Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Mežaparka estrāde 1955. gadā. FOTO Publicitātes foto – Rīgas domes īpašuma departaments.

Palielināt / Enlarge

Mežaparka estrādes demontētās skulptūru grupas Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavā. FOTO Gunārs Nāgels.

Sveicināti, lasītāji!

Austrālijā vasaras laiks ir beidzies, Latvijā tas ir sācies. Ziema atkāpjas, bet Rīgā naktīs vēl arvien var būt mīnuss grādi. Visa Latvija un diaspora gatavojas uz Dziesmu un Deju svētkiem. Koru skates iet pilnā sparā.

Gatavošanās nenozīmē tikai dziesmu un deju iemācīšanos un daudzus mēģinājumus. Paša pilsēta arī jāsagatavo Dziesmu svētkiem. Pats galvenais – Mežaparkā jaunā estrāde uzbūvēta.

Šodienas pieminekļu gāšanas gaisotnē ir interesanti minēt, ka kaut kas jau pāri par 30 gadiem pazudis no oriģinālās, 1955. gadā atklātas estrādes. Protams, Ļeņina un Staļina portreti sen jau aizgājuši no centrālās vietas virs dziedātāju galvām. Bet ir vēl kas cits, kas būtu raksturīgs tam laikmetam. Estrādes abās malās uz augstiem torņiem bija milzīgas skulptūras – kreisā pusē divi puiši – karavīri un labā pusē – divas tautumeitas. Arhitekts Jānis Dripe 1990. gadā rakstīja: „Latviešu karavīru aiz rokas sagrābis krievu draugs, latvietei puķes atnesusi cittautiete – galu galā varbūt jaunajā laikmetā šī melīgā, staļinistu izgudrotā alegorija pārvērtīsies realitātē?“* Abas skulptūru grupas vēl pastāv – tās atrodas Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavā. Jāpiebilst, ka alegorija šodien ir vēl tālāk atrāvusies no realitātes.

Nopietnākas bažas izraisa Brasas tilts, kas, šķērsojot dzelzceļu pie Brasas stacijas, savieno Miera ielu ar Gaujas ielu un tālāk ar Kokneses prospektu un Mežaparku. Tiltu šķērso 11. tramvajs un 9. autobuss, kuri ir galvenie sabiedriskā transporta līdzekļi no Rīgas centra uz Mežaparku. Patlaban nekas nešķērso tiltu jau ļoti labu laiku. Tilta demontāža sākās pirms diviem gadiem, un tagad ir tikai cerības, ka līdz Dziesmu svētkiem jaunajam tiltam viena josla būs nodota lietošanā. Tramvaji un autobusi varēs pamīšus no viena virziena un tad no otra šķērsot tiltu.

Ne tik kapitāli darbi ir vēl vajadzīgi, lai restaurētu un savestu kārtībā citas vietas, kur notiks Dziesmu svētku pasākumi.

Un par pašiem Dziesmu svētkiem. Vai programma nemainīsies dēļ kara? Dziesminieks Kaspars Dimiters pēdējā laikā ar jaunām dziesmām daudz slavē Krieviju un krievu karotājus Ukrainā. Bet viņš ir arī autors dziesmai „Svētī, debesis, šo zemi“, kuru ir paredzēts dziedāt Noslēguma koncertā. Vai tā skanēs normāli, vai lielākā daļa koristi klusēs, vai varbūt tikai dziedās bez vārdiem?

GN
2023. g. 5. aprīlī

* Dziesma: XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku orgkomitejas izdevums., Nr.11-12 (11.07.1990)