Mācītāja Helga Jansone

Helga Jansone. FOTO no Helgas Jansones personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Verners Voitkus un Regīna Freidenfelde.

Palielināt / Enlarge

Sarmīte un Andris Jansoni. FOTO no Helgas Jansones personīgā arhīva.

Nebiju iedomājusies, ka kādreiz kļūšu par mācītāju. Tas mani pārsteidza, kad 28 gadu vecumā sajutu nerimstošu un neatvairāmu aicinājumu kalpot Dievam. Man nebija vēlēšanās atstāt Adelaidi, kur biju uzaugusi, vai savu ģimeni un draugus. Tomēr sievietei bija/joprojām nav iespējams kļūt par ordinētu mācītāju Lutheran Church of Australia.

Kad es pabeidzu vienu gadu Lutera seminārā Adelaidē, lai pārbaudītu savu apņemšanos un aicinājuma sajūtu, es devos uz ASV, lai pabeigtu studijas Prinstonas Garīgajā seminārā. Es kļuvu par mācītāju Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Amerikā (ELCA). Esmu kalpojusi 11 baznīcai; lieliem un maziem un kā sinodes darbiniekiem 7 gadus kā evaņģēliskās misijas direktors, lai palīdzētu baznīcām augt un zelt.

Mācoties seminārā, es satiku vīrieti, ar kuru biju precēta 26 gadus. Mums ir divi puikas. Tagad mans vecākais dēls Ēriks dzīvo Adelaidē un dzied latviešu vīru korī, kaut arī nesaprot vārdus. Mans jaunākais dēls Lukas dzīvo Melburnā un mācās Dīkina Universitātē.

Kopš pagājušā gada novembra esmu Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes (MLELD) mācītāja. Es ļoti jūtu, ka Dievs mani ir aicinājis būt šeit, un esmu ļoti laimīga. Mācītājs Verners Voitkus un evaņģēliste Regīna Freidenfelde Adelaides latviešu luterāņu draudzē iespaidoja mani bērnībā. Viņi mīlēja būt kopā ar cilvēkiem un bija pieejami visai latviešu sabiedrībai. Viņiem patika un viņi rūpējās par bērniem, un viņiem bija dziļa ticība.

Taču pirmie un visvairāk mani ietekmēja ir mani vecāki. Mans tēvs katru dienu lasīja Bībeli un dziļi pārdomā dzīvi un ticību. Mana māte ir atvērta, ziņkārīga un viņa daudz lasa. Manu interesi par atgriešanos Austrālijā izraisīja dziļas ilgas būt kopā ar ģimeni – 33 gadi bija ilgs laiks, lai būtu prom.

Tomēr es nebūtu ieradusies, ja nebūtu arī izjutusi Dieva aicinājuma. Vispirms es to atklāju kā lielu prieku būt šeit. Bet arī dziļa vēlme darīt visu iespējamo, lai cilvēki piedzīvo Dieva mīlestību MLELD draudzē. Es redzu, ka baznīca ir viesmīlības un dāsnuma vieta, kur mēs varam justies piederīgi un ka cilvēkiem rūp. Sirsnīgo uzņemšanu esmu saņēmusi no biedriem, kā arī spēju labi sadarboties ar draudzes valdi, kas ir brīnišķīga cilvēku grupa, kas ir apņēmusies ievērot tradīcijas un tajā pašā laikā reaģēt uz mūsdienu vajadzībām.

Esmu tik lielā sajūsmā par Kultūras dienām! Plānošanas komanda mani ir pārsteigusi ar savu pārdomātību par katru detaļu, kā arī savu kompetenci. Katrs pasākums manā skatījumā šķiet apmeklējuma vērts. Ikviens, kas vēlas piedalīties Latvijas kultūrā un dalīties ar saviem talantiem, ir redzēšanas un atzinības vērti. Ar nepacietību gaidu cilvēkus – tos, kurus, iespējami, pazinu pirms gadu desmitiem, kā arī satikt jaunus cilvēkus. Man patīk sarunāties ar cilvēkiem no dažādām dzīves jomām. Lūdzu, nevilcinieties sasveicināties!

Helga Jansone
Laikrakstam „Latvietis“