Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dundagas pilī

Svinēsim Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas svētkus

Laikraksts Latvietis Nr. 750, 2023. g. 3. maijā
Ieva Kalniņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ceturtdien, 2023. gada 4. maijā, Dundagas pilī svinēsim vērienīgus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas svētkus: plkst. 15.00 atklāsim Latvijas Teksilmākslas asociācijas dižizstādi Parāde; plkst. 16.00 klausīsimies pianista Reiņa Zariņa jauno koncertprogrammu Mūsu dziesmas, kas tapusi īpaši šai dienai un vietai. Pēc koncerta tikšanās ar komponistiem Georgu Pelēci, Andreju Selicki un pianistu Reini Zariņu. Koncertu organizē biedrība Laikmetīgās mākslas institūts ar VKKF atbalstu. Ieeja bez maksas.

Sekojot, visapkārt skanošai militārai terminoloģijai, to transformējot un gaidot Ukrainas uzvaru, Dundagas pilī Parādē sastāsies Latvijas Tekstilmākslas asociācijas mākslinieku darbi. Izstādē piedalās 41 autors ar 55 darbiem: Barbara Ābele, Kristīne Andersone, Ilma Austriņa, Jānis Bankovičs, Lilita Bauģe, Irisa Blumate, Ruta Bogustova, Anita Celma, Austra Celmiņa-Ķeirāne, Andra Dīriņa, Mariya Glinska, Dace Grīnberga, Elīna Ģībiete, Hele, Inese Jakobi, Diāna Janušone, Terēza Juškus, Jekaterina Kovalenko-Gromova, Ginta Kristjansone, Andra Kurzemniece, Mārīte Leimane, Skaidrīte Leimane, Ruta Linīte, Elīna Lūsis Grīnberga, Ance Markovska, Kristīne Meļņika, Edīte Pauls-Vīgnere, Krista Elizabete Pupura, Maija Purgaile, Kate Putniņa, Antra Saliņa, Reina Semule, Annele Slišāne, Ingrīda Sūna, Laura Ščedrova, Madara Ščeglova, Zane Ulmane, Ilona Valaine-Blekte, Zane Vizule-Jakobsena, Maija Začeste, Ērika Zutere.

Raksturojot koncerta programmu, Reinis Zariņš raksta: „Šīs programmas galvenie varoņi ir latviešu tautasdziesmas un komponists Georgs Pelēcis. Tautasdziesmas tāpēc, ka mums tās ir skaistas un stipras, un atgādina, kas mēs esam un kas spējam būt. Leonīds Breikšs rakstīja, „Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Nē, tā nedzied verga sirds!“ Tāpat kā mūsu valsts atgūšana nebija iedomājama bez dziesmām, līdzīgi arī latviskā identitāte nav izprotama bez mūsu tautasdziesmām. Savukārt, Georgs Pelēcis pagājušogad atzīmēja savu 75. jubileju, cita starpā uzrakstot ievērojamu jaunu klavierdarbu ciklu „24 Kaprīzes“, kurā pamanījās iekodēt praktiski visu savas muzikālās valodas daudzveidību. Viņa valoda ir izteikti labskanīga, un arī mūsu tautasdziesmas šeit kalpojušas par iedvesmas avotu. Man tika gods šo darbu pirmatskaņot pagājušajā novembrī, un nu es to vēlos parādīt pēc iespējas daudzviet, arī Dundagā – vismaz fragmentāri, jo opuss ir ļoti apjomīgs. Man ir liels prieks, ka Pelēcis pats arī ir solījies doties uz Dundagu satikt savus klausītājus.“

Pusi programmas Reinis ir veltījis tautasdziesmām – vasaras, vakara un kara dziesmām, katrai grupai līdzās liekot arī vienu apjomīgāku opusu no Zemzara, Vaska un Selicka daiļrades. Savukārt, Pelēcim veltītajā programmas daļā būs dzirdamas vienpadsmit no nesen pirmatskaņotajām 24 Kaprīzēm, kā arī skaņdarbs, kas turpat jau folklorizējies – Pelēča Plaukstošais jasmīns Reiņa Zariņa klavieru versijā. Pelēča Kaprīžu izlase sastāvēs no trīs grupām, kur katra grupa ietver arī vienu latviešu tautasdziesmas apdari. Tādējādi abas koncerta daļas burtiski spoguļosies viena otrā.

Vēl arī jāatzīmē, ka kara dziesmu grupā Reinis ir iekļāvis pašreizējā kara sākumā dzimušu Artura Maskata apdari kādai ukraiņu tautasdziesmai. Tāpat arī šo grupu noslēdzošā Andreja Selicka Dziesma Debesu Dzimtenei izmanto noslēpumaini „saņemtu“ spēcīgi ukrainisku melodiju, caur kuru paust neapslāpējamu cerību. Ar šo izvēli Reinis vēlas paust savu nostāju, ka „nu arī ukraiņu dziesmas ir mūsu dziesmas. Un šāda tautasdziesmu līdzās nostatīšana atklāj, cik tuvi mēs savā daudzveidībā tomēr esam.“

Dundagas pils ir vecākā un lielākā Ziemeļkurzemes pils, kas cieši saistīta ar baltvācu kultūras mantojumu. Tā celta līdzās Vanemas kuršu pilskalnam un kopš 1237. gada tika pierakstīta Rīgas bīskapijai, vēlāk Rīgas domkapitulam un vairāk nekā 200 gadus (līdz 1920. gada agrārreformai) tā piederēja muižnieku Ostenzakenu dzimtai, kas no šejienes pārvaldīja kā Ziemeļkurzemi, tā Dienvidkurzemi. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam 2021. gadā noslēdzās vērienīgi pils atjaunošanas darbi – tika atjaunota daļa pirmā un otrā stāva telpu.

Izstādi organizē Talsu novada pašvaldības iestāde Dundagas Kultūras pils, kas darbojas vēsturiskajā Dundagas pilī.

Ieva Kalniņa
Dundagā, 2023. gada 28. aprīlī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com