīju par slaveno latviešu gleznošanas vecmeistaru Vilhelmu Purvīti (1872 – 1945), kuram iepriekšējā gadā Latvijā tik atzīmēta 150 gadu jubileja ar vairākām gleznu izstādēm. V. Purvītis ir viens no latviešu slavenākajiem ainavu gleznotājiem, kuru fantastiskie ainavu darbi ir daudzās privātās kolekcijās un vairākos mākslas muzejos Eiropā un arī Krievijā. Reti kurš no klātesošiem zināja, ka V. Purvītis ir galvenais ideju autors Latvijas Mākslas Akadēmijas dibināšanai 1919. gada augustā. Visi varēja aplūkot pazīstamākos V. Purvīša darbus.

Otrā prezentācijas daļā parādīju slavenās latviešu gleznotājas Maijas Tabakas gleznas un īsumā iepazīstināju ar viņas autobiogrāfiju. Maija Tabaka ir ļoti talantīga mūsdienu latviešu gleznotāja, kuru mākslas vērtētāji ir nodēvējuši par reālistisko sapņotāju. Viņas gleznas ir krāšņas un piesātinātas ar fantastiskiem un iluzoriem elementiem.

Prezentāciju noslēdzu ar modernās un abstraktās mākslas darbiem. Jautrību izsauca vairākas abstraktas gleznas, kuras var iegādāties internetā par daudziem tūkstošiem un pat miljoniem dolāru, bet par to kvalitāti, katrs var izteikt savu viedokli. Noslēgumā mācītājs Raimonds Sokolovskis nospēlēja latviešu tautas dziesmas Aiz ezera augsti kalni melodiju, dodot iespēju katram klātesošam pārdomāt redzēto.

Pēc prezentācijas visi dalībnieki tika aicināti uz gardām pusdienām, kur neizpalika aukstā zupa, rosols un saldais ēdiens ar auzu pārslām. Visi labi paēduši nu jau varēja doties uz gleznošanas meistarklasi. Šeit katram bija brīva izvēle – sekot meistarklasei un gleznot vai nu V. Purvīša ainavu Pavasaris, gleznot uz audekla paredzēto attēlu ar jau iezīmētām līnijām un kontūrām, vai arī pašam iedomāties un gleznot savu sapņu gleznu, vai sekot savām noskaņām un brīvi klāt krāsas uz audekla, īpaši nedomājot par rezultātu. Vārdu sakot, katrs varēja brīvi darīt ko vēlas. Mēs organizatori bijām sagādājuši katram dalībniekam audeklu, akrila krāsas un otas, kā arī foto attēlu ar V. Purvīša gleznu Pavasaris.

Fonā skanēja jauka meditatīva mūzika, un no malas varēja redzēt, ka visi dalībnieki ar prieku piedalās šai procesā. Daži tikai pirmo reizi mūžā lika akrila krāsas uz audekla un mēģināja veidot kādu ainavu vai tēlu. Visiem atnākušajiem tas bija vienreizīgs un aizraujošs piedzīvojums. Katrs varēja būt saskaņā ar sevi un piedalīties radošā procesā. Atklāt sev vēl nezināmas izjūtas, kādas rodas, kad paši ar savām rokām esam ko uzmeistarojuši.

Uz brītiņu gleznošanu pārtraucām un devāmies kafijas pauzē, lai baudītu gardu kūciņu un kafiju.

Pēc pauzes turpinājām pabeigt savus iesāktos darbiņus. V. Purvīša ainavu gleznot bija izvēlējušies kādi desmit dalībnieki. Man pašai tas bija diezgan liels notikums, jo gleznošanas meistarklasi vadīju pirmo reizi. Kā jau rakstīju iepriekš, un arī visi draugi labi zin, ka mēs ar Mariku gleznošanu esam uzsākušas tik dažus gadus atpakaļ. Esmu izgājusi vairākus gleznošanas kursus: gleznošanas pamatkursu, Abstrakto mākslu un Kompozīciju. Gleznošanas meistarklasei gatavojos diezgan nopietni, pati izmēģināju uzgleznot V. Purvīša Pavasari vairākas reizes un arī pārdomāju secību, kādā vadīt nodarbību soli pa solim, lai katram būtu vieglāk sekot un varētu ātrāk uzgleznot šo ainavu.

Protams, ka dalībnieki arī varēja brīvi improvizēt un veidot savu unikālo versiju par šo slaveno gleznu. Mūsu nodarbībā piedalījās divas igaunietes un bija arī iemaldījies viens ķīnietis, kurš tik nesen ir ieradies Austrālijā. Bija jauki vērot, ka arī tie kuri bija izvēlējušies moderno mākslu, savus darbiņus uzgleznoja ar izdomu, improvizējot un patiesībā vadoties pēc izjūtām. Jautrību izraisīja Ievas Trenkeles piebilde, ka viņas abstraktās mākslas gleznu internetā varētu piedāvāt par 16 milj. dolāru! Pasākuma noslēgumā mēs visi sanācām kopā uz kopbildi. Katrs dalībnieks ar prieku un lepnumu fotografējās ar savu tikko radīto glezniņu. Kā paši dalībnieki izteicās, viņi ar lielu prieku bija izbaudījuši šo gleznošanas procesu, guvuši labāku sapratni par gleznošanu un kopumā lieliski un vērtīgi pavadījuši savu brīvo laiku.

Ļoti liels paldies jāsaka visiem pasākuma organizatoriem, kuri nesavtīgi ieguldīja savu brīvo laiku un enerģiju, lai šī meistarklase notiktu – Marikai Makkjū (McCue), Susanai Kolija (Colley), Zaigai Mengelsonei un arī Marikas meitiņai Nikolai. Visas dāmas ņēma aktīvu līdzdalību pie pasākuma sagatavošanas: materiālu iegādes, telpu iekārtošanas, ēdienu pagatavošanas, telpu pušķošanas, kā arī aktīvi palīdzēja un atbalstīja katru dalībnieku visa pasākuma norises laikā.

Arī man pašai bija liels gandarījums par novadīto meistarklasi, par to, ka visi bija priecīgi un apmierināti. Šeit gribētos atgādināt, ka mēs cilvēki patiesībā esam daudzdimesionālas būtnes, un mūsu iespējas un talanti bieži vien ir daudz plašāki nekā mēs domājam. Paldies visiem par uzticēšanos, sadarbību un kopā būšanas prieku radot!

Marita Lipska
Laikrakstam „Latvietis“