Biju sajūsmā, nevarēju atturēties uzrakstīt...

Palielināt / Enlarge

Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Dievs. Daba. Cilvēks.“ FOTO Ilmārs Znotiņš (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Palielināt / Enlarge

Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Dievs. Daba. Cilvēks.“ FOTO Ilmārs Znotiņš (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Palielināt / Enlarge

Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Dievs. Daba. Cilvēks.“ FOTO Ilmārs Znotiņš (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Palielināt / Enlarge

Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Dievs. Daba. Cilvēks.“ FOTO Ilmārs Znotiņš (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Palielināt / Enlarge

Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Dievs. Daba. Cilvēks.“ FOTO Ilmārs Znotiņš (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

4. jūlijā Rīgas vecpilsētas Konventa sētai blakus esošajā Sv. Jāņa baznīcā notikušais garīgais koncerts Dievs. Daba. Cilvēks izvērtās par tik negaidīti netradicionālu, avangardisku notikumu, ka beigās publika ar gavilēm un ilgstošiem aplausiem cēlās kājās, tā teikt, „stāvā sajūsmā“! Koncerta organizācija jau pati par sevi intriģējoša: viscaur notika sadziedāšanās starp pie altāra novietotajiem mūziķiem-dziedātājiem, bet viņiem pretī, uz balkona zāles aizmugurē, vēl citi dziedātāji/mūziķi.

Dziedātājas, lēnā tempā pirmās iesoļojot un pievienojoties vīriem jau uz altāra pacēluma, ilgi un skaisti čivināja putnu valodā, katra savā balsī un skaņā. Tāpat kā putnu dziesmas ceļoties pie Dieva, dabas elementu tiekšanos augšup atdarināja paša koncerta sadalījums: 1. Zeme. Līdzsvars; 2. Ūdens. Elastība; 3. Uguns. Enerģija; 4. Gaiss. Mainīgums; 5. Ēters. Brīvība. Divas interlūdijas starp daļām un vēl fināls iezīmēja šī koncerta neiztrūkstošo, visur esošo dramatisko atkāpju sagādātāju – sitaminstrumenti, kuri sava impresario Kaspara Kurdeko koncerta četros(!!) pirmatskaņojumos demonstrēja neiedomājami plašu pielietojumu instrumentu grupai, kas nebūt neierobežojas ar ādu apvilktajiem bungveidīgajiem. Īpašas ievērības vērts bija vesels garš darbs, kuru sieviešu grupa izsita dažādos ritmos, katra tikai ar diviem vienkāršiem, apmēros diriģenta zizļiem līdzīgiem, kociņiem. Kociņu koris, uz urrā!

Koncertā iekļautās tautas dziesmu apdares papildināja oriģināli darbi. Bez „visurgājēja“ Kurdeko, atskaņoja Uģa Prauliņa, Riharda Dubras, Ārija Šķepasta, Kaspara Zemīša, Māra Dravnieka, Raimonda Paula, Ģirta Biša, Agneses Boitmanes, Guntras Kuzminas-Juknas, Ērika Ešenvalda, Irinas Mihailovskas, un Valda Zilvera darbus. Izpildītāju ansambļi tika saaicināti no visas valsts: Kuldīgas, Mazsalacas, Ogres, Ozolniekiem, Rēzeknes, Ventspils, un VEF Rīgā. Šo bagāto talantu dažādību pēkšņi uz koncerta beigām saliedēja aiz altāra un logu ailēs iedegušo augšup vērsto prožektoru gaismu kolonveidīgās straumes, kas vedināja skatu virzienā, kurp tam bija jāiet.

Absolūtā pacilātībā soļojot mājās, man, ASV latvietei, pievienojās cita, man nepazīstama koncerta apmeklētāja, kas zināja stāstīt, ka šī, vislabākajā nozīmē izcili neparastā, koncerta iedvesma, iedīgļi un galīgais risinājums radušies Ventspilī. Ja tā, aicinu Ventspils lielkungus prasties, kam vajag un kam ir vērts sniegt atbalstu!

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“